Aprīlī veiktās aptaujas “Stresa līmenis un izdegšana šobrīd” mērķis bija izprast, kā adaptējamies negaidītajās parmaiņās, kad jau kādu laiku bija piedzīvoti piespiedu kārtā pieņemtie jaunie dzīves noteikumi kopš 13.03., daudziem strādājot no mājām un visiem – skolojot bērnus mājās, atrodoties ierobežotos socializācijas apstākļos.
Aptaujā piedalījās 280 respondenti, no kuriem gandrīz puse strādāja tikai no mājām, 30% – joprojām savā darba vietā.
Hipotētiski varēja pieņemt, ka stress pieaugs un palielināsies izdegšanas riski, kas daļēji arī tā ir – IZDEGŠANA PIEAUGUSI PAR 11%. Tas skaidrojams ar faktu, ka ne visi spēj apvienot vienlaicīgi dzīvojot mājās, strādājot pilnu darba dienu, savienojot ar bērnu skološanu no mājām, ir sagādājis pārāk lielu mentālu slodzi.
Taču divas pozīcijas man sagādāja pārsteigumu:
- Pirmā: par 7% samazinājās to cilvēku skaits, kas pirms 13.03. atradās pastāvīgā stresā.
- Otrā: par 7% vairāk nekā pirms 13.03. saka – “darbā nav stresa vispār”!
Tātad jāsecina, ka daļa, strādājot no mājām, samazināja savu stresa līmeni, vai nu fiziski vairs nesastopoties ar saviem ārējiem stresoriem darbā vai piedzīvojot ieguvumus, par ko iepriekš nebija domāts, piemēram, tādi faktori kā laika un naudas ekonomija, jo nav jādodas uz darbu.
Arī iespēja noteikt savu darba laiku, padarot to elastīgāku un veltīt vairāk laika bērniem, kas visu laiku atrodas mājās. Sekojot līdzi diskusijām pat labāko iespējo “back to work” procesu šobrīd, domājams, ka tieši tie darbinieki, kas strādājot attālināti saskatīja tajā vairākus ieguvumus, izteiks vēlmi birojā neatgriezties vai vismaz daļēji turpināt strādāt no mājām.
Te gan uzreiz jāpiemin, ka par stresa līmeni lielākais vairums (57%) atbildēja – stress ir, bet atrodu risinājumus, kā stresu mazināt.
Pastāvīgā stresā atrodas un nezina, kā tikt galā 13%. Šī ir tā riska grupa, kas ilgstoši nespējot rast risinājumus, var nonākt izdegšanas stadijā un kuriem visvairāk nepieciešams atbalsts.
Ņemot vērā, ka visbiežāk minētā galvenā emocija ir NEZIŅA, BAILES, APJUKUMS, stress, darba devējiem ieteicams pastiprināti rūpēties par savu darbinieku psihoemocionālo stāvokli, jo ilgstoši dzīvojot ar šādām emocijām cilvēku iekšējie resursi izsīkst un darba efektivitāte manāmi samazinās.
Aptauju veica: Evija van der Beek
