Kas ir atbildība?

Kas ir atbildība?

Šobrīd daudz runājam par atbildības jautājumu. Kas tad īsti ir atbildība? Ko ar to darīt? Vai vispār vajag būt atbildīgam?

Kas ir “atbildība”?  – Atbildība ir kaut kas, ko jūs sagaidāt no sevis vai no citiem, ja esat vienojušies par rezultātu un rādītājiem.

Atbildība varētu būt veikts uzdevums, kuru jūs sagaidāt no ģimenes locekļa. Piemēram, jūsu ģimenes locekļi sagaida, ka jūs savāksiet aiz sevis mantas. Mantu savākšana ir “atbildība”, un tas ir jūsu pienākums katru reizi sakārtot aiz sevis. Vēl viens piemērs – skolotājs sagaida, ka jūs savlaicīgi pabeigsiet mājasdarbu. Tātad mājasdarbu veikšana ir jūsu atbildība.

Kristīne Ķinēna savā publikācijā “Atbildības jēdziena būtība” raksta:

“Atbildība ir indivīda apzināta darbība, tā ļauj regulēt indivīdu uzvedību. Ikviens indivīds savu atbildību pauž caur attieksmi pret sevi, citiem, dabu un apkārtesošajiem pasaulīgajiem procesiem. Indivīdi ir sociālu kopumu vienojoši elementi, kuri ir spējīgi uzņemties atbildību par sevi un citiem, savu darbu un rīcību. Atbildība ir personības psihisko funkciju integrācijas rezultāts, kuru veido attieksme pret pienākumiem, emocijas, subjektīvā uztvere, personisko mijattiecību izpausme, interakcija, sadarbības formas un vērtību sistēma.

(Flangan, Gallay, 2007, 13. lpp.).

Atbildība ir arī seku paredzēšana un pieņemšana un mūsu rīcība, kas vērsta uz pozitīvu iznākumu.

Kas ir “sekas”? Sekas ir mūsu darbību rezultāts vai iznākums. Sekas var būt pozitīvas (labas) vai negatīvas (sliktas). Piemēram, ja jums ir paredzēts veikt savus darbus līdz piektdienai plkst.17:00, un jūs tos darāt, tad jūsu darbības sekas ir tādas, ka jūs saņemat algu un vecāki ir apmierināti ar jums- pabeigts darbs, saņemta alga. 

Kāpēc atbildība ir svarīga?

Kad mēs rīkojamies atbildīgi vai darām lietas, kuras mēs esam atbildīgi, mums ir pozitīvas sekas. Rezultāts ir tas, kas notiek mūsu darbību beigās. Kad esat atbildīgs, jums ir pozitīvs iznākums un pozitīvas sekas ir labi padarītam darbam. Ja esat bezatbildīgs, tad nedomājat par nākotni, soļiem un rezultātiem pēc nepabeigta darba vai uzdevuma.

Atbildība rada lielāku uzticēšanos un brīvību, jo cilvēki zina, ka var paļauties uz jums, lai izdarītu lietas, kas jums tiek gaidītas. Būt atbildīgam var būt arī liela daļa no tā, lai jūs būtu drošībā. 

Kā veidojas atbildība?

“Indivīda atbildības veidošanos pret sevi, citiem, dabu ietekmē mikrosistēma, mezosistēma, ekzosistēma, makrosistēma. (Craig, 2000, 24. lpp.) Makrosistēma spēj ietekmēt visas pārējās sistēmas, jo tā nosaka likumus, tradīcijas, kultūru un vērtības, kas figurē sabiedrībā. Atbildības izpratni par savu rīcību, sevi un citiem veido audzināšana, kā arī to papildina socializācijas process. Šie procesi var viens otru papildināt, radot pozitīvas ietekmes personības attīstībā, bet tie var iesaistīties arī pretrunās. Audzināšana veido cilvēka tikumisko uzskatu sistēmu, socializācija parāda atšķirības cilvēku uzvedībā. Vērtējot atbildīgas rīcības veidošanās fonu, audzināšanas un socializācijas mijietekme rada neprognozējamu atbildības izpratnes attīstību.

K.Ķilpēnas publikācija “Atbildības jēdziena būtība”.”

Atbildība organizācijā

Jēdzienam “atbildība” literatūrā par vadītprasmēm un menedžmentu ir dažādas nozīmes. Daži autori to skaidro kā pienākumu vai uzdevumu, kas tiek uzticēts padotajam, pamatojoties uz viņa stāvokli organizācijā. Atbildība ir arī indivīda pienākums veikt viņam uzticēto pienākumu vai uzdevumu

Atbildības jēdziens. Atbildība attiecas uz pienākumu veikt noteiktas funkcijas, lai sasniegtu noteiktus rezultātus. 

Galvenās atbildības pazīmes:

  • Organizācija var uzticēt atbildību tikai cilvēkiem, nevis visiem nedzīvajiem objektiem, piemēram, mašīnai, iekārtai utt.
  • Padotajiem ir pienākums veikt viņiem uzticēto darbu.
  • Atbildību var definēt arī pēc funkcijām, mērķiem vai mērķiem. Kad atbildība tiek izteikta mērķu izteiksmē, tā ļauj padotajiem zināt, pēc kādiem standartiem viņu darbība tiek vērtēta.
  • Atbildība ir plaša ar autoritāti. Kad priekšnieks deleģē pilnvaras savam padotajam, pēdējais kļūst atbildīgs pret pirmo par uzdevuma izpildi un arī par pilnvaru pienācīgu izmantošanu. Tādējādi atbildība ir autoritātes atvasinājums.
  • Atbildība ir absolūta, un to nevar deleģēt. Padotais, kuram viņa priekšnieks piešķir uzdevumu, var pats to izpildīt vai arī var likt to izdarīt no sava padotā. Bet abos gadījumos viņš paliek atbildīgs tikai pret savu priekšnieku.

Rakstu sagatavoja: Joanna Kristīne Golubeva

Please follow and like us:

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Scroll to Top