Atgriezeniskā saite kā vērtība vai bumerangs vadītājam?

Lācis no rīta jau pamodās ar sliktu omu. Šodien bija paredzētas vairākas tikšanās un Lācim kā vadītājam vajadzēja skaidri paust viedokli par paveikto darbu. Viņš priecājās par vilku, kurš bija ļoti patstāvīgs un zināja, ko darīt. Bet kā, lai pasaka skunksam, ka viņš smirdina visu projektu un neļauj rakt tālāk meža parkā, stirna vienmēr dreb kā pasaki stingrāku vārdu un nekāds darbs pēc tam nesanāk, bet, ja pasaka žiglajai vāverei, tad pazūd rieksti no krājumiem. Bet pateikt vajag, savādāk katrs domā, ka viss ir lieliski un viņš kā priekšnieks vienkārši uzbāžas… Hm… tā domīgs Lācis devās uz darbu un nevarēja izdomāt, kā lai to izdara. 

Atgriezeniskās saites svarīgums mūsdienas kļūst arvien svarīgāks. Un it kā ir pašsaprotami pateikt to, kas ir labi izdarīts. Bet bieži vien gadās, ka emocionāli nav tik viegli pateikt, to, kas nav izdevies, it sevišķi darbiniekiem,  ar kuriem ir bijušas labas attiecības, vai kuri paši ir emocionāli. Nekad nevar zināt, ar ko tas beigsies – asaru plūdiem, dusmu lēkmēm, noslēgšanos un pretošanos teiktajam, aizstāvību u.c. Un ja nezinām, ko sagaidīt, tad mūsos pašos parādās bailes, kauns, nedrošība.

 

Kas vispār ir atgriezeniskā saite? Definīcijas var atrast daudzas, bet nozīmīgākais ir, ka atgriezeniskā saite ir komunikācijas instruments darbā gan ar sevi, gan darbiniekiem, gan iestādēm. Atgriezeniskā saite balstās arī uz mūsu personīgajām vērtībām.

 

Lācis soļoja uz darbu un iekšēji turpinājās dialogs ar sevi: “Kam to atgriezenisko saiti vajag. Kas vispār man liek teikt atgriezenisko saiti – ir taču amata apraksts, lai lasa savus pienākumus un strādā…. un kurš pateiks man, kas tālāk būtu jādara?” 

 

Lai atgriezeniskā saite būtu lietderīgs instruments, tajā ir jāsaskata personīgā, komandas un arī sistēmas vērtība. Un te var būt vairāki gadījumi:

1. 1. 1. 1. Visiem atgriezeniskā saite ir kā atklātās komunikācijas vērtība. Vērtību vienota izpratne ļauj komandai daudz ātrāk strādāt. Tas nozīmē, ka “Atgriezeniskā saite” visiem ir saprotama vienoti, piemēram, savlaicīgi ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc darbības un ne ilgāk kā 5 minūtes, atklāta, tieša, godīga, izmantojot visiem zināmus atgriezeniskās saites modeļus (vēlams, ka visi ir iepazīstināti vai mācījušies kopā par šiem modeļiem; DESK, STAR, Hamburgers, FECE u.c.). Ja tā notiktu ar lāci un viņa komandu, tad lācis priecīgs varētu no rīta celties un doties uz darbu, zinot, ka viņam ir vairākas atgriezeniskās saites metodes, kuras izmantot atbilstoši situācijai un darbiniekam.

2. Atgriezeniskā saite ir vērtība tikai vadītājam, jo viņš par to ir mācījies. Komanda neprot izmantot un vairāk to uzskata kā draudu un kļūdu norādījumu. Sistēmai (organizācijai, uzņēmumam, iestādei) vispār tas nav interesanti. Tad vadītājs var just lielu spriedzi un spiedienu par atgriezenisko saiti, tās sniegšana sagādās lielas mokas un nebūs efektīva. No vienas puses vadītājs ir mācījies, ka tā jādara, bet no otras puses teorija praksē nestrādā un ar laiku vadītājs atgriežas pie vecā uzvedības modeļa. Lāča gadījums – viņam kā vadītājam vajag, bet citiem ne īpaši. Lai to mainītu Lācim vajadzētu vēl kādu iesaistīt atgriezeniskās saites sniegšanā, radīt piemēru no savas puses un lēnām attīstīt atklātu komunikāciju kā vērtību, parādot tās ieguvumus. Ja raugāmies caur integrālās teorijas prizmu – tad no uzstādījuma “Es un man vajag atgriezenisko saiti” maziem soļiem ar piemēriem, personīgo novērošu, sistemātisku pieeju virzīties uz “Mēs”. Tas prasīs laiku un pacietību, bet rezultāts būs ilgtermiņa.

3. Atgriezeniskā saite ir svarīga darbiniekiem, bet vadītājs uzskata, ka visi tāpat visu paši zina, kāpēc vēl kaut kas jāsaka. Šajā gadījumā darbinieki būs gaidās, iespējams, ka jutīsies nenovērtēti, mēģinās prasīt vadītājam, bet atpakaļ var dabūt noraidījumu, neitralitāti, noslēgšanos, uzbrukumu. Lācis nesaņēma atgriezenisko saiti no saviem darbiniekiem. No vienas puses lācis dzīvo mierīgi, bet no vadītāja attīstības skatu punkta – vadītājs nezina, kāda ir darbinieku realitāte attiecībā uz viņu, kādi ir attīstības virzieni, ko vadītājs varētu ņemt vērā. Lāča darbinieki – blēja, rēja, trīsēja, palaida smaku, rukšķēja, bet nekā konkrēta par lāci kā vadītāju.

4. Organizācijai kā sistēmai ir svarīga atgriezeniskā saite, tā ir informācijas plūsma, kas nodrošina realitātes izpēti un attīstības iespējas, bet ja kādam no komandas vai vadītājam tas nav izprotams, tad informācijas aprite būs kļūdaina, aprauta un netiks īstenotas organizācijas vērtības. Šis instruments ir daļa no iekšējās organizācijas “asinsrites”. Informācijas plūsma nodrošina pilnvērtīgu faktu saņemšanu, emociju izpratni un izlādi, vērtību īstenošanu dzīvē. Saņemt un nodot korektu informāciju ir prasme, kuru var attīstīt jebkurš komandas dalībnieks. Ja pašai organizācijai ir svarīga veselīga “asinsrite”, tad lielākā daļa centīsies skaidri paust savu viedokli, procedūras un procesi tiks veidoti tā, lai visiem ir skaidrs. Tomēr, ja pašos sistēmas pamatos ir ieperinājušās – bailes no soda, kauns no kļūdām, slēptās dusmas vai konflikti, tad diemžēl, lai kā censtos darbinieki saņemt un dot atgriezenisko saiti, informācija tiks sagrozīta. Lai to mainītu – ir jāmaina vadošie principi ar īpašniekiem, augstākā līmeņa vadītājiem. Te palīdzēs organizāciju sistēmiskie sakārtojumi, koučinga, supervīzijas sesijas.

Pirms atvērt meža parka vārtus, lācis bija nonācis pie secinājuma, ka viņam ir svarīgi izteikt viedokli un vēl svarīgāk, lai lietas un darbi ritētu pēc tam ātrāk.  …. BUMS!!!#$%^&*… Lācis iekrita cūkas izraktajā bedrē tieši vārtu priekšā….

Un lācis jau gribēja kliegt: “Kurš id…ts.. izraka šeit bedri!!!!!” Bet tad ievilka elpu un uzdeva pats sev jautājumu: “Ko es visvairāk vēlos no šīs situācijas? Vai es vēlos parādīt savu varu? Varbūt to, cik cūka ir neapzinīga? Iespējams, ka man gribētos, lai visi redz, ka ir problēma un uzņemas daļu no atbildības? Un varbūt šobrīd man vienkārši vajag atbalstu, lai izlīstu laukā no bedres?”

Lācim gribējās visu – atbalstu, palīdzību, parādīt problēmu, bet pats galvenais – lācim gribējās, lai darbinieki jūtas kā daļa no procesa un spēj uzņemties atbildību par to, ko dara; lai ir sadarbība un kopējā sistēma. Lai nav tikai – es, man, tie-viņi.

Kliegt lācim vajadzēja, jo pats ārā no bedres netika. Šajā palīgā saucienā vairāk nebija dusmu un aizvainojuma uz cūkas centīgo rakšanu, sliekas lēnīgumu, skunska smirdēšanu un vāveres žiglajām rokām nosperot riekstus, lāča balsī bija skaidrs nolūks – iesaistīt citus, izmantojot atgriezenisko saiti, tā, lai katrs jūtas gan novērtēts, gan piederīgs, gan atbildīgs.

Kuru atgriezeniskās saites modeli lācis izmantoja – par to nākamajā rakstā.

 

Īsais kopsavilkums – atgriezeniskā saite kā instruments ir vērtīga un efektīva, ja cilvēkus, kas to izmanto, apvieno kopīgas vērtības un izpratne par informācijas plūsmu, kā arī, ja kolektīvs ir ticis pāri komandas konfliktu fāzei un ir ceļā uz efektīvu komandu.

 

Rakstu sagatavoja: Joanna Kristīne Golubeva