Viens no biežāk sastopamajiem pārpratumiem personīgās attīstības un profesionālās izaugsmes jomā ir kolektīvais mīts, ka koučings ir līdzīgs padomu došanai vai pat viens un tas pats, kas padomu sniegšana klientam. Šī neizpratne var novest pie neadekvātām gaidām un vilšanās sajūtas, taču zinātniskie pētījumi un profesionālu kouču prakse to skaidri atšķir.
Koučings pret padomu došanu, kādas ir būtiskākās atšķirības?
- Koučings ir strukturēts un partnerības principos balstīts process, kurā koučs uzdod pārdomas rosinošus jautājumus, kas palīdz klientam pašam nonākt pie atbildēm un mērķtiecīgi virzīties uz saviem mērķiem. Koučs neiesaka konkrētus risinājumus, bet rada apstākļus klienta pašizaugsmei un izpratnes, domāšanas un apzinātības paplašināšanai.
- Padomu došana vai konsultēšana balstās uz ekspertu sniegtiem ieteikumiem, konkrētu problēmu risināšanu un atbildēm no speciālista puses. Konsultants vai eksperts piedāvā tiešus risinājumus vai vadlīnijas.
Kāpēc tiek jaukts koučings ar procesu, kur tiek doti padomi?
Šādi pārpratumi rodas vairāku iemeslu dēļ:
- Cilvēki meklē konkrētus risinājumus un ir pieraduši no profesionāļiem saņemt padomus, tāpēc ir grūti pieņemt ideju, ka atbilde jāatrod pašam.
- Dažās praksēs apvieno koučinga elementus ar padomu došanu, kas neskaidrību tikai pastiprina. Populāra prakse ir apvienot koučingu ar mentoringu.
- Terminu lietošana praksē bieži nav konsekventa un sabiedrības izpratne par koučingu daudzviet vēl tikai veidojas.
Zinātniskie pētījumi atbalsta koučinga unikālo pieeju
Pētījumi rāda, ka koučinga metodoloģija, kas balstās uz klienta pašapziņas paplašināšanu, tiek novērtēta kā efektīvāka ilgtermiņa izaugsmei un rīcības maiņai, salīdzinot ar tradicionālo padomu došanu vai konsultēšanu. Turklāt koučings veicina augstāku motivāciju, labāku mērķu sasniegšanu un pašvadītu izmaiņu procesu, ko padomu došana bieži nenodrošina.
- Piemēram, pētījums par koučinga un konsultēšanas ietekmi norāda, ka klienti, kas izmanto koučingu, ir labāk sagatavoti neatkarīgai problēmu risināšanai un veido ilglaicīgas prasmes, kamēr padomu došanas gadījumā risinājumi vairāk ir īstermiņa un atkarīgi no ārēja atbalsta.
- Koučinga sesijās koncentrējas uz jautājumu uzdošanu un refleksiju, kas aktivizē dziļāku pašapziņu un ļauj klientam izprast savas motivācijas un uzvedības modeļus, tāpēc rezultāti ir noturīgāki.
Secinājums
Koučings nav padomu došana! Tas ir unikāls, klienta spēkus un atbildību veicinošs process, kas vērsts uz pašizaugsmi un ilgtermiņa rezultātiem. Ja vienmēr gaidām, ka mums kāds pateiks, ko darīt, mēs zaudējam iespēju attīstīt savas spējas pašiem risināt izaicinājumus un sasniegt mērķus. Zinātne un prakse pierāda, ka koučinga vērtība slēpjas tieši šajā pašvadības potenciāla atmodināšanā.
Izmantotie avoti
- Aboltina, L. (2012). Reflektīvā darbība sociālo darbinieku supervīzijā [Reflective practice in social workers’ supervision] (Mg. thesis). Latvijas Universitāte. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4663/20124-Liga_Aboltina_2012.pdf
- Latvijas Universitāte. (2017). Supervīzija. Teorija. Pētījumi. Prakse [Supervision: Theory, research, practice] (Monogrāfija). Rīga: Latvijas Universitāte. https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/supervizija-teorija-peetiijumi-prakse_rsu-2017.pdf
- Raudeliūnienė, J., & Stanišauskienė, L. (2016). Diferencijuoto mokymo idėja reformuojamoje mokykloje [The idea of differentiated teaching in reforming schools]. Acta Paedagogica Vilnensia, 37, 110-120. https://ejournals.vdu.lt/index.php/Pedagogika/article/view/6095
- Župerka, J., & Ananiev, J. (2016). Tradicinių ir netradicinių trumpalaikio Lietuvos karių anglų kalbos mokymo(-si) metodų sąsajos veiksmingumas [Effectiveness of traditional and non-traditional short-term teaching methods in Lithuanian military English courses]. Acta Paedagogica Vilnensia, 37, 56-68. http://www.journals.vu.lt/acta-paedagogica-vilnensia/article/download/9640/7460
