Koučinga procesā un kouča-klienta sadarbībā ne tikai tiek sasniegti mērķi, bet arī ietekmēta un izmainīta smadzeņu darbība. Aiz katras koučinga sesijas norit ļoti konkrēti procesi smadzenēs. Vairākos pētījumos ir atklāts, ka koučings aktivizē noteiktas smadzeņu zonas, uzlabo domāšanas elastību un palīdz pārvaldīt emocijas. Tas nav tikai par to, ko mēs runājam, bet arī par to, kā mūsu smadzenes reaģē un mainās šī procesa laikā.
Lūk, kā koučings strādā smadzeņu līmenī:
1.Skatpunkta maiņa sākas smadzenēs.
Koučings aktivizē priekšējo smadzeņu daļu – prefrontālo garozu. Tā atbild par lēmumu pieņemšanu, mērķu izvirzīšanu un darba atmiņu. Tieši šī smadzeņu zona palīdz koncentrēties uz jaunajiem mērķiem un vienlaikus nomāc ieradumus, kas vairs nekalpo. Šī aktivācija ļauj smadzenēm veidot jaunus neironu ceļus, kas ir pamats ilgtermiņa pārmaiņām.
2.Smadzenes mācās mainīties.
Koučings veicina neiroplasticitāti – spēju smadzenēm mainīties, veidojot jaunus neironu savienojumus. Tas notiek tad, kad cilvēks pats virza šīs izmaiņas, domā citādi un rīkojas citādi. Šāds process palīdz mainīt domāšanas ieradumus un izveidot jaunu uzvedību, kas atbilst mērķiem un vērtībām.
3.Mazāk stresa, vairāk līdzsvara.
Koučings aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbild par ķermeņa un prāta atslābumu. Tā nomierina ķermeni un palīdz regulēt emocijas. Tas samazina tā saukto “amigdalas uguņošanu” – situāciju, kad bailes pārņem kontroli pār domāšanu. Tādējādi cilvēks var koncentrēties uz risinājumiem, nevis draudiem vai kļūdām.
4.Vairāk prieka un motivācijas.
Koučings paaugstina dopamīna un serotonīna līmeni – tie ir neiroķīmiskie savienojumi, kas veicina labsajūtu, iesaisti un motivāciju. Šīs vielas palīdz mācīties, nostiprina pozitīvus ieradumus un atbalsta virzību uz mērķiem. Cilvēks jūtas pacilāts, ieinteresēts un gatavs rīkoties.
5.Vīzija un līdzjūtība.
Koučinga pieeja stimulē smadzeņu zonas, kas saistītas ar iztēli (piemēram, laterālo pakauša garozu) un līdzjūtību (piemēram, subgenuālo cingulāro zonu). Šī aktivācija palīdz būt atvērtam pārmaiņām, labāk sadarboties ar citiem un iesaistīties ar lielāku emocionālu klātbūtni.
6.Reālas pārmaiņas arī pie kognitīviem traucējumiem.
Veselības koučings ir palīdzējis arī cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem – piemēram, atmiņas zudumu vai domāšanas grūtībām. Pētījumi rāda, ka šie cilvēki pēc koučinga biežāk ievēro veselīgus ieradumus, piemēram, vingro, ēd veselīgāk un kopumā jūtas labāk.
Koučings maina maina smadzenes.
Tas palīdz domāt skaidrāk, justies drošāk, būt motivētākam un rīkoties saskaņā ar to, ko cilvēks patiešām vēlas. Šie procesi nav nejauši – tie ir pierādīti un pamatoti neirozinātnē.
Vai arī Tu esi sajutusi/-is, kā domāšana mainās koučinga ietekmē?
Izmantotie avoti:
- Jack, A.I., Passarelli, A.M., & Boyatzis, R.E. (2023). When fixing problems kills personal development: fMRI reveals conflict between Real and Ideal selves. Frontiers in Human Neuroscience. Case Western Reserve University.
- Webb Lab (2025). Investigating transcriptional and epigenetic mechanisms of brain aging and neurodegeneration. Buck Institute for Research on Aging.
- British Neuroscience Association (2024). Brain Plasticity and Resilience: How neural networks adapt to stress and injury. Presented at the 2024 Festive Symposium.
- Talkspace (2024). Leveraging AI to improve mental health care outcomes: Insights into personalized therapy. In collaboration with NYU Grossman School of Medicine.
- Northey, J., & Erikson, K.I. (2019). Exercise Training and Cognitive Function in Kidney Disease: Evaluating cerebrovascular health improvements. PMC.
- Brain Health Champion Study (2019). Health coaching changes behaviors in patients with cognitive impairment. PubMed.
