Transformāciju spēles biznesā

Transformācijas spēles biznesā, ko tas nozīmē, un kā tās pielietot?

Ir dažādi uzskati par biznesu un viens no tiem ir: “Bizness ir nopietna darīšana, nevis spēlēšanās”. Var piekrist un var arī nepiekrist. Jo biznesā ir jāriskā, jāmeklē nezināmais, jāpieņem lēmumi, kuriem nav skaidrs vienmēr rezultāts – nu tieši tā spēlē. Met kauliņu, ej uz priekšu vai atpakaļ un spēļošanas moments ir tad, kad notiek negaidītais.

Ja atceramies sevi bērnībā, tad labākā mācīšanās un jaunu prasmju attīstīšana ir bijusi tieši caur spēlēšanos. Katrs var padomāt, kas bija bērnības mīļākā spēle. Paslēpes, ķerenes, augstāk par zemi, “kazaki razboiniki” – kas attīstīja vērīgumu un azartu. Cirks – kas lika paļauties uz veiksmi un pieņemt “kazas” nobraucienus lejā. Dambrete vai šahs atbildēja par stratēģisko domāšanu. Tā varētu turpināt. Vienā brīdī, nezin kāpēc, pieaugušie aizmirsa par spēlēm un nolēma palikt tikai nopietni tantes un onkuļi.

Spēļu virzieni:

        • Radoša pašrealizācija un biznesa veidošana
        • Darba meklēšana un karjeras attīstība
        • Sapņu realizēšana un mērķu sasniegšana
        • Personiskās attiecības, ģimenes un laulības jautājumi
        • Veselība un skaistums
        • Garīgā izaugsme un filozofija un daudz kas cits.

 

Definīcijas par transformācijas spēlēm – metode, kas vērsta uz darbu ar dalībnieku vajadzībām un kuru mērķis ir atrast optimālus risinājumus un pārvarēt personīgās krīzes un sarežģītās situācijas, kā arī sasniegt dalībnieku personiskos mērķus. Rezultāts spēlē tiek sasniegts, padziļināti izpētot un izprotot dalībniekus par savas pašreizējās situācijas iemesliem, viņu uzvedības motīviem un scenārijiem, personīgo attieksmi un uzskatiem.

 

Spēļošanas efektivitāti nosaka vairāki faktori:

        • Spēles forma ļauj izveidot drošu telpu, kur spēlētājam ir tiesības kļūdīties (kas ne vienmēr notiek darba vietās), kur tiek veidota pieņemšanas un mijiedarbības atmosfēra (atver katra spēlētāja potenciālu), kas ir ļoti svarīga attīstībai, potenciāla atraisīšanai, ierobežojumu atrašanai un robežu paplašināšanai.
        • Psiholoģiskā pieeja ļauj identificēt pierastas uzvedības stratēģijas un pārbaudīt to efektivitāti, atpazīt slēptos rīcības motīvus un bieži atkārtotas situācijas.
        • Koučinga pieeja ļauj redzēt jaunas problēmu risināšanas iespējas, izvirzīt konkrētus mērķus un izstrādāt stratēģiju, lai sasniegtu vēlamo.

 

Neskatoties uz šo augstāk minēto ir arī diezgan daudz mītu par transformācijas spēlēm:

  • Tā jau vienkārši tāda viegla paspēlēšanās kā Riču Raču- kauliņš, kartiņa. NĒ, tā nav šī-ir spēle-treniņš, kurā katrs dalībnieks ienāk ar savu personīgo jautājumu, iedziļinās un psiholoģiski izstrādā savu “sāpi”, lai varētu tālāk dzīvot labāk. Uzņēmumos tas nozīmē – lielāku apzināšanos par notiekošo, jaunu darbību iniciēšanu un jaunas vienošanās par uzvedību un attieksmi, bet vieglākā un daudz ātrākā veidā.
  • Kā es dabūšu spēles laika atbildes, tur būs konsultanti? Nē, nav konsultanu, padomu devēju no malas. Ir metaforas, simboli, jautājumi, citāti, spēles lauciņi ar nosaukumiem, u.c. Te parasti iestājas viena no lielākajām biznesa pasaules pretestībām. Ko būs kauliņi, kartītes? Ej, nu tas tak nav nopietni. Mūsu smadzenes darbojas uz simbolu pamata, kas ir konkrēti attēli vai vārdi. Kartītes, vārdi, kauliņi visātrākajā veidā tiek klāt tām mūsu domām, uzskatu kļūdām, kas neļauj kaut ko darīt vai tieši otrādi liek darīt to, ko nevajag. Kā Vinijs Pūks teica: vajag darīt tā, kā vajag darīt un nevajag darīt tā, kā nevajag darīt. Līdz ar to katrs spēles dalībnieks vai komanda kopā var daudz ātrāk atrast specifiskas atbildes, realitātis apzināšanos par to, kas īstenībā notiek uzņēmumā vai komandā. Te vajag drosmi atļaut sev to ieraudzīt, bērna spēlēšanās prieku, kā arī pieaugušā atbildību par turpmāko. Katrs dalībnieks lasa, interpretē, pārējie atbalsta, uzdod jautājumus. Atbildes ir jau katrā pašā, spēlē tās izvelkam apzinātā prāta stāvoklī. Uzņēmumu komandas pašas nonāk pie savām atbildēm, tās var būt arī negaidītas, pārsteidzošas un nav iespējams iepriekš to paredzēt.
  • Vai ir vajadzīgas priekšzināšanas, lai piedalītos transformācijas spēlē? NĒ, priekšzināšanas nav vajadzīgas, galvenais ir vēlme darīt, atvērtība piedalīties. Spēles moderators ir tas, kuram ir visa informācija par spēles soļiem, gājieniem u.c..
  • Cik liela komanda var spēlēt šīs transformācijas spēles? Maksimālais spēlētāju skaits uzņēmumiem ir līdz 12-15 cilvēki, optimālais skaits ir 4-6. Tas tiešām ir paredzēts mazākām komandām vai grupām, jo transformācijas spēles paredz, ka katram ir laiks arī refleksijai, runāšanai, domāšanai u.c.
  • Klātienē ir efektīvāk nekā online. Tas ir lielākais mīts – klātienē vai online spēles rezultāts ir tieši atkarīgs no tā, cik dalībnieks ir klātesošs, cik aktīvi piedalās, cik godīgs pret sevi un ko vispār grib no spēles. Klātienē spēles notiek pie spēles galda. Visi parasti sēž ap spēles galdu, redz visu laukumu, kartītes, metamos kauliņus. Fiziski veic gājienus. Online spēles dalībnieki arī redz laukumu, bet online variantā spēles dalībnieki saņem kartīšu attēlus vai redz tos ekrānā, ne visām online spēlēm šobrīd ir iespēja, ka paši dalībnieki var veikt gājienus. Abos variantos spēle ir efektīva.
  • Vai pēc spēles uzreiz notiek izmaiņas dzīvē? Spēle ir palaidējmehānisms, kas ļauj drosmīgāk spert tālāk soļus un aktīvi rīkoties, nevis sēdēt un gaidīt “laimes lāci”. Neviens nevar pateikt, kad notiks izmaiņas, viss būs atkarīgs no darbībām pēc tam.
  • Spēles ir dārgas. Viss atkarīgs, ko saprot ar vārdu “dārgs”. Ja pašiem nav jāpērk spēle, bet ir tikai spēles vadītājs, tad var atrast variantu, kas atbilst finanšu iespējām. Spēles izmaksas, ja uzņēmums pērk – varbūt no 500 eur un uz augšu. Spēles vadīšana atbilst mācību treniņa vadīšanai, tāpēc, ja zināt, cik esat gatavi tērēt mācībām, tikpat daudz tērēsiet (aptuveni) arī spēļu-treniņam. Spēles ilgums minimālais ir 2 stundas – ļoti mazām komandām, optimālais 3-6 stundas, atkarīgs no spēles un dalībnieku skaita.

Spēles izvēle. Pirmkārt, jums jāformulē jautājums, problēma, kas jūs uztrauc. Mūsu pieredze, notikumi veido mūsu vajadzības un vēlmes, no kurām jau konkrētāk izriet darba uzdevumi un mērķi, bet pāri visam ir vīzija par to, kas tad mēs vēlamies būt. Uzņēmumos parasti lielas problēmas ir ar laika plānošanu, komandas darbu un komunikāciju, mērķu izvirzīšanu, atklātu un godīgu problēmas risināšanu. Balstoties uz to, kas šobrīd ir aktuālais, tad arī var sameklēt spēļu vadītājus un atbilstošās spēles.

Piemēram,

Spēle  – Slēptie iemesli. Spēle domāta, lai atklātu to, kas pazudis tulkojumā, aizmirsts, pazaudēts vai tīšām noslēpts. Spēle drosmīgajiem. Galvenais spēles uzdevums  “aklās zonas” ceļā uz mērķi. Lielās zonas, kuras tiek pētītas spēlē – Finanses. Bizness. Karjera. Attiecības. Pašrealizācija. Radošums. Uzņēmuma tēls.

Spēle – Komandas šahs. Spēle domāta, lai attīstītu stratēģisko domāšanu komandā, darba kolektīvā un izprastu savu vietu tirgū, t.sk. uzņēmuma tēls, iespējas, resursi, vājās vietas, kā arī paskatītos uz sevi ar konkurentu acīm.

Spēle komandas “DOMINO” ir unikāls veids, kā izprast esošo realitāti un kā tikt pie jauna darbības plāna par kādu konkrēto jautājumu. Vispārējais mērķis – komandas veidošana, izpētīt komandas īpašos jautājumus un atrast labākos iespējamos risinājumus vai jaunas atziņas par jebkuru (ar komandu saistītu) problēmu.

 

Minētas ir tikai dažas no spēlēm, bet tirgū ir liels klāsts, lai atrastu vispiemērotāko konkrētajam brīdim.

Spēļošanas pasākums ir arī ļoti noderīgs, jo tādā veidā var iepazīt kolēģus no cita skatu punkta, atklāt nezināmo vai pārliecināties par kaut ko specifiski. Tas var noderēt arī kā saliedēšanās pasākums. Ne vienmēr jāņem spēles par biznesa tēmu, var ņemt arī transformācijas spēles kā sevis izzināšanas iespēju un nedaudz izklaidējošo. Tas nozīmē, ka spēlē katrs dalībnieks vairāk koncentrēsies uz sevi, nevis uz kopējo komandas labumu. Tajā pašā laikā pēc spēles darba vietā tas var noteikti palīdzēt uzlabot komunikāciju, izpratni, savstarpējo cieņu vai pieņemšanu.

 

Spēļošanai ir arī savi riski, kas ir jāapzinās. Viens no riskiem, ka spēles gaitā var tikt izcelti tie “skeleti skapī”, kas jau bija labi noglabāti un neviens par tiem vairāk nerunāja. Tas notiek tādēļ, ka tiek aktīvi darbināta zempaziņa un apziņa nespēj vairāk visu 100% nokontrolēt, kā tas ir darba vietās, kur skaidri zināmi visi nerakstītie komunikācijas notikumi. Spēles izceļ ārā emocijas, zem kurām tad arī slēpjas neizrunātās lietas, noklusētie jautājumi. Ir vairāki attīstības scenāriji šajās situācijās: atrisināt, atkal noslēpt, pasmieties par to, izvairīties. Tas atkarīgs vienmēr būs no pašas komandas lēmuma. Vēl viens no riskiem, ka cilvēki atnāk ar lielām gaidām – nu tik būs, viss mainīsies un tad rodas vilšanās sajūta, ka pašiem vien viss būs jādara, lai mainītos. Te svarīgi pirms tam izrunāt noteikumus un savu atbildību spēles un pēc spēles laikā. Un ir variants, kad atnāk jau ar pretestību pret spēli, uzskatot to par lieku laika tērēšanu un māžošanos. Kā jau iepriekš minēju, spēļošana veicina mūsu smadzeņu darbību, apvienojas apzinātā daļa ar zemapziņu, attīstās radošums, atraisās emocijas. Ja spēlētājs tam nav gatavs, tad arī rodas pretestība. Pirms tam jāveic izskaidrošanas darbs un jānovērtē spēle kā lietderīgs instruments komandas attīstības ceļā.

 

Ja komanda ir gatava spēļošanai, tad lielākais ieguvums biznesam, ka katrs dalībnieks atrod vietu kopējā mērķa saniegšanā un reāli izdomā vismaz vienu soli kā vēl iesaistīties darbā. Visas spēles noslēdzas ar darbības soļiem. Tā arī galvenā būtība visām transformācijas spēlēm: apzināties, kas notiek un reāli izdomāt, ko darīt tālāk. Ja vienkārši apzināmies un neko nedarām – sapņošana. Ja darām, bet neskaidri apzināmies, kāpēc to darām –  haotiskas darbības.

Noslēgumā vēlos pateikt, ka spēles un spēļošana ir fantastisks process, kurā negaidīti atnāk precīza informācija, kas ļauj pilnveidot savu dzīves realitāti.

 

Raksta autore: Joanna Kristīne Golubeva, profesionāls integrālais koučs, strādā ar stratēģiskās domāšanas, kompleksu problēmsituāciju jautājumiem par komandas iekšējo sadarbību un attiecībām, sistēmisko sakārtojumu vadītāja, transformācijas spēļu vadītāja, metaforisko kartīšu “Tarakāni”, “Kurpes un citāti”, “Personību stāsti” radītāja, līdzautore grāmatai “Koučinga tehnikas”.

Please follow and like us:

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Scroll to Top