Ierobežojoši uzskati ir domas, kas ir dziļi iesakņojušās smadzeņu neironu ceļos un šie ceļi veidojušies gadiem, nostiprināti ar daudz atkārtojumu piegājieniem un pastiprināti ar emocijām. Lai tos mainītu, ar vienkāršu pozitīvu domu maiņu vai afirmācijām nepietiek. Koučings, kas balstās arī neirozinātnē, palīdz strādāt ar šiem uzskatiem pamatīgāk un noturīgāk.
Ierobežojošu uzskatu neiroloģija
- Šie uzskati dzīvo neironu ceļos, kas veidojas no atkārtotām domām un pieredzēm.
- Tie kļūst par smadzeņu “programmatūru”, kas ietekmē mūsu rīcību un izvēles.
- Uzskati bieži rodas jau agrā vecumā. Tie var būt pārņemti no apkārtējiem cilvēkiem, vides un gūtās pieredzes.
- Jo biežāk domājam vienu un to pašu, jo dziļāk šis neironu ceļš nostiprinās smadzenēs.
Kāpēc klasiskā pieeja dažkārt nedarbojas?
Klasiskais koučings darbojas kognitīvā līmenī – apzinātas domas, mērķi, ieradumi. Bet, ja uzskats ir dziļi iesakņots neironu struktūrās, ar klasiskiem koučinga paņēmieniem var nepietikt. Nepieciešama cita pieeja – tāda, kas aktivizē ķermeni, emocijas, zemapziņu – holistiska pieeja.
Neiroplasticitāte – smadzeņu spēja mainīties
Smadzenes spēj pārveidoties, veidojot jaunus neironu savienojumus. Šī spēja – neiroplasticitāte – ir atslēga uz uzskatu maiņu. Tas ir pierādījums, ka cilvēks var mainīties, ja tam ir atbilstošā un arī atbalstošā pieeja. Šūnu līmenī mēs kā cilvēki maināmies nemitīgi, kāpēc lai mēs nevarētu arī mainīt uzskatus jeb pārliecības?
Dažādas pieejas, kas palīdz atpazīt un pārrakstīt ierobežojošos uzskatus
Mērķtiecīga refleksija un vizualizācija
Pētījumi rāda, ka kouča vadīta atgriešanās konkrētos klienta dzīves brīžos, refleksija par to un šo pieredžu pārrakstīšana samazina negatīvo emocionālo reakciju pat par 65%. Šī pieeja palīdz ne tikai mainīt emocionālo fonu, bet arī veidot jaunas, atbalstošas pārliecības, kas ilgtermiņā palielina pašapziņu un rīcības brīvību.
Apzināta domāšanas atkārtošana
Jaunu domu sistemātiska un apzināta atkārtošana veido jaunas neironu ķēdes smadzenēs. Regulāri praktizējot, šīs domas kļūst automātiskas. Ar regulāri šeit ir jāsaprot, ka tas nebūs 10, 20 vai pat 50 reizes, tas noteikti būs daudz vairāk. Pētījumi liecina, ka regulāra pozitīvu domu atkārtošana vismaz 300 reizes mēneša laikā palielina šo domu automātiskumu par vairāk nekā 80%.
Neiroloģiskā pārstrukturēšana
Apvienojot apzinātu domāšanu, vizualizāciju un reālas darbības, iespējams izveidot jaunas “domāšanas maģistrāles”, kas kļūst par jaunām galvenajām domām. Pētījumi rāda, ka šī pieeja palielina smadzeņu neironu savienojumu efektivitāti par 50-70%, kas ļauj jaunajām idejām un pārliecībām nostiprināties smadzenēs.
Somatiskā apzināšanās
Ķermenis bieži glabā uzskatus sevī iekšā. Strādājot ar ķermeņa sajūtām, iespējams piekļūt dziļākajām pārliecībām, kas nav apzinātas un iespējams piekļūt un atbrīvot līdz pat 60% no zemapziņas ierobežojošajām pārliecībām. Šī pieeja palīdz atbrīvoties no emocionālajiem blokiem un veicina dziļāku pašizpratni.
Sešu soļu ietvars koučiem
- Apzināšanās – palīdzēt klientam ieraudzīt savus uzskatus un domāšanas modeļus modelējot dažādas situācijas un palīdzot klientam apzināties, kā klients domā konkrētās situācijās.
- Piekļuve emocijām – izmantot ķermeniskus un vizualizācijas paņēmienus, lai piekļūtu limitējošiem uzskatiem. Dažkārt limitējošie uzskati ir “iesprūduši” ķermenī un ir nepieciešams iesaistīt ķermeni, piemēram, caur somatisko pieeju koučingā.
- Izaicināšana – pārskatīt uzskatu pamatotību un atvērt citu perspektīvu. Izaicināt veco nederīgo vai neadekvāto uzskatu (neadekvātu, piemēram, tādā ziņā, ka cilvēkam ir lieli mērķi, taču esošie uzskati limitē un ir neatbilstoši mērķa sasniegšanai).
- Pārstrukturēšana – ieviest jaunu uzskatu caur praksi, praksi un vēl reiz praksi. Šeit ir ļoti dažādas iespējas, piemēram, viena ļoti vienkārša pieeja ir salikt sev atgādinājuma lapiņas ar jauno uzskatu visur kur vien var.
- Integrācija – rīkoties saskaņā ar jauno uzskatu. Kad ir izveidots jauns uzskats apzinātā līmenī, to ir nepieciešams integrēt darbībās un pataisīt to par ieradumu. Šeit koučam ir svarīga lomā, lai atbalstītu klientu jaunā uzskata integrēšanā ikdienā.
- Noturība – veidot ieradumus, kas stiprina jauno domāšanu. Vecajam uzskatam noteikti bija dažādi ieradumi, kas ar to saistīti un integrējot jauno uzskatu ir nepieciešams veidot jaunus ieradumus, kas atbilst jaunam uzskatam.
Praktiski ieteikumi koučiem
- Radi drošu vidi – smadzenes vispirms meklē drošību, tikai tad ir gatavas pārmaiņām.
- Ievies dienasgrāmatas refleksijas uzdevumus klientiem.
- Uzdod spēcīgus jautājumus, piemēram: “Ko tu darītu, ja zinātu, ka nevari izgāzties?”
- Integrē apzinātības prakses, lai klients spētu atpazīt un vērot savas domas no malas.
Secinājums
Ierobežojošie uzskati ir dziļi iesakņojušies smadzeņu neironu ceļos, kas veidojušies gadu gaitā un nostiprinājušies ar vairākiem apzinātiem un neapzinātiem atkārtojumiem un emocionālu pieredzi. Tāpēc vienkārša pozitīvu domu maiņa vai afirmācijas bieži vien nav pietiekamas, lai tos mainītu ilgstoši un pamatīgi. Neirozinātnē balstīts koučings piedāvā holistisku pieeju, kas apvieno mērķtiecīgu refleksiju, apzinātu domu atkārtošanu, neiroloģisko pārstrukturēšanu un somatisko apzināšanos. Šīs metodes palīdz ne tikai atpazīt un izaicināt ierobežojošos uzskatus, bet arī veidot jaunas, noturīgas pārliecības, kas integrējas ikdienas dzīvē un veicina personīgo izaugsmi. Veiksmīga uzskatu maiņa prasa sistemātisku darbu, drošu vidi un kouča atbalstu, lai radītu patiesas un ilgstošas pārmaiņas.
Kādas metodes tu izmanto ierobežojošu uzskatu pārveidei savā praksē?
Ja vēlies praktisku ceļvedi ierobežojošo uzskatu identificēšanai un pārvarēšanai, izmantojot asociatīvi metaforiskās kartiņas, Tev varētu noderēt “Blusu” kartiņas.
Vairāk ar “Blusām” vari iepazīties šeit: https://metacoach.lv/product/blusas-gramatina-mak/
Izmantotie avoti
Riddell, P. (2021). Neuroscience of coaching: Theory, research and practice (Chapter 10). CentAUR, University of Reading. https://centaur.reading.ac.uk/104382/1/Chapter%2010%20-%20Patricia%20Riddell.pdf
Lyall, D. (2021). Enhancing the efficacy of coaching: Defining and exploring reflexive hindering using an applied neuroscience approach (Doctoral dissertation, University of Wales Trinity Saint David). https://repository.uwtsd.ac.uk/id/eprint/2442/1/Lyall,Denise%20(2021)%20DProf%20Enhancing%20the%20efficacy%20of%20coaching.pdf
Watkins, J. (2024). The implications of neuroscience for coaching: Key concepts and a summary. LinkedIn. https://www.linkedin.com/pulse/neuroscience-its-implications-coaching-summary-key-concepts-watkins-qlfbe
McKay, S. (2024, April 17). 7 principles of neuroscience every coach and therapist should know. https://drsarahmckay.com/7-principles-neuroscience-every-coach-therapist-should-know/
McCormick, I., & Forsyth, S. (2024). Assessing the effectiveness of group based reflective practice for coaches. International Journal of Evidence Based Coaching and Mentoring, 22(1), 293-302.
Jackson, P. (2004). Understanding the experience of experience: A practical model of reflective practice for coaching. Personal Development Coaching, 2(1), 57–68. http://www.jackson-pdc.co.uk
Grafiati. (2022, February 14). Somatic education. Retrieved May 23, 2025, from https://www.grafiati.com/en/literature-selections/somatic-education/
