“Kā labāk un mūsdienām atbilstošāk organizēt darbu – nodrošināt elastīgu darba dienas rītu, lai nav stress, ka kavē darbu vai uzstāt uz to, ka jāievēro režīms, zinot, ka agrāk tas strādāja un disciplinēja? Kad ir personīgas problēmas dzīvē – dot brīvdienu, lai tiek galā? Nodrošināt profesionāli, ar ko parunāties? Uzstāt, ka privātā dzīve ir jāatstāj mājās un uz darbu jānāk bez problēmām? ….”
Tādi un līdzīgi jautājumi griežas katra vadītāja galvā katru dienu, sagādājot galvassāpes un nerimstošas pārdomas par to “KĀ LABĀK..”.
Plus vēl pēdējie 2 gadi kā vesela dzīve – tik daudz, kas mainījās un tik kardināli. 2 gadi kā vesela mūžība un nu jau arī gados jauni cilvēki mierīgi saka “toreiz, kad vēl bija pa vecam…”
Kas tad mainījās šajā laikā? Es teiktu, kā jebkura krīze, šis laiks ir labi “izgaismojis” vājās vietas, vietas, kurām bija jāpievēršas vienmēr, tikai tagad mēs bijām spiesti mācīties un pielāgoties ātri. Un tās ir:
-
-
-
- Katrs no mums ir unikāls un darba vietā arī tas ir jāņem vērā, ja vēlaties, lai darbi rit ātri un bez aizķeršanās, plānojot darba grafiku un tā elastības pakāpi. Attiecības ir jāveido, uzticēšanās ir jānopelna, brīvībai ir sava cena un atbildība.
- Emocijas IR, arī darbā, arī personīgās dzīves problēmas un emocijas darbā un tās var gan pozitīvi, gan negatīvi iespaidot kopējo rezultātu.
-
-
Apskatīsim katru no mūsdienīgā vadītāja un tā komandas minētajiem izaicinājumiem.
ELASTĪBA UN INDIVIDUĀLA PIEEJA KATRAM
Vispirms, jautājums man vadītājs Tev: “Cik Tu esi gatavs uzticēties savai komandai? Un, ja neesi gatavs ticēt un paļauties, tad kur tam ir saknes?”
Ja esi “control freak” vai ar tieksmi uz perfekcionismu vai arī vienkārši nespēj uzticēties cilvēkiem un vienmēr gaidi no tiem to ļaunāko, tad, protams, tā arī būs. Ja vadītājs nav gatavs “atlaist grožus”, tad neizdosies arī ieviest elastīgu darba laiku vai lielāku brīvību darbu plānošanā.
“Tad var būt nevajag, labi tak strādāja arī pirms tam, kad nebija tik daudz runu par to mūsu unikalitāti un tieksmi līdzsvarot savu darba un privāto dzīvi?” iespējams iesauksies Tu.
Diemžēl man ir jāapbēdina. Nē, vecais tiešām ir miris. Cilvēki mūsdienās vēlas, nē – pieprasa, lai darbs ir normāla to dzīves sastāvdaļa, lai tas sagādā prieku un gandarījumu, lai nepārsvītro privāto dzīvi, bet to papildina.
Tā kā ķeramies vien pie pašattīstības un attieksmes maiņas, dārgie vadītāji. Pētījumi rāda, ka vairāk kā 50% cilvēku pamet savas darba vietas tieši vadītāju dēļ – to emocionālās vienaldzības, nevēlēšanās saprast, nevēlēšanās uzticēties un nevēlēšanās mainīties abpusēji.
Viens no nesenajiem pētījumiem* parāda, ka cilvēki no sava vadītāja sagaida, lai tas ir:
-
-
-
- Atvērsts un “caurspīdīgs”,
- Godīgs un taisnīgs,
- Iesaistās un seko darbībai,
- Mudina citus dalīties savos viedokļos,
- Uzticas risināt sarežģītas sarunas un lietas.
-
-
Tā kā būs vien pašam jāattīstās, pie tam ātros tempos 🙂
Otra lieta, kas svarīga šajā jautājumā, ir zināšanas par katru savas komandas locekļa unikalitāti un spējām, stiprām un vājām pusēm. Un cik labi komandas biedri pazīst viens otru.
Šeit svarīgi neiedomāties, ka “es zinu”, “man šķiet, ka tā” utt, bet gan izrunāt, darīt to regulāri un dažādos formātos. Tas ne tikai palīdzēs uzbūvēt uzticības pilnas attiecības, bet arī pasargās no izgāšanās, kas bez šī ir iespējama.
Vienā no treniņiem, kurā piedalījās kāda uzņēmuma vadītāji, pēc uzdevuma dziļākai savstarpējai iepazīšanai viena no tās dalībniecēm ar pārsteigumu secināja “Jānim nepatīk makšķerēšana, vēl vairāk – tā viņam riebjas, bet mēs gribējām viņam dzimšanas dienā dāvināt makšķernieka gada karti!” Un tagad iedomājieties, kā justos Jānis, kad laimīgi kolēģi pasniegtu viņam šādu dāvanu
Tā kā runājiet ar katru par tā individuālām īpatnībām, kā katram labāk un efektīvāk sākt savu darba dienu, kāds ir optimālais darba process un formāts, kas var palīdzēt katra produktivitāti darbā paaugstināt. Runājiet maksimāli godīgi un caurspīdīgi – jums svarīgi, lai cilvēks justos labi un jums arī ir nepieciešams rezultāts.
Tā ir sava veida savstarpējā vienošanās ar saviem noteiktumiem, izrunātām atbildībām un potenciālo seku abpusēji apstiprinātu sarakstu. Un labāk, ka visi šīs vienošanās punkti ir izrunāti un skaidri katrai no pusēm. Zināmi ne tikai “bonusi”, ko saņemšu, bet arī personīgais atbildības līmenis, vadītājam – nepieciešamais uzticēšanās līmenis un skaidras robežas, kas var iejaukties.
Kopumā, lai veidotu attiecības un paaugstinātu emocionālās drošības līmeni, kas pozitīvi iespaido arī darba augļus, ieteicamas* darbības ikdienā ir šādas:
-
-
-
- Regulāras “aci-pret-aci” vadītāja tikšanās ar katru savu komandas locekli. Laiks, kas pievērsties ne tikai darba jautājumiem, bet arī savstarpējai iepazīšanai un labāko sadarbības modeļu meklēšanai.
- Nodrošināt iespēju sniegt anonīmu atgriezenisko saiti. Jā, reizēm mēs nevaram saņemties un izteikt kaut ko acīs un, lai tas nepaliek kā “gruzdoša kūdra”, ir jānodrošina veids kā izteikties, nebaidoties saņemt nosodījumu vai sodu.
- Piedalīšanās komandas saliedēšanas vingrinājumos. Regulāri saliedēšanas pasākumi vai vingrinājumi gan palīdz iepazīt viens otru, gan veido kopējo pozitīvo emocionālo fonu.
- Piedalīšanās apmācībās/komunikāciju semināros ar atklātām diskusijām. Nekas tā nesatuvina kā kopīga pašattīstība un dalīšanās savā pieredzē un skatu punktos.
- Bieži atgādinājumi, ka cilvēki atrodas atklātām diskusijām drošā vietā. Izklausās vienkārši, bet nekas nav pats par sevi saprotams un dažas lietas vienkārši piemirstas 🙂
-
-
EMOCIJAS DARBĀ
Vairāk kā 90% no visiem mūsu ikdienas lēmumiem tiek pieņemti, pamatojoties uz emocijām, un tad jau mūsu racionālais prāts “izdomā” ticamu skaidrojumu un pamatojumu. Un šajā jautājumā var pieļaujama dzimuma vai kāda cita diskriminācija – emocijas ir visiem cilvēkiem bez izņēmuma. Jautājums ir tajā, cik lielā mērā katrs ir savas dzīves laikā attīstījis savu emocionālo inteliģenci un pārzin sevi, savas reakcijas un savu emociju sekas.
Tā kā sākumā vienkārši atzīsim “EMOCIJAS IR” un “emocijas iespaido ikdienas darbus un rezultātus”. Un tagad jau var ar šo strādāt!
Es vispār iesaku vadītājiem skatīties uz emocijām kā uz tādu pašu resursu kā visi pārējie – finanšu, tehnoloģiskie, cilvēku utt. Ja jau emocijas tiks stipri var ietekmēt procesu, tad kāpēc gan nepiešķirt tām “atsevišķo budžeta vietu”? Kāpēc es tā saku? Jo tad, kas emocijas beidzot tiek ņemtas vērā nopietni, tad parādās arī tieksme tās pamanīt, respektēt un plānot.
Ja ar šo pamatojumu apgūt emociju izpratnes un vadības mākslu vēl ir par maz, tad minēšu arī ciparus no komunikācijas zinātnes:
-
-
-
- 7% no informācijas mēs vai arī citi mums nodod verbāli (KO mēs sakām – vārdi, saturs, jēga);
- 38% no informācijas – paraverbāli (KĀ sakām – ritms, ātrums, skaļums, runas īpatnības) un šeit jau parādās emocijas;
- 55% no informācijas mēs nododam neverbāli (poza, žesti, vieta telpā, mīmika, acu kontakts utt) un šeit jau tīrās emocijas un attieksme pret jautājumu vai cilvēku.
-
-
Protams, var trenēties un apgūt sava ķermeņa pārvaldības trikus, tomēr šī ir vesela māksla, kurai fokusēti jāpievēršas desmitiem gadu, jo mūsu emocijas ir ātrākas par racionālo prātu un mūsu ķermenis “nekad nemelo un vienmēr mūs nodod”, tik jābūt vērīgam
Informācija ir dārgākais mūsdienu resurss un ir izšķērdība neņemt vērā 38% un 55% no kopējās informācijas tikai tāpēc, ka noliedzu pašu faktu par emocijām.
Ko tad darīt, lai emocijas darbā no saviem ienaidniekiem pārvilinātu draugos?
Pirmkārt, jāiemācās empātiski klausīties. Ko tas nozīmē? Es teiktu, ka tā ir sava veida mērķtiecīga, fokusēta klausīšanās, kad es esmu tieši šajā mirklī, tieši ar šo cilvēku, skatos un tiešām redzu, un klausos nevis savās domās vai pieredzē un jau veidoju teikumu, ko tad man atbildēt vai kā argumentēt, bet gan “izslēdzu savu iekšējo radio” un tiešām mēģinu saprast otru cilvēku un izprast tā viedokli un pozīciju pirms veidot savu attieksmi, tā teikt “iekāpju otra cilvēka kurpēs”. Pieslēdziet vēl šim procesam savu ķermeni (empātiju) un ne kritapiņa no informācijas nepaspruks, bet jums būs pilns informācijas spektrs, kas palīdzēs pieņemt vislabāko lēmumu konkrētajā jautājumā.
Pēc īsas sarunas jūti, ka cilvēks nevarēs pildīt savus darba pienākumus pienācīgi un rezultāts vienalga nebūs? Laid mājās – būs labāk gan tam cilvēkam, gan apkārtējiem, jo emocijas “līp”. Jūti, ka var nostrādāt emociju pārvaldības instrumenti un cilvēks var atgriezties savā efektīvā stāvoklī – izpildiet tos kopā un turpiniet darbu.
Otrkārt, viss, ko minēju raksta pirmajā pusē – jāiepazīst sevi un apkārtējos, lai zinām savas un citu “sarkanās pogas” – lietas un vietas un situācijas, kas var izraisīt neefektīvas emocijas, kā arī “zaļās” – viss, kas veicinās produktīvas emocijas un darba rezultātu.
Tabulā redzamas svarīgas katrā komandā emocijas, kā arī iespējas izmantot iegūto informāciju individuālās un kopējās efektivitātes celšanai.
| EMOCIJAS /
JŪTAS |
IEMESLI | PIELIETOŠANA | PIEMĒRS |
| Prieks | Kāds darbs jums patīk?
Ko jūs gribētu darīt? |
Koordinēt darbu, balstoties uz darbinieka stiprajām pusēm | Atrodiet iespējas parādīt savas stiprās puses |
| Neapmierinātība | Ar kādiem darba aspektiem jūs neesat apmierināts? | Izvairieties kairināt viens otru | Nodrošiniet labvēlīgus apstākļus problēmu risināšanai un atklātībai runāt un dalīties |
| Garlaicība | Kādi uzdevumi jums šķiet garlaicīgi? | Palīdzēt pārdalīt uzdevumus | Palīdziet darbiniekam atrast jaunus veidus, kā veikt rutīnu darbu |
| Lepnums | Kādi ir jūsu darba sasniegumi ar ko jūs lepojaties? | Saprast, kā motivēt | Parādiet personas atzīšanu – formāli, neoficiāli vai vienkārši sakot “paldies” |
Pieaiciniet treneri vai arī novadiet paši dziļākas iepazīšanās sesiju komandai, pārdaliet darbus, ja nepieciešams un ir tāda iespēja, izmantojiet jauno informāciju, lai izveidotu savā kolektīvā jaunas prakses un ieradumus.
Šobrīd ir pienācis tas laiks, kad mēs vairs nevaram ignorēt to, ka cilvēki ir dažādi, katram ir savas vēlmes un iespējas, katram savas stiprās un vājās puses, katram ir savas emocijas. Mums jāņem tas vērā un cilvēku personīgā un komandas kopumā attīstība ir tik pat svarīga kā finanšu plūsma un biznesa procesi! Tā kā strādājiet ar sevi, iepazīstiet pasauli un cilvēkus jums apkārt un palīdziet saviem komandas biedriem darīt to pašu!
Rakstu sagatavoja: Laila Snidzāne, personīgās attīstības trenere, koučs, mācību centra www.metacoach.lv vadītāja.
*https://www.ey.com/en_us/news/2021/09/ey-empathy-in-business-survey
