7.daļa: Pēdējais piecinieks

(7.daļa no Deivida Frīmentla grāmatas “Komandas motivācija un vadība” apkopojuma – 50 praktiskie padomi!)

Visi labākie vadītāji ir nedaudz ekscentriski vai arī nedaudz citādāki. Viņiem piemīt dažas īpaši pievilcīgas īpašības, kas ir netipiskas, bet patīk cilvēkiem. Viņi ir interesanti un tā ir liela priekšrocība, lai motivētu komandu un kļūtu par lielisku vadītaju.

	Padoms	Realizācijas solis
46.	Esiet runīgs!	Solis 46: Noskaidrojiet, ko jūsu komandas dalībnieki vēlas uzzināt, un tad par to viņiem pastāstiet, pat ja tas nozīmē nedaudz izpļāpāties.
Lai arī apdomība ir lieliska īpašība, motivācijai vairāk der neapdomība un labāk būt pārāk runīgam nekā pārāk klusam. Nepadomība ir uzticības deklarācija. Būtībā tā vēsta: “Es jums uzticos un tieši jums atklāšu savas slēptākās domas un jūtas.” Neformāla attieksme ir motivācijas atslēga, jo atbrīvojas cilvēku domāšana un uzvedība. Videi, kas ir sterili tīra un veselība, ar ierobežotām oficiālām sarunu “tīrajām” tēmām, trūkst dvēseles. Pļāpīgums mazina sterilitāti attiecībās, neļaujot mums pārvērsties par robotiem. Lai motivētu savu komandu, labs vadītājs pļāpīgumu izmanto ar prātu. Viņš uzticas komandai un sakairina tās apetīti ar sīkumiem, kas viņiem nebūtu jāzina. Taču vadītājs nepakļauj sevi riskam – ja kāds viņu pieķer izplatām konfidenciālu informāciju vai izsakām viedokli par personu aizmuguriski, viņam būs nepatikšanas.
47.	Izskataties laimīgs!	Solis 47: Uzņemieties laimes auditu. Vienkārši palūdziet darbiniekus godīgi atbildēt uz jautājumu “Vai jūs darbā jūtaties laimīgs?”. Ir svarīgi, lai jūs vērstos pret tām lietām, kas padara viņus nelaimīgus.
Būt laimīgam – tā ir izvēle! Centieties atrast to, kas liek jums būt laimīgam darbā, un izskatieties laimīgs. Laimīgs izskats ir pozitīva noskaņojuma atspulgs. Vadītājam tas ir extra svarīgi! Lielākajam vairumam cilvēku laime (un pretēji – nelaime) “pielīp”. Vienas personas noskaņojumam var būt milzīga ietekme un citiem cilvēkiem. Vairums cilvēku neapzinās ne sava noskaņojuma, ne lēmuma ietekmi uz cietiem, reizēm pat neapzinoties, ka ir sliktā omā. Viena no personības iezīmēm, kas jāattīsta, motivējot cilvēkus, ir augsta līmeņa pašapziņa, kā arī spēja izvēlēties pozitīvu, laimīgu noskaņojumu, tad ieguvēji būs visi apkārtējie.
48.	Laiku pa laikam esiet nelaimīgs!	Solis 48: Uzņemieties nelaimes auditu. Vienkārši palūdziet cilvēkus godīgi atbildēt uz jautājumu “Vai jūs darbā jūtaties nelaimīgs?” Ir svarīgi, lai jūs vērstos pret tām lietām, kas padara viņus nelaimīgus.
Nelaime var būt apbrīnojami motivējoša. Laiku pa laikam vajag to izmantot 😊 Pārāk daudz laimes var novest pie pašapmierinātības, iedomības, augstprātības un prāta truluma. Esiet laimīgs, ja jūsu komanda ir uzlabojusi darbu, un nelaimīgs, ja viņi joprojām nav labākie. Uzlabojumu pamatā ir spēja saskatīt nepilnības, kas padara klientus, akcionārus un, protams, darbiniekus nelaimīgus. Nelaimes faktoru (pozitīvi domājošie tos dēvē par izaicinājumiem) noteikšana ir svarīga attīstībai un progresam. Ja vadītājs ik pa brīdim nav nelaimīgs, tad viņš vienkārši ir dīvains. Jūsu komandai var rasties aizdomas, ka jūs dzīvojat it kā citā pasaulē. Tā ir personiska izvēle panākt motivējošu līdzsvaru starp laimi un nelaimi.
49.	Stimulējiet komandu ar jaunu motīvu!	Solis 49: Lai motivētu savu komandu, eksperimentējiet tikai ar vienu jaunu ideju. Tā varētu būt pat “nelamāšanās” diena, kad sodu saņem cilvēki, kas nepakļaujas noteikumiem.
Stimulējiet savas komandas motivāciju ar kādu nelielu eksperimentu. Biznesa (un arī motivācijas) ienaidnieki ir atkārtošanās, instrukcijas, rutīna, jaunu ideju trūkums, sen pārbaudītu vērtību kanonizācija. Vienam motivācijas stimulam būs tikai īslaicīgs efekts. Paejot laikam, motivējošais efekts izgaisīs un būs nepieciešams jauns stimuls, lai neļautu darbiniekiem justies nodzītam un nogurušam, tas beigtos ar motivācijas zaudēšanu.
50.	Atkāpieties, atbrīvojieties, pārdomājiet, no jauna izskatiet iespējas un tad – uz priekšu!	Solis 50: Pārtrauciet visus savus darbus un izejiet pastaigāties. Darbiniekiem vienkārši pasakiet, ka ejat ieelpot nedaudz svaiga gaisa. Iedrošiniet savus ddarbiniekus darīt to pašu.
Lai atgūtu spēkus, jums nepieciešams ik pa laikam atjaunot prāta, kā arī emocionālo un garīgo enerģiju. Izbrīvējiet sev laiku, lai atkāptos, atbrīvotos un padomātu par savas komandas motivāciju un to, ko esat sasnieguši un kāds būs nākamais uzdevums. Ja apdomāšanai neizbrīvē laiku, pazūd perspektīva un vairs nevar skaidri novērtēt situāciju. Mēs aizmirstam par mērķi un savu sākotnējo apņemšanos. Kad esat aizņemts vai satraukts, jūsu perifērā redze kļūst vājāka un jūs redzet tikai to priekšmetu, kas atrodas jums priekšā. Jāatkāpjas un jāabrīvo prāts, lai saredzētu kopainu un attīstību laikā. Pārskatiet savu pieeju un pajautājiet sev, vai neesat iegrimis rutīnā un tāpēc kļuvis pārāk paredzams, pārāk nepielaidīgs un nepietiekoši eksperimentējošs un radošs.