Kāds sakars koučingam ar sēņošanu?
Abiem ir konkrēts mērķis, kuru var sasniegt dažādos veidos, un sēņošanas procesam ir līdzīgi elementi kā komandas darbā. Atvaļinājuma laikā ļoti daudz laika veltīju sēņošanai, jo tas nu jau kļuvis par hobiju un arī meditācijas formu – es tajā brīdī ne par ko citu kā groza pildīšanu ar sēnēm un skaisto dabu nedomāju. Tomēr vienu dienu man radās ideja, ka sēņošana var būt ļoti labs komandas iepazīšanas un saliedēšanas pasākums ar koučinga elementiem, jo pēc sēņošanas var pārrunāt, ko un kā precīzi katrs darījis, var izdarīt dažādus secinājumus, salīdzinot sēņošanas procesu ar darba vidi un darbu komandā.
Zemāk aprakstīti daži kritēriji, kas var būt vienādi gan sēņošanas, gan komandas darba procesā un jautājumi, ko uzdot, salīdzinot abus pēc komandas sēņošanas pasākuma.
Mērķis
Kad dodamies mežā sēņot, var būt dažādi mērķi. Te daži varianti:
- meklēt un lasīt jebkādas ēdamās sēnes;
- lasīt konkrētas sēnes, piemēram, tikai gailenes vai baravikas;
- rīkot sacensības komandā, kurš vairāk sēnes salasa;
- vienkārši forši pavadīt laiku brīvā dabā un, ja kāds grib, salasa kādu sēni;
- katrs dara ko vēlas, svarīgākais, cikos dodamies mežā un cikos tiekamies pēc tam.
Komandai, dodoties sēņot, arī jāvienojas, kāds konkrēti būs KOPĒJAIS un katram individuālais mērķis. Tieši tāpat kā ikdienā darbā. Taču te jāņem vērā, ka sēņošana var būt ļoti aizraujošs, sacensības garu izraisošs un neprognozējams process, kas var tā aizraut, ka zūd fokuss, laika izjūta un savas intereses var kļūt svarīgākas par kolektīvām. Vai arī – kāds var atrast vairāk sēnes, kāds – nevienu un līdz ar to sāk zaudēt motivāciju, cits – procesa laikā izdomā, ka nepildīs tomēr visu komandas mērķi, bet novirzīs uzmanību uz pilnīgi ko citu un sāk lasīt mellenes, jo ar sēnēm neveicās. Viens un tas pats mežs, bet katra komandas dalībnieka darbība var atšķirties.
Salīdzinot ar darba vidi, te var būt šādi jautājumi: kā katrs saprot kopējo un savu personīgo darba mērķi? Kā precīzi plāno to sasniegt? Kas nepieciešams, lai to izdarītu (kādi resursi)? Kādā laika posmā plāno mērķi sasniegt? Kas palīdzētu noturēt fokusu uz mērķi?
Ļoti svarīgi darbā arī izrunāt, vai visi saprata, kamdēļ nepieciešamas konkrētās darbības un ko sasniegtais mērķis dos. Lai arī visiem ir vienots mērķis un izstrādāts plāns, kā to sasniegt, var gadīties, ka kāds to ne līdz galam izprata, bet papildinformāciju nevienam neprasa. Sēņošanas gadījumā tas var beigties ar indīgu sēni grozā! Darbā – ar kļūdu, no kā var ciest visas komandas darba rezultāts.
Rezultāts
Iedomājieties, jūs ieejat mežā un nav nevienas sēnes. Cik ilgi jūs turpināsiet meklēt, kamēr teiksiet: “Pietiek! Meklējam citur!” Kā šajā procesā izlemsiet, kā sasniegsiet rezultātu? Pēc “pamēģināju – nesanāca” principa? Noteiksiet konkrētu laiku, piemēram 30 minūtes, un ja nu pēc tam nebūs rezultāta, tad iesiet meklēt citur vai vispār iesiet no meža ārā? Prasīsiet sēņošanas kolēģiem, kā viņiem iet un pēc tā pieņemsiet lēmumu, ko tālāk darīt? Te ir dažādi varianti, kā sasniegt sēņošanas rezultātu.
Par darbu tie būtu jautājumi: kas nodrošinās darba rezultātu? Ja uzreiz neveicas ar kādu uzdevumu – cik ilgi un kā mēģinās katrs komandas dalībnieks to atrisināt? Kādā veidā? Kurā brīdī meklēs palīdzību vai atbalstu? Ar ko runās, ja tāds būs nepieciešams? Kādas iemaņas nepieciešamas, lai būtu darba rezultāts?
Laiks
Sēņošana var būt ļoti aizraujošs process. Īpaši, ja atrodat ritīgu sēņu vietu, kur baravika aiz baravikas. Tad gribas meklēt vēl un vēl, bet parasti tā ir neliela meža daļa, kur konkrētās sēnes aug. Šajā procesā pazūd laiks, un, ja esat vienojušies, ka visi tiekas ārpus meža konkrētā laikā, kādam tas būs izaicinājums, jo iestājas “vēl tikai vienu sēni” stadija.
Līdzīgi darbā – ja ir kāds darba process, īpaši – kur ir nepieciešams radošums, nav strikti noteikti rāmji un formulas, kā konkrēto darbu veikt, bet tai pat laikā ir termiņš, kad darbs jānodod, parādās jautājums: kas katram veicina laika ievērošanu? Kā nodrošināt, ka darbs tiek paveikts laicīgi un precīzi? Kas var apdraudēt laika ievērošanu? Kas notiks, ja netiks ievērots atvēlētais laiks? Kādas ir iespējamās sekas un risinājumi?
Motivācija
Mežā parasti pirmā sēne ir motivācija meklēt nākamo. Tad vēl nākamo utt. Arī – kopīgi pagatavota sēņu mērce vakarā var būt motivācija, ja tas ir komandas saliedēšanās pasākums. Bet kādam varbūt lielāka motivācijā ir sēņošanas kolēģa izrādīts izbrīns par viņa atrasto sēni: “Oho, cik tā skaista un liela!” Vēl kādam – sacensības, kurš atradīs vairāk, lielākas, skaistākas utt. Cits – vienkārši vēlas piedalīties sēņošanas procesā kopā ar kolēģiem, papļāpāt un pastaigāties svaigā gaisā.
Darbā ir līdzīgi – katram sava motivācija. Sēņošanas process arī skaidri var likt nojaust, kurš komandas biedrs vērsts uz rezultātu, kurš – uz procesu, kurš iesaistās procesā ar iniciatīvu, kurš savukārt ļaujas notiekošajam un visam piekrīt. Te parādās jautājumi: kas tevi darbā motivē? Kas tev nepieciešams, lai tu veiktu savu darbu ar prieku un gandarījumu? Kas tev izdodas vislabāk? Kas tev nepieciešams, lai tu darbā justos novērtēts? Kas veicina tavu darba efektivitāti?
Šķēršļu pārvarēšana un stresa situācijas
Ja primārais mērķis ir pastaiga mežā un sekundārais – salasīt kādu sēni, visticamāk meklēsiet mežu, kur ir skaisti, kut nav pārāk biezs, kur nav gara zāle. Nu tā, lai nav jāpiepūlas. Savukārt, ja esi “profesionāls” sēņotājs, tad noteikti zināsi, ka sēnes aug dažādos mežos un ceļā var gadīties arī brikšņi, biezoknis, kam jāizlaužas cauri, kāda purvaināka vieta. Sanāk, ka šķēršļu pārvarēšana atkarīga no mērķa un motivācijas. Mežā sliktākais, kas var notikt, ir apmaldīšanās (kad piemetas “vadātājs”). Un, ja vēl sakari nestrādā…Ir cilvēki, kam tas sagādā milzīgu stresu un stresā ir apgrūtināta loģiskā domāšana, zūd orientieri, ir apjukums un trauksme. Man arī ir gadījies apmaldīties un zinu, kas tā par nedrošības sajūtu!
Līdzīgi arī darba vidē – vienmēr būs kādi šķēršļi, izaicinājumi, problēmas, kas prasa lielāku piepūli, nestandarta risinājumus un viss kopā – sagādā lielāku stresu. Tad te var apspriest šādus jautājumus: kā tu reaģē situācijās, kad nepieciešams nestandarta risinājums vai jārisina kāda problēma? Kas veicina tavu psiholoģisko līdzsvaru šādās situācijās? Kā tu tiec galā ar paaugstinātu stresa un trauksmes līmeni? Kas tev nepieciešams, lai to izdarītu? Kad un kā tu veiksmīgi tiki galā ar kādu lielu izaicinājumu? Kas tev darbā izraisa drošības sajūtu? Pie kā tu vērsies, ja darba procesā iestājas apjukums, neziņa, ko tālāk darīt?
Komunikācija
Ja jums kā ilggadējiem sēņotājiem gadās komandas biedrs, kas sēnes nepazīst, pazīst slikti vai šaubās par katru atrasto sēni, jums jārēķinās, ka viņš visu laiku jūsu mierpilno sēņošanas procesu pārtrauks ar precizējošiem jautājumiem. Kāds var justies pagodināts par iespēju izrādīt savas eksperta zināšanas, visbiežāk pie 20mitā jautājuma jutīsieties aizkaitināti un sēņošanas prieks būs izbojāts.
Par labu komunikācijas procesu liecinās laicīgi izrunāti visi ar sēņošanas procesu saistītie jautājumi pirms dodaties kopā mežā, un panākta vienošanās, ka visi piekrīt sarunātajam: cikos sākam, cikos beidzam; kādas sēnes lasām; varbūt instrukcija par indīgajām sēnēm iesācējiem arī te noderēs. Skaidrība, kā/ cik droši sēņošanas biedrs- iesācējs jūtas mežā (pieņemot, ka nesēņo pa divi, bet katrs atsevišķi) arī ir ļoti svarīga. Un pats svarīgākais – kā nodrošināsim, ka kāds neapmaldas! Ko darām, ja kāds neatsaucas vai liekas, ka ir mežā noklīdis un pazudis?
Darbā komunikācija ir efektīva komandas darba pamatā. Gan skaidrojot, kas jāsasniedz, gan pārliecinoties, ka visi vienādi saprata komandas un individuālos uzdevumus, gan sniedzot atgriezenisko saiti par paveikto.
Visi augstāk minētie jautājumi ir tikai daļa no iespējamajiem, ko uzdot, salīdzinot sēņošanu ar situācijām darbā. Ja izmēģinājāt šādu komandas saliedēšanās pasākumu, lūdzu padalieties, kā jums gāja, sazinoties ar mani: https://www.facebook.com/EvijavanderBeekSupervisionandCoaching/
supervizore, profesionāls koučs, biznesa un koučinga trenere
