Brīvība

Cik ļoti drīkst atļaut “brīvību” darbiniekam, kad tas ir nepieciešams un ko tas dod?

 

Vikipēdija saka, ka brīvība parasti ir spēja rīkoties vai mainīties bez ierobežojumiem. Kaut kas ir “brīvs”, ja tas var viegli mainīties un nav ierobežots pašreizējā stāvoklī. Subjektīvā līmenī brīvība bieži vien ir saistīta ar spēju apmierināt savas vajadzības, vēlmes un centienus. Citā vārdnīcā apzīmējums ir līdzīgs: nosacījums vai tiesības spēt vai atļauties darīt, teikt, domāt utt., ko vien vēlaties, bez kontroles vai ierobežojuma.

Ja paņem šos formulējumus, tad var sanākt, ka pilnu brīvību darbniekam darba vietā nemaz nevaram piešķirt, jo ierobežojumi pastāvēs – uzņēmuma, klientu, koļēģu intereses, kvalitātes normas, peļnas un apgrozījuma rādītāji utt. Vai brīvība darba vietā vispār var pastāvēt? 

Brīvība gan darbā, gan arī dzīvē iet roku rokā ar atbildību! Brīvība nozīmē, ka jums būs jāatbild par katru darbību, par katru savu vārdu; lai ko jūs darītu vai nedarītu, jūs būsiet atbildīgs. Tomēr dzīves pieredze rāda, ka ļoti maz cilvēku vēlas patiesu brīvību un nav gatavi uz to atbildības nastu, kas nāk kopā ar to, jo viņi neapzināti apzinās, ka brīvība var radīt arī daudzas problēmas, ar kurām viņi nav gatavi saskarties, izvēloties palikt “mājīgā ieslodzījumā”.

Daudzi cilvēki vēlas brīvību, bet nevēlas atbildību. Bet tas nav iespējams! Ja vēlies brīvi rīkoties, tad tavā atbildībā ir rīkoties pareizi un nekaitēt citiem. Tomēr lielākā daļa no mums neuzņemas nekādu atbildību par to, ko sakām, domājam un darām. Mēs vienmēr atrodam sev attaisnojumus un vainojam citus vai apstākļus un nevēlamies pieņemt sekas un arī, iespējams, sodu, par pieļautām kļūdām.

Laika gaitā noskaidrojiet cik lielam atbildības līmenim cilvēks ir gatavs.. Paplašiniet brīvības rāmjus pakāpeniski, abām pusēm vienojoties par jaunām atbildībām..

Un vēl brīvība nāk ar pienākumiem, tai jābūt balstītai uz gudrību un prātu! Lai gan cilvēki ir unikāli un saprātīgi, tad, ja viņiem trūkst gudrības, viņi bieži nepareizi izmanto savu tā saucamo brīvību nepareizam mērķim. Viņi ļaunprātīgi izmanto savu prātu, runu un spēju rīkoties. Manuprāt, dot tādu tā saukto brīvību cilvēkiem, kuriem nav pareizo zināšanu un pareizas apmācības, ir kā dot asus nažus bērniem. Ko bērns var darīt ar asu nazi? Viņš vai nu kaitēs sev vai citiem…

Apmāciet savus cilvēkus un sniedziet maksimāli daudz informācijas pirms paplašināt atbildības un brīvības robežas..

Diezgan bieži un daudzi sajauc atbildību ar pienākumiem un prasībām, kas ir “vajadzētu” līmenī: “man jāuzzvana”, “man jāiet uz darbu un jāpaliek tur līdz 17:00”, “man jāizpilda šīs plāns”. Šāda domāšana ir ātrākais veids kā var radīt sevī aizvainojumu un pārliecināt sevi, ka brīvība ir tikai fantāzija, jo sāk balstīties uz pārliecību, ka man nav izvēles šajā jautājumā. Tomēr tā nav un pat situācijās, kuras šķietami nav jūsu rokās, jūs joprojām varat būt brīvs un nekad nepaliekat bez izvēles.

Tomass Džefersons teica: “Kas ir brīvība? Brīvība ir tiesības izvēlēties – tiesības radīt pats sev izvēles alternatīvas. Bez izvēles iespējām cilvēks nav cilvēks, bet tikai dalībnieks, instruments, lieta.

Palīdziet cilvēkam nostādīt savus personīgos mērķus un izaugsmes iespējas darba vietā, lai alternatīvas paliek acīmredzamās..

Palīdziet cilvēkam pāriet no “man jādara” uz “tā ir mana izvēle” domāšanas stilu. Katra brīva cilvēka izvēle ir būt tur, kur viņš atrodas šobrīd, un patiesībā tas nav bijusi “jādara vai jāiet”, bet gan paša izvēle būt un iet.

Kas notiek ar cilvēku, kas ir aprūpēts un maksimāli informēts, gan ievadot darbos, gan arī turpmāk ikdienā? Kas zin visu nepieciešamo informāciju, ir nolicis pats sev mērķus un noteicis iespējamās to sasniegšanas alternatīvas, kas saprot un uzņemās atbildību un dzīvo “es pats tā vēlos” pozīcijā? Šis cilvēks kļūst par patiesi brīvu un, kas nav mazsvarīgi, ļoti ieinteresētu un motivētu savā darbā. Šis cilvēks izprot ko tas vēlas radīt, kāds viņš vēlas būt, kādu ceļu iet un tas noteikti padara pasauli kaut nedaudz labāku! 

Katra vadītāja lielākais sapnis, vai nē? Pirms ķersimies pie darbinieku brīvības paplašināšanas līmeņiem, tomēr gribētu atzīmēt to svarīgumu arī no vadītāja puses. Reizēm vadītāji vārdos saka, ka “jā, es vēlos, lai darbinieki ir autonomi, spēj pieņemt lēmumus paši un apzinīgi tos arī izpilda”, tomēr paši nav tam gatavi. Darbinieka brīvības līmenis darbā ir atkarīgs arī no vadītāja un tā sevis apzināšanās – cik es, kā vadītājs, spēju uzticēties, iemācīt, atbalsīt, radīt atklātu un atbalstošu vidi, pieņemt svešas kļūdas utt. Tas viss var novest pie tā, ka arī “brīvs” sākotnēji cilvēks, tiek “iedzīts nebrīvē” ar vadītāja neuzticēšanos, pārlieku kontroli un pārmērīgo kritiku un pārmērīgiem sodiem kļūdu gadījumā. 

Tā kā, dārgais vadītāj, ar katru konkrētu cilvēku pārbaudi arī sevi – cik tu esi gatavs dot brīvību šeit un tagad. Neesi kā tā varde, kuru met karstā ūdenī un tā lec ārā, bet gan “uzsildi ūdeni pakāpeniski”.

1.līmenis: Dari kā es saku.

      2.līmenis: Skaties uz šo un atkārto.

            3.līmenis: Dod savu padomu, es izlemšu.

                  4.līmenis: Izpēti, lemj un pārbaudi ar mani.

                        5.līmenis: Izpēti un lemj šādās robežās.

                              6.līmenis: Parūpējies ar šo, lūdzu.

 

Tomēr, neatkarīgi no tā, kur vadītājs un konkrētais cilvēks, darbinieks atrodas šobrīd, ir svarīgs atbalsts un apzinātība no vadītāja puses, atkārtošu – katrā līmenī:

        • Vai es vispār varēju deleģēt un uzticēt šo uzdevumu, vai gadījumā tā nav mana personīgā atbildība?
        • Vai šis cilvēks ir šim uzdevumam atbilstošs, vai tam ir nepieciešamās zināšanas vai iespējas tādas iegūt? Vai šis uzdevums vispār iederās šī cilvēka dabā?
        • Vai es definēju pietiekamis skaidri – ko, kāpēc un kad ir jāizdara? Vai es nenolieku otru cilvēku “pareģotāja” pozīcijā, kad tam būs jāizdara nezināmi kas vai jāmēģina trāpīt? Vai es piešķīru visus nepieciešamos resursus uzdevuma izpildei, tai skaitā laiku? Vai es vienojos ar cilvēku par viņa atbildības līmeni?
        • Vai es uzticos? Vai apmācu? Vai atbalstu? Vai darbinieks zin par iespējām saņemt arī papildus atbalstu un padomu, ja tāds būs nepieciešams?
        • Vai es kopā ar darbinieku sekoju līdzi progresam? Vai palīdzu koriģēt uzdevumu un to izpildes nosacījumus laikam ejot?
        • Vai es dodu atgriezenisko saiti – gan koriģējošo, gan atbalstošo? 

 

No sirds vēlu jūsu uzņēmumā iet uz maksimālo brīvību, jo tas ir neaptverams dārgums. Darbiniekam tas sniedz profesionālo zināšanu un iemaņu attīstību, audzē pašcieņu un ticību sev un paaugstina motivāciju. Vadītājam samazina stresu, atbrīvo laika resursu, palīdz veidot lielāku uzticēšanos savai komandai, palīdz koncentrēties uz stratēģiskiem virzieniem, neieslīgstot rutīnā. Komandai un uzņēmumam kopā sniedz komandas garu, kā arī paaugstina efektivitāti un produktivitāti. Un galvenais, cilvēki aug, attīstās un ilgāk paliek uzņēmumā, jo tā ir viņu brīvība un viņu izvēle!

 

 

Rakstu sagatavoja: Laila Snidzāne

Koučinga un biznesu iemaņu trenere “MetaCoach” mācību centrā, kas savas vadības prasmes un pieredzi pilnveido ikdienā vairāk kā 15 gadus vadot un attīstot gan mazas, gan lielākas komandas dažādu sfēru uzņēmumos.

www.metacoach.lv

Please follow and like us:

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *