Vai esi kādreiz piedzīvojis situāciju, kurā divi cilvēki skatās uz vienu un to pašu notikumu… bet redz pilnīgi atšķirīgas lietas?
Viens saskata problēmu, otrs — iespēju. Viens jūtas kā “cietušais”, otrs — kā cilvēks, kurš iegūst vērtīgu pieredzi.
Tas nav nejauši. Šī atšķirība rodas no uztveres — no tā, kā katrs no mums interpretē realitāti. Šis ir viens no spēcīgākajiem koučinga pamatprincipiem:
🧭 „Cilvēka realitāte ir subjektīva. Mainot skatījuma leņķi vai stāstu, kā cilvēks interpretē pieredzi, var mainīties arī viņa rīcība un izjūtas.”
Šis princips atver durvis ļoti praktiskam, spēcinošam atklājumam: lai mainītu savas sajūtas un rīcību, reizēm pietiek mainīt veidu, kā tu skaties uz situāciju.
Ko nozīmē: “Realitāte tiek radīta caur uztveri”
Mūsu smadzenes neredz pasauli „objektīvi”. Tās nepārtraukti filtrē informāciju — balstoties uz iepriekšējo pieredzi, uzskatiem, kultūru, gaidām, emocijām un pat pašreizējo garastāvokli.
-
-
- No visa, ko uztver maņas, smadzenes izvēlas un interpretē tikai nelielu daļu.
- Rezultātā mēs redzam nevis “pasauli tādu, kāda tā ir”, bet “pasauli tādu, kādu mēs to izveidojam savā uztverē”.
- Mūsu realitāte ir kā stāsts, ko mēs pastāvīgi stāstām paši sev.
-
Piemērs:
Pēc darba sapulces viens kolēģis domā: “Es laikam biju garlaicīgs. Neviens neatsaucās.”
Otrs kolēģis par to pašu situāciju domā: “Viņi bija iegrimuši domās — tātad mans priekšlikums bija interesants.”
Situācija identiska, taču realitātes sajūta — pilnīgi cita.
Kā veidojas mūsu subjektīvā realitāte
- Maņu dati un interpretācija: Mēs uztveram skaņas, attēlus, vārdus, bet tie iegūst nozīmi tikai tad, kad tos interpretējam. Smadzenes nepārtraukti „aizpilda trūkstošo”, balstoties uz mūsu gaidām un pieredzi.
- Filtri, kas veido skatījumu:
-
-
-
- Uzskati un vērtības (piemēram: „Es nedrīkstu kļūdīties”)
- Iepriekšējā pieredze („Reiz, kad es runāju, mani izsmēja…”)
- Kultūras un sociālie priekšstati („Tā nedrīkst uzvesties”)
- Emocionālais stāvoklis
-
-
-
- Stāsts, kas kļūst par realitāti: Cilvēks izveido iekšēju stāstu par to, ko pieredzējis — un tas sāk noteikt viņa emocijas, uzvedību un lēmumus. Ja stāsts mainās, mainās arī tas, kā viņš dzīvo šo pieredzi.
Mainot skatījuma leņķi — mainās rīcība
Skatījuma maiņa nav maģija. Tā ir prakse — apzināta izvēle paskatīties uz situāciju no cita rakursa.
| Situācija | Vecais stāsts | Jaunais stāsts | Rezultāts |
| Kritika darbā | “Es neesmu pietiekams.” | “Šis ir ceļš, kā kļūt labākam.” | Rīcība, mācīšanās, izaugsme |
| Klients neatbild uz ziņu | “Viņš mani ignorē.” | “Iespējams, viņš ir aizņemts.” | Saglabā mieru un profesionālu rīcību |
| Kļūda prezentācijā | “Es izgāzos.” | “Es iemācījos, ko uzlabot nākamreiz.” | Pašapziņas saglabāšana, rīcība uz priekšu |
| Attiecību konflikts | “Viņš nekad mani nesaprot.” | “Mums ir atšķirīgi skatījumi — varu paskaidrot.” | Dialogs, saprašanās iespēja |
Koučings tieši šeit palīdz cilvēkam ieraudzīt alternatīvus skatpunktus, kas līdz šim bijuši „neredzami”.
Kouča loma šajā procesā
Kouča uzdevums nav dot gatavas atbildes vai piedāvāt „rozā brillītes”. Kouča uzdevums ir:
-
-
- Radīt telpu apzinātībai — palīdzēt klientam ieraudzīt, kā viņš pašlaik skatās uz situāciju.
- Uzdot transformējošus jautājumus, piemēram:
-
-
- “Kā tu vēl vari interpretēt šo situāciju?”
- “Kas mainītos, ja skatītos uz to no cita rakursa?”
- “Ko tu iegūsti, turoties pie šī stāsta?”
-
-
- Atbalstīt jaunu skatījumu pārbaudīšanā praksē — jo teorija kļūst dzīva tikai tad, kad to izmēģina.
-
🪞 Labs koučings neizmaina pasauli — tas palīdz cilvēkam izmainīt skatījumu uz to.
Praktisks vingrinājums lasītājam: “Skatījuma maiņa”
-
-
- Identificē savu stāstu – pieraksti situāciju, kuru uztver kā „problēmu”. Pajautā: „Kā es to stāstu sev? Kādu realitātes interpretāciju esmu pieņēmis?”
- Pārbaudi pierādījumus – vai tavā interpretācijā ir absolūtums (vienmēr/nekad)? Vai ir citas iespējas?
- Izdari skatījuma maiņu – uzdod jautājumus:
-
-
- Ko es redzētu, ja skatītos no cita leņķa?
- Kā es vēl varētu skatīties uz šo situāciju?
- Kā skatītos uz to kāds cilvēks, kurš mani iedvesmo?
- Kā skatītos uz to es pats pēc 5 gadiem?
-
-
-
-
-
- Izvēlies jaunu interpretāciju, kas veicina rīcību – formuli jaunu stāstu, kas spēcina. Piemēram: „Es gan šajā gadījumā kļūdījos, tomēr tas man sniedz mācību un iespēju.”
- Testē un pārskati rezultātus – vēro, kā mainās jūtas, domas un uzvedība. Atgriezies pie situācijas vēlreiz pēc kāda laika un salīdzini.
-
📓 Papildu solis: pieraksti atšķirību starp veco un jauno skatījumu — tas palīdz nostiprināt izmaiņas.
Izaicinājumi ceļā uz skatījuma maiņu
Šī prakse nav vienkārša — un tas ir normāli.
-
-
- Vecie stāsti ir iesakņojušies — tie bieži ir gadiem veidoti aizsardzības mehānismi.
- Emocijas var būt spēcīgākas par loģiku — pirms skatījuma maiņas ir svarīgi atzīt un pieņemt savas izjūtas.
- Nepareizi saprasta skatījuma maiņa var kļūt par “pozitīvisma masku” — skatījuma maiņa nav par noliegumu vai realitātes ignorēšanu, bet par konstruktīvāku interpretāciju.
-
Kouča vai atbalstošas vides klātbūtne palīdz šo procesu padarīt dziļāku un drošāku.
Uztvere kā brīvības instruments
Kad cilvēks saprot, ka viņš nav tikai savas realitātes upuris, bet arī autors, viņam parādās jauna brīvība:
-
-
- Brīvība izvēlēties stāstu.
- Brīvība izvēlēties nozīmi.
- Brīvība rīkoties citādi.
-
Uztvere nav tikai logs uz pasauli — tā ir radošs instruments, ar kura palīdzību mēs varam ietekmēt savu emocionālo pasauli, rīcību un rezultātus.
Noslēgumā izaicinājums…
Nākamajā reizē, kad sastapsi izaicinājumu, pirms rīkoties — apstājies un pajautā sev: “Kādu stāstu es sev stāstu par šo situāciju? Un kāds vēl skatījums man ir pieejams?” Šī vienkāršā pauze var kļūt par pirmo soli būtiskām pārmaiņām.
✅ Šonedēļ:
Izvēlies vienu situāciju, kurā jūties iestrēdzis vai neapmierināts. Pārformulē savu skatījumu vismaz trīs dažādos veidos. Vēro, kā mainās tava sajūta un izvēlētā rīcība.
📢 Dalies ar šo rakstu, ja vēlies, lai vairāk cilvēku atklāj skatījuma maiņas spēku.
