Koučings savu iedarbību balsta vienkāršā, bet ļoti dziļā principā — mēs attīstāmies ātrāk tad, kad mācāmies no savas pieredzes. Un tieši refleksija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kas šo mācīšanos padara iespējamu.
Lai gan ikdienā refleksiju nereti uztver kā vieglu “parunāšanos ar sevi”, patiesībā tā ir strukturēta, mērķtiecīga pieeja, kas palīdz mums analizēt savas domas, rīcību un iegūtos rezultātus. Tā ļauj pamanīt, kas mūsu darbībā strādā, kāpēc tas strādā un ko varētu darīt vēl labāk nākamreiz.
Refleksija palīdz gan situācijās, kad viss noritējis veiksmīgi, gan tad, kad rezultāts nav bijis tāds, kā cerēts. Abos gadījumos tā kļūst par mācību procesu, kas paplašina mūsu kompetences un stiprina rīcībspēju.
4 galvenie refleksijas jautājumi, kas palīdz ātri mācīties no pieredzes
Šie jautājumi ir universāli — piemērojami ikvienai situācijai, neatkarīgi no nozares, lomas vai pieredzes līmeņa. Tie ir balstīti kompetenču pieejā, kuru izmanto gan vadītāji, gan kouči, gan profesionālās attīstības speciālisti.
💭 1. Ko es uzzināju?
Šis jautājums palīdz ieraudzīt konkrētus faktus un jaunu informāciju, ko sniedza situācija. Tas ir pirmais solis uz skaidrību.
💭 2. Ko es iemācījos?
Tas aicina apzināties prasmes, tehnikas vai pieejas, kas situācijas laikā nostiprinājās vai parādījās kā nepieciešamas.
💭 3. Ko es sapratu?
Šis jautājums vērsts uz dziļākiem secinājumiem — par sevi, komandu, komunikāciju vai procesiem.
➕ 4. Ko es nākamreiz darīšu citādāk?
Svarīgākais solis. Bez rīcības plāna refleksija kļūst tikai par aizdomāšanos. Ar šo jautājumu tā pārtop attīstībā.
Kā tas darbojas praksē? Piemērs no ikdienas
Iedomāsimies situāciju, kas daudziem ir ļoti pazīstama — neveiksmīga sapulce.
Tā vietā, lai vienkārši nodomātu “ak, atkal viena slikta tikšanās”, izmantojam refleksijas struktūru.
📌 Ko es uzzināju?
Ka komanda nebija sagatavota, jo nebija saņēmusi skaidru darba kārtību un mērķi. Rezultātā saruna ātri pārgāja emocionālā gultnē.
📌 Ko es iemācījos?
Ka produktīvai sarunai nepieciešama iepriekšēja struktūra un pietiekams laiks sagatavoties.
📌 Ko es sapratu?
Ka mana paša reakcija uz kolēģu spriedzi situāciju nevis nomierināja, bet pastiprināja haosu. Es varēju atgriezt diskusiju pie skaidriem faktiem un mērķa.
📌 Ko es nākamreiz darīšu citādāk?
- Iepriekš nosūtīšu sapulces darba kārtību.
- Tikšanās sākumā vienosimies par sadarbības noteikumiem.
- Ja parādās emocijas, palīdzēšu strukturēt sarunu un atgādināšu par kopīgo mērķi.
Šādi konkrēti secinājumi pārvērš neveiksmīgu pieredzi vērtīgā mācību materiālā.
Kāpēc šī pieeja strādā tik labi?
Regulāra refleksija:
-
-
- palīdz ieraudzīt situācijas būtību,
- ļauj pamanīt darbības, kas veicināja progresu,
- izgaismo faktorus, kas bremzēja tempu vai rezultātu,
- stiprina profesionālo kompetenci,
- attīsta emocionālo inteliģenci,
- palielina apzinātību un rīcībspēju nākotnē.
-
Refleksija nav sarežģīta, bet tā ir sistemātiska. Un tieši sistemātiskums rada izrāvienu.
Regulāra refleksija = mērķtiecīgs progress.
Jo vairāk mēs apzināti analizējam savu pieredzi, jo ātrāk notiek izaugsme — profesionāli, personīgi un attiecībās.
Katru reizi, kad piedzīvo pieredzi, kas tevī raisa emocijas vai pārdomas, pamēģini šo vienkāršo 4 jautājumu ciklu.
Dažreiz tas aizņems minūti.
Dažreiz — pārvērtīs visu dienu.
Bet katru reizi tas sniegs vērtību, kas citādi vienkārši paliktu nepamanīta.
