Kad pēdējo reizi dzirdēji atzinību un kritiku vienā sarunā, kas palika prātā? Vai arī – kad pēdējo reizi saņēmi 99 komplimentus un vienu piezīmi… un aizgāji mājās domājot tikai par TO vienu? Jā, tieši tas ir tas efekts. Kas tas ir par efektu un kurš pie tā ir “vainīgs”? Negatīvās informācijas dominances efekts (angliski negativity […]
Pašapziņa ir indivīda spēja apzināties un izprast sevi — savas domas, emocijas, uzvedību, vērtības un identitāti. Tā ietver spēju reflektēt par savu iekšējo pasauli un ārējo mijiedarbību, kā arī apzināties savu ietekmi uz apkārtējo vidi. Pašapziņa ir būtiska personīgajai izaugsmei, lēmumu pieņemšanai un efektīvai komunikācijai ar citiem. Mazliet vienkāršāk – pašapziņa ir apzinātības un izpratnes
Koučings un pašapziņas attīstīšana Read More »
Vai jūti, ka dažkārt dari lietas “autopilota režīmā” – pat nedomājot? Vai vēlies apzināti veidot savus ieradumus, lai tie virzītu tevi uz mērķiem, nevis bremzētu? Ieskaties šajā bezmaksas vebinārā, kurā izpētām ieradumu spēku un to, kā apzināti veidot savu “autopilotu”, lai tas kalpotu Tavām vērtībām un dzīves virzienam. VEBINĀRA TĒMAS: Kā veidojas ieradumi un
Vebināra ieraksts “Ieradumi – kā apzināti veidot savu autopilotu?” Read More »
Vai esi kādreiz juties spiests uzsākt skriet tikai tāpēc, ka “visi ofisā to dara”? Vai arī uzņēmuma vadības sanāksmē dzirdēts sakām: “Mēs arī gribam mākslīgo intelektu – tagad visiem tāds ir!”? Ja jā, tad apsveicu – Tu esi nonācis sociālās pierādāmības efekta apburtajā lokā! ✨ Kas tas ir par efektu? Sociālās pierādāmības efekts (jeb social
Kad “jo visi dara tā” kļūst par ceļu uz nekurieni – sociālās pierādāmības efekts Read More »
Zini to projektu, kas jau sen vajadzēja būt “izgājis no modes? – bet nē, tas vēl joprojām dzīvo? Vai, nu labi, eksistē. Visi birojā klusībā zina, ka tas nekam neder, bet vadītājs katru pirmdienas rītu saka: “Mēs jau tik daudz esam ieguldījuši, nevar tagad apstāties!” Un tad mēs… investējam vēl. Vēl vienu prezentāciju. Vēl vienu
Kad projekts kļūst par beigtu zirgu – neatgriezenisko izmaksu kļūda! Read More »
Tu esi komandā kā vadītājs, speciālists vai projektu vadītājs. Bet reizēm tu pēkšņi kļūsti par glābēju, upuri, varoni vai pamuļķi… Un bieži vien – pats to nepamani. Iespējams, ka tu pat negribi, bet kaut kādā veidā kļūsti, atkārto vienas un tās pašas darbības vai kļūdas. Tās ir sistēmiskās lomas – neapzinātas, bet ļoti spēcīgas. Tās ieņemam, lai “aizlāpītu caurumus” vai “koordinētu darbu” organizācijas sistēmā, un
Vebināra ieraksts “Ko tev nestāsta par lomu spēlēm darbā – un kā tās vada tevi?” Read More »
Tā pēkšņā atskārte – “Ahā!” moments – bieži kļūst par pagrieziena punktu koučinga sesijās. Šis pagrieziena punkts ir bioloģiska, mērāma smadzeņu reakcija, kas iezīmē pārmaiņu sākumu. Neirozinātne palīdz saprast, kas tieši tajā brīdī notiek un kā koučs var veicināt klienta “ahā!” brīžus. “Ahā!” momenta neiroloģija Labās smadzeņu puslodes aktivizācija Tieši labā puslode ir
Kas notiek smadzenēs “Ahā!” brīdī koučinga laikā? Read More »
Mūsdienu līderim nepietiek tikai ar zināšanām vai stratēģisko domāšanu – viņam ir jāspēj būt klātesošam, stresa noturīgam un autentiskam, arī tad, kad situācija kļūst sarežģīta. Tradicionālā pieeja līderībai bieži ignorē ķermeni, tomēr patiesībā – ķermenis ir tas, kas atklāj mūsu patieso klātbūtni un ietekmi uz citiem. Somatiskā un embodiment pieeja koučingā māca, kā atgriezties pie sevis, uzticēties
Vebināra ieraksts “Klātesošs līderis – somatiskā pieeja līderībai” Read More »
“Šī kampaņa būs hīts!”, “Projekts noteikti beigsies ātrāk nekā plānots!”, “Komanda to izdarīs – bez šaubām!”, “Nē, šī krīze mūs neskars!” …Un tad atnāk realitāte. Ar kavēšanos. Un pārsniegtu budžetu. Ar riktīgo izgāšanos. Bet, hei – vismaz bija pozitīvas vibes, vai ne? 😅 Laiks iepazīt optimism bias – jeb optimisma aizspriedumu – psiholoģisko fenomenu, kas
“Ar mums jau tā nenotiks!” jeb Optimism bias darbībā Read More »
Spirālā dinamika ir pētījumos balstīta teorija, kas izskaidro, kā cilvēki attīstās, mainās un domā dažādos dzīves posmos. Tā palīdz saprast: Kāpēc vienam cilvēkam svarīga ir kārtība un noteikumi, bet otram – brīvība un izaicinājumi. Kāpēc dažreiz rodas konflikti, pat ja abi “grib labu”. Kā veidojas sabiedrības, organizācijas un attiecības, balstoties uz domāšanas līmeņiem. Šajā vebinārā
