Pasaules Mentālās veselības dienā

10.oktobris ir mentālās veselības diena, kuras uzdevums ir pievērst uzmanību mentālās veselības jautājumiem visā pasaulē, arī Latvijā.

Mēs arī šodien vēlamies uzrunāt Tevi padomāt par savu mentālo veselību, tamdēļ uz īsu sarunu aicinājām mūsu skolas treneri Evija van der Beek, kas kā labbūtības un līderības koučs un supervizore ikdienā vada sesijas, sniedz zināšanas darbiniekiem dažādos uzņēmumos un arī publiski, kā iespējams veicināt labbūtību un samazināt stresu, lai nepiedzīvotu izdegšanu.

 

Q: Kamdēļ ir tik svarīgi šobrīd runāt par mentālo veselību?

Evija: Tamdēļ, ka cipari nevieš optimismu, ka drīkstam šo tēmu ignorēt. Viena no aptaujām liecina, ka vairāk kā 20% pasaules iedzīvotāju cieš no trauksmes un depresijas. Šie cipari pieauga pandēmijas laikā, kad sastapāmies ar iepriekš nezināmiem apstākļiem, neskaidrību un neziņu par nākotni un bailēm par savu un tuvāko veselību. Pandēmija ietekmēja ne tikai kopējos fiziskās veselības rādītājus, bet arī atstāja negatīvu ietekmi uz mentālo veselību un emocionālo labbūtību. Manā supervizora un kouča praksē redzu, ka šie cipari varētu būt lielāki, ja visi cilvēki, kuri ilgstoši jūtas nomākti, pastāvīgi noguruši, pazaudējuši dzīves enerģiju un izjūt to, ko paši sauc par “depresīvu stāvokli”, dotos pie atbilstošā speciālista.

Arī stresa līmenis ir pieaudzis. 2020. gada aptaujas rezultāti liecina, ka 48% Z paaudze un 44% mileniāļu izjūt stresu un trauksmi ikdienā – man tie šķiet ļoti nozīmīgi rādītāji. Šī gada februārī pati veicu aptauju un atklājās, ka darbā izdeguši jūtas 49% – tas ir katrs otrais aptaujātais!  Kā mēs ar šādiem rādītājiem spēsim iziet cauri visiem pārbaudījumiem, kas mūs sagaida tuvākajā ziemas periodā – to pati ik pa laikam iedomājos, strādājot ikdienā ar uzņēmumiem un organizācijām, vadot mācības vai seminārus un sesijas.

Q: Kas īsti ir mentālā veselība?

Evija: Mentālā veselība ir mentālās labbūtības stāvoklis, kas saistīts ar emocionālo, psiholoģisko un arī sociālo labsajūtu. Šādā stāvoklī cilvēki ir spējīgi tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem dzīvē, spēj veiksmīgi pārvaldīt stresu un tikt galā ar spēcīgām emocijām. Tas rada tādu mentālās stabilitātes sajūtu, kad zini, ko vari un kā to izdarīt un apzinies arī to, ko nevari izdarīt.  Mūsu mentālo veselību ietekmē dažādi faktori – sākot ar ģenētisku iedzimtību un beidzot ar dažādiem notikumiem dzīvē un tā var dzīves laikā mainīties.

Q: Kā saprast, ka jau jāmeklē speciālistu, ārstu palīdzība?

Evija: Tad, kad paši vairs netiekam galā. Pazīmes var būt dažādas – no raizēm līdz nopietnām psihiskām saslimšanām, piemēram, depresijai. Kad saprotam, ka jau kādu laiku jūtamies slikti, nomākti, ilgstoši izjūtam stresu, ir aizdomas par izdegšanu vai depresiju, bieži raizējamies un izjūtam trauksmi, panikas lēkmes. Tas ietekmē darbu un privāto dzīvi – darbā vairs nespējam tikt galā ar uzdevumiem, pienākumiem. Var sākt viss kaitināt, iestāties ilgstošs nogurums un varbūt jau parādās vienaldzība pret visu un bezmiegs. Un atvaļinājums vai brīvdienas nepalīdz to atrisināt.  Ja palīdz, viss kārtībā, ja ne – tās var būt arī nopietnas saslimšanas pazīmes, ko tikai atbilstošie speciālisti varēs noteikt un diagnosticēt. Ja ir aizdomas par depresiju, www.depresija.lv varat veikt pašnovērtēšanas testu un griezties pie ārsta, ja nepieciešams.

Q: Kā un vai koučings var būt noderīgs darbiniekiem, lai veicinātu savu mentālo veselību un labbūtību?

Evija: Saistībā ar darbu, visbiežāk runā par stresu un tā negatīvo ietekmi uz veselību. Bez visiem zināmā veselīgā uztura, fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīga miega un veselīgu attiecību veidošanas, es teiktu, ka ir vērtīgi saprast katram savu mentālās veselības veicināšanas  formulu un kā samazināt darba vides negatīvo ietekmi, ja tāda ir.

Un te tiešām palīdz koučinga pieeja, kur vai nu paši sev vai koučs var uzdot šādus vai līdzīgus jautājumus:

1. Kas man nepieciešams, lai darbā labi justos – darba vidē, saturā, apjomā, kolēģos? Kā tas detaļās izskatās – ko daru, ko nedaru, kā rīkojos (piemēram, vairs neuzņemos darbus, ko nespēju paveikt). Šeit tiek uzstādīts mērķis – ko tieši gribu sasniegt? Kas no tā man jau ir, kas pietrūkst?
2. Kādas iespējas man ir saņemt to, kas pietrūkst (ļoti bieži pietrūkst cilvēciska attieksme, novērtējums, atgriezeniskā saite, reizēm vairāk laika vai informācijas, lai visu uzpildītu – šis viss ir risināms ar komunikāciju)
3. Ja ir skaidrs, ka nepieciešamas izmaiņas, tad – ko esmu gatavs/-a mainīt, lai uzlabotu savu stāvokli? Ko reāli no tā varu izdarīt un kā?
4. Kas ar mani notiks pēc gada,ja neko nemainīšu, kā šobrīd ir? (šis noderīgs jautājums motivācijai pieņemt lēmumu izdarīt izmaiņas, piemēram, beidzot saņemties un iet izrunāt ar tiešo vadītāju un veikt izmaiņas darba grafikā vai saturā)
5. Kāds būs mans darbības plāns nedēļai, mēnesim, pusgadam – pa soļiem un ar skaidrību, kās jādara, lai to sasniegtu.
6. Kur, no kā es varu saņemt atbalstu, to visu darot? Kurš var kļūt par manu motivācijas partneri?

Paldies, Evija van der Beek, ka padalījies ar savu pieredzi un zināšanām!

Lai jums ikvienam izdodas šodien aizdomāties par savu mentālo veselību un ieraudzītu, vai ir kas nepieciešams, lai to uzlabotu.