Bez vispārināšanas mēs nevarētu tik labi orientēties šajā pasaulē. Katru reizi mums vajadzēs atvērt pasauli no jauna un katru dienu meklēt atbildi, piemēram, uz jautājumu: “Kas ir tas, kurš iet pa ielu četrām kājām, ar asti un” saka “vau-vau”?
Bez vispārināšanas procesa mēs neko nevarētu atcerēties un saprast. Mēs nevarētu strukturēt savu pieredzi un mācīties no kļūdām. Mēs visu laiku vispārinām.
Pāris reizes bērnībā mēs pieskārāmies ugunij – un tagad visu mūžu esam atcerējušies, ka uguns ir bīstama. Trīs atņemšanas piemēri ar āboliem, ķieģeļiem un ūdeni baseinā, kurus mēs atrisinājām matemātikas stundā – un tagad mēs jau zinām, kā līdzīgus uzdevumus atrisināt ar bumbieriem, mājām, kaķēniem, dzelzs tonnām, naftas bareļiem, tūkstošiem dolāru utt. Un tas viss, pateicoties vispārināšanas procesam.
Tiesa, monētai ir arī otra puse. Ja kaut kas notiek 2-3 reizes pēc kārtas, tad cilvēki mēdz uzskatīt notiekošo par likumsakarību un sāk paplašināt savu pieredzi arī visos citos gadījumos, bieži vien tam nav iemesla. Un tas arī ir vispārinājums. Divi vai trīs klienti teica “nē”, un tūlīt ir vispārinājums: “Es nezinu, kā pārdot. Man neizdosies.”
Divi vai trīs “dzīves partneri”, kuri satikās mūsu ceļā, mūs nodeva – un tad jauns vispārinājums: “Viņi visi ir tādi!” Un, ja šajā bēdīgajā brīdī pēkšņi parādās draugs vai draudzene un saka “jā, un man ir tas pats!” – tad pēc tam mūsu pārliecība kļūst nesatricināma.
Radītā pārliecība kļūst par neapzinātu filtru, caur kuru mēs sākam skatīties uz pasauli un pretējā dzimuma cilvēkiem un redzēt tikai to, kas apstiprina mūsu vispārinājumu. Diemžēl turpmāk bieži vien tam seko pilna vilšanās dzīvē.
✍️ Secinājums: Vispārinājumi palīdz mums ātri mācīties. Vispārinājumi var ierobežot mūsu pasauli.
👍 Piedāvājums: VISI.. VIENMĒR.. VISUR.. – padomājiet, vai tiešām? Vai arī Jūs veidojiet savu pasauli plašāku un “barojiet” savas nepatīkamās emocijas un ierobežojošās pārliecības?
Tekstu sagatavoja: Laila Snidzāne
Please follow and like us:
