Manipulācija darba vietā

Manipulācija darba vietā

Manipulācija nozīmē, ka viens cilvēks savās interesēs izmanto otru cilvēku. Un manipulējam mēs visu laiku. Tas ļauni kļūst tajā brīdī, kad viena cilvēka personīgās intereses pārņem pilnīgi visu un citi cilvēki sāk justies izmantoti, noniecināti vai pazemoti.

Pienāca rudens un darbu veikšana palika grūtāka. Saule ātri norietēja, palika vēsāks un zvēriem sala ķepas rokot un iekārtojot jauno meža parku. Paviānam ne pavisam nepatika agri no rītiem celties un doties uz darbu, sala ne tikai deguns, bet arī p…kaļa. Katru rītu viņš Lācim stāstīja, cik ļoti viņa veselība cieš šajās dienās: “Un, lāci, tu saproti, šie laika apstākļi pilnīgi nav piemēroti darbam!!! Mans ķepas ir nosalušas, deguns ir apsaldēts, man ir vārga veselība, iesnas, nedo’ dievs, es vēl vīrusu noķeršu! Es taču nevaru strādāt tādos apstākļos, kur vējš un lietus! Lāci, tu nemaz mani nemīli kā darbinieku… tu mani necieni… Visi labi vadītāji rūpējas par saviem darbiniekiem!!!.” Lācis katru rītu klausījās paviāna žēlabas un māja ar galvu, ka piekrīt, bet klusībā pie sevis domāja: “Nu, cik jau var! Šito neviena slimība neņems, kamēr viņš tā žēlojas, tik daudz enerģijas tiek iztērēts lieki!”

Manipulators ar savu rīcību var panākt, ka otrs cilvēks: dara tieši to, ko vajag manipulatoram. Tādēļ manipulators var izmantot vērtības, uzskatus, emocijas, pārliecības, bakstīšanu, norādīšanu, žēlošanu, draudēšanu, ļoti bieži izmanto vainas un kauna sajūtu.

 

Manipulācijas galvenie ieroči:

        • Mīlestība,
        • Bailes
        • Eksperta viedoklis
        • Lepnība
        • Žēlums
        • Pārliecības sajūta 

Cūka un slieka bija interesants darba pāris. Slieka vilkās, vilkās, vilkās un kad kāds viņai pajautāja, cik tad tālu viņa ir ar darbu un kas notiek, slieka sastinga un tad nevarēja saprast, kur viņas priekšgals, kurš pakaļgals. Vilks purpināja, ka slieka ir riktīgs “čainiks”, nekad neko nedzird un turpina ar minimālu piepūli maksimāli ērti kustēt uz priekšu. Jautā, ko gribi – tik nobola acis, piekrīt, izskatās, ka piekrīt, bet rezultātā vienmēr izbrīnas pilnais sauciens: “Vai tad tas bija domāts par mani? Vai tad tas uzdevums bija mans, es domāju, ka mēs tikai parunājāmies?!”

Jau aiz kalna bija dzirdama cūka kviecam: “Dariet tieši tā, kā es saku un jūs redzēsiet, ka mums būs vislabākā meža pļava! Ja nedarīsiet, ko es lieku, tad mums vispār nekas nesanāks! Jūs jau zināt, cik svarīgs ir šis projekts, bet, ja nesaņemsieties un neturpināsiet, tad mums visiem būs beigas!” Viņa skaļi pauda savu viedokli, skaidri norādot, kurš šeit ir galvenais un ka bez viņas vispār nekāda rakšana uz priekšu nenotiek, jo tieši cūkas šņukurs ir spējīgs uzrakt viskvalitatīvāk, viņai ir smalkais deguns un īpašā spēja darbus padarīt izcili.

Darba vietā var izšķirt vairākus manipulācijas veidus, dažreiz tie apvienojas un miksējas savā starpā.

 

Diktators rada sajūtu, ka ja nedarīsi kā liek: viss būs slikti, slikti, slikti. Viņš vislabāk zina kā jādara. Uzvedas tā it kā viņam būtu liela vara, ietekme, var draudēt un iebiedēt. Manipulē, izmantojot citu cilvēku bailes no soda vai no zaudējuma, izmanto savu pārliecību un spēju pārliecināt. Diktatora valodā dzirdēsiet: “Dariet, kā es saku! Es zinu, ka tieši tā jādara, savādāk būs kļūdas, viss būs slikti! Klausiet mani!”

 

Vārgulis izliekas vārgāks nekā ir. Laimīgais “upuris” – kas neko nedara, lai mainītu dzīvi, bet daudz žēlojas, lai citi palīdz: “Man jau tā veselība vāja. Es nevaru atļauties. Man nav zināšanu, lai darītu šo uzdevumu! Nu, ko tad es, ka tik tev un citiem ir labi!” Viņa valodā ir daudz nopūtu, stāstu par sliktu veselību, apstākļiem, kā citi viņu ietekmē un ka pats “vārgulis” diemžēl ir apstākļu spiests kaut ko darīt vai nedarīt. Vārgulis iežēlina ar savu nespēcību un vājumu, un citi sāk palīdzēt un darīt viņa vietā.

 

Gudrinieks – galvenais kritizētājs, visgudrākais, redz citos kļūdas, detaļas, sīkumus, vienmēr piesauks likumu un noteikumus, jo par visiem zina visu vislabāk. No gudrinieka baidās viņa eksperta viedokļa vai zināšanu dēļ, tādēļ neiebilst un var sākt darīt lietas, kas nav jādara. Gudrinieks argumentēs ar saviem pierādījumiem un pieredzi. Piemēram, atbilstoši MK noteikumu nr… 10.panta pirmajai daļai es apstiprinu, ka viss, ko darāt nav pareizi, vai cits piemērs: “Nu, tu paskaties, kā šitā var kļūdīties un nepamanīt, ka komats ir nepareizi un tas maina pilnīgi visu. Kad es sāku strādāt, es uzreiz zināju kā jādara, man ļoti laba izglītība ir!”

Dzenis no saviem augstumiem visu labi redzēja, tādēļ, kad lejā notika ļembasts par darbiem, viņš no saviem augstumiem tik noklaudzināja: “Nē, nu, kas tad tā ir par vadīšanu. Es uzreiz varu pateikt, ka šis projekts neizdosies, man no šejienes viss ir daudz labāk redzams!” Uz ko stirna piebalsoja: “Jā, jā, jā – tā ir, ka lietas jāmaina un jāievieš jauni principi!! “ Šāda runāšana darbiem nepalīdzēja, vairāk traucēja. Runātāju bija daudz, bet darītāju maz.

Aģitators – saaicinās un samotivēs visu darbam un darīšanai un pats dosies projām savās gaitās. Pēc tam būs pārsteigts par rezultātu un teiks, es jau nē, tie citi visu darīja. Aģitatoram būs raksturīgi izteicini: “Mums vienreiz pietiek! Ir jāmaina sistēma un attieksme! Taisīsim darba grupu un tad, lai darba grupa izstrādā noteikumu! Beigsim runāt, sāksim darīt!” Un tad pats aģitators paliek par klusu darba grupas locekli un neuzņemas nekādu atbildību.

 

Čainiks – izliekas, ka neko nezin un neko nesaprot, dara tikai pašu nepieciešamāko un vienkāršākos darbus. Kad uzdod uzdevumu, viņš nedara, bet pēc tam pārsteigumā bola acis: “vai tad man tas bija jādara? Es nesapratu, ka tas uz mani attiecas. Es nedzirdēju. Es neesmu iepazinies ar šo instrukciju. Man neviens nepateica. Kā tad es to varēju zināt?”

 

Vienaldzīgais sāks ar tekstu: “No šī pasākuma nekas labs nesanāks! Es jau zinu, ar ko tas beigsies, būs tāpat kā pagājušo reizi! Nu, jūs tur varat izdomāt, ko gribat, es darīšu kā daru!”. Sarkasms un neticība katrā teikumā, izliekas, ka nekas viņu neinteresē, noraidoša un negatīva attieksme, līdz ar to neuzņemas atbildību. Manipulē ar emocijām un personīgo attieksmi, lai viņu liktu mierā.

 

Tiesnesis – kas vienmēr zina, kā vajag darīt, kuram ir taisnība, kurš ir balts un kurš melns. Pelēkā krāsa vispār nav. Ir vai nu labi, vai tikai slikti kolēģi, ir gudrs vai stulbs vadītājs, ir apmierināts vai neapmierināts. Par visu tiesnesim ir savs viedoklis un spriedums, kas tiek pateikts ar tādu pārliecību, ka šaubas pazūd par viņa autoritāti.

Lācis sajutās vainīgs. Varbūt tiešām vajag vairāk rūpēties par darbiniekiem? Kā tad paliek darbi un termiņi, kuri nāk viens pēc otra. Paviāns jau sen sūdzas, ka ir pārslogots un nekam nav laika. Vilks regulāri draud aiziet uz citu meža pļavu strādāt, ja viņam nedod brīvdienu vai nepieliek klāt pie algas. Vāvere vienmēr maļ un maļ, ka vajag jaunu aprīkojumu, ka viss ir slikti un kas lācis vispār par vadītāju. Viņa saaģetē citus un tad rodas dīkstāves: kāds slims, kāds vājš, kāds neprot, kāds nevar, kāds nesaprot, bet pati lepni dodas atvaļinājumā un mazgā rokas nevainībā.

 

Kā atpazīt manipulāciju? Ja pēc sarunas ar cilvēku, ieslēdzas vainas vai kauna sajūta. Ja tu izdari to, ko tev lūdza, bet pretī nekad neko tādu nesaņem, biežāk ir noraidījums vai ignorēšana. Ja uzreiz vēlies palīdzēt vai glābt otru cilvēku, uzņemties atbildību otra vietā, tad tās arī var būt manipulācijas pazīmes. Ja ir sajūta, ka tevī otrs nemaz neklausās, bet maļ un maļ tikai savu. Sarunā jūties mazvērtīgāks vai samazināta tava personīgā vērtība, tas arī var liecināt par tevis izmantošu.

 

Vainas sajūta ir postoša emocionāla reakcija, kas saistās ar sevis sodīšanu par kādu pāridarījumu. Vainas sajūta tā ir nepārtraukta sajūta, ka mums ir jāatbilst kaut kam vai kāda gaidām. Vainas sajūta ir ļoti neefektīga emocija, jo tā nekādi neļauj iet cilvēkam attīstībā, paplašināt apziņu un augt. Diemžēl darba vietās diezgan bieži var atpazīt manipulāciju tieši caur vainas un kauna sajūtu. Vadītāji liek justies darbiniekiem nelāgi, ja tie kaut ko nav izdarījuši, bet darbinieki ar vadītāju manipulē, norādot kāds ir vai nav vadītājs.

 

Ja paraugās no otras puses, tad arī pašiem manipulatoriem ir iemesli, kas liek viņiem tā rīkoties:

        • Bailes, ka kāds ieraudzīs viņu nespēju, kļūdas, emocijas. Tā cūka baidās, ka kāds var pamanīt, ka viņa nemaz tik labi arī nerok, vēl ar pirkstu iebakstīs un būs kauns.
        • Kauns un vaina par iepriekšējo pieredzi un mēģinājums izvairīties no negatīvas pieredzes nākotnē. Sliekas lēnīgums ir kā atruna, lai mainītos, jo pārmaiņas iepriekšējā reizē, iespējams, ir bijušas negatīvas, tāpēc labāk izlikties par “čainiku” un darīt jau zināmajā drošajā veidā.
        • Iekšējā vientulības sajūta. Paviāns caur čīkstēšanu dabū uzmanību, var justies centrā un piebildīt uz brīdi savu emocionālo badu pēc attiecībām ar citiem cilvēkiem.
        • Nepareizi izprasti cilvēki un viņu rīcība. Vāverei šķiet, ka viņu nedzird, tāpēc jāatkārto atkal un atkal, kamēr pašai vāverei radīsies pārliecība, ka sadzirdēta. Te labi noderētu atgriezeniskās saites sniegšanas dažādās metodes.
        • Kompleksi un pārliecība zemā līmenī. Vilks, kurš draud iet projām, īstenībā nav nemaz tik pārliecināts, ka citur būs labāk, tāpēc labāk draudēt pirmajam, jo tad noteikti novērtēs viņa prasmes.

 

Ikdienā mazās manipulācijas notiek visu laiku, bet ir brīži, kad tiek pārkāptas vadītāja vai darbinieka robežas un tad tas vairs nav ne ētiski, ne arī ekoloģiski.

 

Kā tikt dalā ar manipulatīvām situācijām:

Jautājumu uzdošana SEV. Precīzu jautājumu uzdošana sev: kas šobrīd ar mani notiek? Kāpēc es jūtos slikti? Kas ar mani sliktākais var notikt, ja es nepalīdzēšu (nepakļaušos manipulācijai)? Kad konkrētas atbildes ir atrastas, tad var pieņemt jaunu lēmumu.

Jautājumu uzdodšana manipulatoram. Uzdodot atvērtus un paplašinātus jautājumus manipulatoram, ir daudz lielāka iespējamība atdot atbildību atpakaļ manipulatoram un likt ieraudzīt situācijas objektīvo pusi. Piemēram, jautājums – kā tieši tu esi ar to saistīts? Kas tev palīdzētu veikt uzdevumu visaugstākajā līmenī? Kā būtu, ja šodien tu censtos visu izdarīt uz 100% – ko tas varētu mainīt? Kādu atbildību šodien par konkrēto uzdevumu esi gatavs uzņemties?

Ignorance. Izlikšanās var apturēt manipulācijas uzbrukumu, bet diemžēl tas var būt īstermiņa risinājums un manipulators atgriezīsies ar jaunu spēku.

Pārspīlēts absurds/ pret-manipulācija. Izspēlēt kādu absurdu situāciju vai jautājumu, kas liek manipulatora algoritmam sabrukt. Čīkstētāja gadījumā – sākt pašam skaļi raudāt un sūdzēties, cik viss slikti. Tiesneša gadījumā – ieņemt tiesneša pozu, sagatavot pildspalvu kā zizli un tēlot dievu. Čainika gadījumā: ja klātienē – pieiet klāt un sakratīt plecus, bet online – paņem un sašūpot ekrānu. Tas var izlikties absurdi un smieklīgi, bet šajā brīdī algoritms, kas līdz šim manipulatoram būs strādājis, tiks pārrauts un vadītājam vai darbiniekam būs iespēja ieviest jaunu uzvedības vai reakcijas veidu, pārtraukt manipulāciju.

 

Patiesībā, katra manipulatora apslēptākais mērķis ir: sajusties labi un būt mīlētam, bet tas ir apslēpts kaut kur dziļi, dziļi un bieži paši manipulatori nemaz to nezina paši par sevi. Vadītājs un darbinieki ir kā vienots mehānisms, manipulatori šādā mehānismā var iztraucēt darba ritējumu, jo kāds var par daudz tikt noslogots, nenovērtēts vai pavisam pazaudēts. Katram vadītājam būtu labi zināt manipulācijas dažādos veidus, kā arī pašam par sevi zināt, ko visbiežāk izmanto, tad varēs gan sev palīdzēt, gan arī citiem.

 

Rakstu sagatavoja: Joanna Kristīne Golubeva

Please follow and like us:

Leave a Comment

Your email address will not be published.

Scroll to Top