Jaunu ieradumu veidošana ir būtisks personīgās izaugsmes un profesionālās attīstības elements. Tomēr ieradumu maiņa nereti ir izaicinājumu pilns process, kur nepieciešama apzināta pieeja un atbalsts. Koučings, balstoties uz individuālām klientu vajadzībām un mērķiem, ir pierādījies kā efektīvs instruments šo pārmaiņu veicināšanā.
Koučinga ietekme uz ieradumu maiņu
Pētījumi un praksē balstīti novērojumi apliecina, ka koučings palīdz ne tikai izvirzīt skaidrus mērķus, bet arī veidot un nostiprināt jaunus ieradumus, kas atbalsta šo mērķu sasniegšanu.
- Koučinga sesijās tiek veicināta klienta pašrefleksija un atbildības uzņemšanās, kas ir būtiski jaunu ieradumu nostiprināšanai. Pētījumi rāda, ka regulāra kouča atbalsta saņemšana palielina izredzes ilgtermiņā noturēt jaunās uzvedības par 70% salīdzinājumā ar pašmācību vai vienpusēju mērķu izvirzīšanu bez kāda ārējā atbalsta.
- Koučinga pieeja, kas balstīta uz klienta stiprajām pusēm un resursiem, stimulē motivāciju un uzticību pārmaiņu procesam, kas ir kritiski, lai pārvarētu ieradumu maiņas izaicinājumus.
Kā koučings palīdz veidot jaunus ieradumus?
Koučings nevis māca gatavas receptes, bet stimulē klientu pašam apzināties savus ieradumus, izprast to ietekmi un izstrādāt pielāgotus risinājumus. Respektīvi, tas ir par apzinātības veicināšanu cilvēkos, lai paši spētu analizēt un noteikt neproduktīvus ieradumus un spert apzinātus soļus šo ieradumu maiņā. Šeit ir galvenie mehānismi, kā caur koučingu iespējams atbalstīt cilvēkus ieradumu veidošanā:
- Apzināta pašrefleksija – caur koučingu tiek veicināta regulāra refleksija, kurā klients analizē savas ikdienas darbības un to atbilstību mērķiem.
- Mērķtiecīga plānošana – kopā ar kouču tiek izstrādāts konkrēts, sasniedzams darbības plāns jaunu ieradumu ieviešanai, piemēram, izmantojot SMART mērķu metodi.
- Atbildības uzņemšanās – regulāras koučinga sesijas palīdz uzturēt disciplīnu un motivāciju par atbildības uzņemšanos par savu dzīvi.
- Elastīga pieeja – koučs caur jautājumiem un klienta refleksiju palīdz pielāgot stratēģijas, ja sākotnējais plāns nefunkcionē, tādējādi veicinot noturīgu pārmaiņu ieviešanu.
Praktisks vingrinājums jaunu ieradumu veidošanai ar koučinga elementiem
- Identificē dzīves jomu, kurā vēlies mainīt vai izveidot kādu ieradumu. Piemēram, karjera, finanses vai veselība. Izvēlies vienu.
- Izmanto “Start. Stop. Continue.” tehniku: Ko tu vēlies sākt darīt? Ko pārtraukt? Ko turpināt? – šajā dzīves jomā. Saliec šajā dzīves jomā esošos ieradumus 3 kategorijās.
- Izvirzi konkrētus mērķus pēc SMART principa: Specifiski, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski, laika ierobežoti. Darba lapu vari atrast mūsu mājaslapā (https://metacoach.lv/product-category/darba-lapas/).
- Ievies regulārus pašrefleksijas brīžus, piemēram, nedēļas beigās, kur izvērtē, kas izdevās un ko var uzlabot.
Noslēgumā
Koučings ir spēcīga pieeja, kas palīdz cilvēkiem ne tikai izvirzīt mērķus, bet arī veiksmīgi veidot un noturēt jaunus ieradumus. Caur individuālu pielāgojamību, regulāru atbalstu un uz resursiem balstītu motivāciju iespējams būtiski palielināt ilgtermiņa panākumus ieradumu veidošanā.
Kā tev sokas ar ieradumu veidošanu un kas ir tas ieradums, kuru jau kādu laiku vēlies iekļaut savā ikdienā, bet nu nekādi nesanāk?
Ja tev ir vēlme veicināt izpratni par saviem ieradumiem ērtā un strukturētā veidā, apskati digitālo kursu par ieradumu veidošanos:
https://ej.uz/IERADUMI123
Pēc kursa Tu būsi apveltīts/-a ar jaunām zināšanām par savām spējām un iespējām veidot un uzturēt vērtīgus ieradumus, kas atbilst taviem ilgtermiņa mērķiem un vērtībām.
Izmantotie avoti:
Lally, P., van Jaarsveld, C. H. M., Potts, H. W. W., & Wardle, J. (2010). How are habits formed: Modelling habit formation in the real world. European Journal of Social Psychology, 40(6), 998–1009. https://doi.org/10.1002/ejsp.674
Wood, W., & Rünger, D. (2016). Psychology of habit. Annual Review of Psychology, 67, 289–314. https://doi.org/10.1146/annurev-psych-122414-033417
Schunk, D. H., & DiBenedetto, M. K. (2020). Motivation and social-emotional learning: Theory, research, and practice. Contemporary Educational Psychology, 60, 101832. https://doi.org/10.1016/j.cedpsych.2019.101832
