Evija van der Beek par stresa mazināšanu

Kā nodrošināt stresa līmeņa samazināšanu esošajos krīzes apstākļos?

Vēl pat nav mēnesis pagājis, kopš strādājam pandēmijas izraisītas izolācijas un  krīzes režīmā, bet jau ir dzirdēti komentāri, īpaši no tiem, kam mazi bērni mājās: “ja tik es kaut uz dažām stundām varētu tikt uz darbu – tā būtu tāāāda laime!”. Kādreiz teicām: “ka tik es varētu ātrāk tikt mājās no darba!”.

Šobrīd parādās jauni, nebijuši ar darbu un privāto dzīvi saistīti stresori:

  • bērni novirza uzmanību darba laikā; 
  • ierobežotas komunikācijas iespējas ar kolēģiem un vadību;
  • darba un bērnu apmācību apvienošana dienas laikā; 
  • izolācija vienā telpā ilgu laiku ar visiem ģimenes locekļiem paralēli darba procesam no mājām;
  • dienas ritma izmaiņas;
  • neskaidrība par nodarbinātības statusa iespējamām izmaiņām u.c.
  • un visbeidzot –  neziņa, kad tas viss beigsies. 

Tieši tāpēc svarīgākais ir par sevi parūpēties un meklēt veidus, kā neuzkrāt stresu, ja jūtat, kas tas palielinās. Nav vienas receptes, katrs esam atšķirīgā situācijā, katram cita pieredze, kas palīdzējis līdz šim mazināt stresu, un papildus vēl arī iespējas samazinājušās esošo ierobežojumu dēļ.  

Zemāk daži ieteikumi:

Stresa noturībai:

  1. Nepārtraukt to, ko darījāt un kas jau pirms izolācijas palīdzēja samazināt stresu un šobrīd nav ierobežojumu to realizēt (fiziskas aktivitātes, pēc iespējas veselīgs uzturs, dienas režīms, meditācija, aukstās peldes, dažādi iedvesmojoši informācijas avoti, apmācības, sarunas ar draugiem vai speciālistiem u.c). 
  2. Ja ir kādi ierobežojumi un savus stresu samazinošos rituālus vairs nav iespējams realizēt, var izvēlēties vienu vai divus, ko vēl var un to darīt pastiprināti (bet nepārforsējot). 
  3. Neatmest visu iepriekš darīto, lai uzsāktu ko jaunu, cerībā uz ātrāku rezultātu. Jo, lai uzsāktu jaunus ieradumus, piemēram, sākt meditēt un tikai uz to paļauties kā stresa mazināšanas paņēmienu, paies vairāk kā mēnesis, taču mazināt trauksmi un stresu vajag tūlīt. Meditēt var iesākt paralēli citām darbībām.
  4. Laika plānošana un dienas režīms – nekas jauns, taču šobrīd īpaši izaicinošs, daudziem pilnīgi jauni ieraksti parādās plānotājā, piemēram, kur parasti darbā bija pusdienas laiks no 12.00-13.00, tas var samazināties līdz 12.30, jo no 12.30-13.00 parādās ieraksts: matemātikas mājas darbs ar dēlu (precīzs dienas režīms ļoti palīdz arī bērniem saprast savu dienas kārtību un secīgumu, tikai vēlams to visiem ģimenē laicīgi izrunāt). 

Trauksmes un baiļu mazināšanai:

  1. Ja ir pastiprināta trauksme un bailes šajā laikā – atzīt un pieņemt, ka tādas ir, un, ka esošajā kopējā situācijā tāda reakcija ir pieļaujama.
  2. Mazināt satraucošas informācijas par pandēmiju saņemšanu – izvēlaties tikai vienu, divus oficiālus informācijas avotus un čekojiet tos reizi dienā nevis ik pa stundai.
  3. “Norakstiet nost” visu kas uztrauc katru dienu (Dž. Kamerones Morning pages metode – no rīta pieceļoties, sarakstīt ar roku visu, kas uztrauc. Kā autore saka: “atsaucoties uz Jungu tas būtu – uzaicini savu ēnu uz sarunu pie kafijas”, jeb pārfrāzējot – atstājam uz papīra to, kas maisās pa galvu). Tas palīdz :
  • ieraudzīt, kas nodarbina īstenībā mūsu prātu;
  • ir sajūta, ka kaut kur palikušas trauksmainās domas un ir vieta novirzīt fokusu uz risinājumiem. 
  1. Psihoterapeiti iesaka sekojošu metodi pēc tam, kad konstatēts, kas rada vislielāko trauksmi/bailes: iedomājies sliktāko, vissliktāko scenāriju, kas var notikt. Un reāli līdz detaļām prātā izdzīvojam šo notikumu prātā. Tad sastādīt konkrētu plānu pa punktiem, lai nepieļautu vai risinātu šo situāciju, kas uztrauc: ja bailes, ka kāds ģimenē var saslimt, tad – ko es vai mēs ģimenē darīsim, ja kāds saslims, kurš par ko atbildēs, ko darīs, cik tam vajag līdzekļus utt. 
  2. Meklēt un koncentrēties uz pozitīvu informāciju par krīzes novēršanu, ja tieši tas ir trauksmes cēlonis (piemēram, Ķīnā jau situācija sāk uzlaboties u.c.).
  3. Mācīties ko jaunu, kas ietver fiziskas aktivitātes vai ir kāda radoša darbība – žonglēšana, zīmēt ar akvareli vai eļļas krāsām, uzadīt šalli vai kādu dziesmu iemācīties. Jebko, ko pirms tam nedarījāt – kas prasa piepūli un iziešanu no komforta zonas. Tas aktivizē “pozitīvos” hormonus un veicina trauksmes mazināšanu.
  4. Atbalstīt kādu, kam nepieciešama palīdzība  – piemēram, izdegšanas gadījumā, tieši atbalstīt kādu, kam ir vēl grūtāk nekā man, ir viens no atlabšanu veicinošiem ieteikumiem. 

Noteikti ir vēl citi ieteikumi, taču, ja ir pilnīgs apjukums un nav skaidrības, kā ar visu tik galā, šajā pat lapā varat pameklēt koučinga metodes, kas varēs būt iedvesmas avots un palīdzēs saprast, kādus labākos risināmjumus izvēlēties.

Koučinga nozīme krīzes situācijā ir tieši jaunu iespēju un risinājumu meklēšanā vai jauna detalizēta darbības plāna izstrādāšanā, esošo mērķu pārskatīšanā un jaunu izvirzīšanā. Šo pieeju var izmantot gan uzņēmumos, gan individuālā līmenī privātajā dzīvē, plānojot ikdienas darbības. Tas viss kopumā samazina stresa līmeni, jo ievieš skaidrību par nākamajiem veicamajiem soļiem.

Teksta autore: Evija van der Beek

Please follow and like us:

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Scroll to Top