Koučingā bieži tiek jautāts par mērķiem, rezultātiem un rīcības soļiem. Taču pieredzē atkārtojas viens un tas pats: ja cilvēks sevi īsti nepazīst, mērķi kļūst par formālu vingrinājumu, rīcība – par īslaicīgu piepūli, bet pārmaiņas – par neilgtspējīgu epizodi. Tāpēc profesionālajā koučingā pašizziņa nav “papildu bonuss”. Tā ir pamats, uz kura vispār var būvēt attīstību.
Šajā rakstā apskatisim, ko par pašizziņu saka pētījumi, kāpēc tā ir izšķiroša koučinga efektivitātei un kā praksē ar to strādāt – gan klientam, gan pašam koučam.
Kas koučingā patiesībā ir pašizziņa
Pašizziņa nav tikai “zināt savas stiprās un vājās puses”. Tā ir spēja apzināties:
-
-
- savas domāšanas shēmas,
- emocionālās reakcijas,
- ieradumus un automātiskos lēmumus,
- vērtības un iekšējos motīvus,
- savu ietekmi uz citiem.
-
No koučinga skatpunkta pašizziņa nozīmē spēju redzēt sevi procesā, nevis tikai vērtēt rezultātu pēc fakta. Tas ir brīdis, kad cilvēks spēj apstāties un sev godīgi pajautāt: “Kas ar mani šeit notiek?”
Tieši šajā punktā sākas izvēles brīvība. Līdz tam darbojas autopilots.
Kāpēc pašizziņa ir koučinga centrā
Viens no koučinga pamatlicējiem, John Whitmore, formulēja vienu no visbiežāk citētajām atziņām koučingā:
Koučings veicina sniegumu caur apzināšanos un atbildību.
Šī doma ir būtiska. Bez apzināšanās nav atbildības, jo cilvēks neredz, par ko tieši viņš ir atbildīgs. Viņš reaģē, nevis izvēlas.
Pētījumi līderībā un organizāciju psiholoģijā šo principu apstiprina ļoti skaidri:
-
-
- pašizziņa ir viens no spēcīgākajiem līdera efektivitātes prognozētājiem,
- cilvēki ar augstāku pašizziņu pieņem kvalitatīvākus lēmumus,
- viņi veido noturīgākas attiecības un iedarbīgākas komandas,
- viņu profesionālā izaugsme ir stabilāka, nevis saraustīta.
-
Interesanti, ka lielākā daļa cilvēku uzskata sevi par pašizziņas ziņā pietiekami attīstītiem, bet pētījumi rāda, ka reāli to demonstrē tikai neliela daļa. Šī plaisa starp “kā man šķiet” un “kā ir patiesībā” ir viens no galvenajiem koučinga darba laukiem.
Pašizziņa un pārmaiņas: kāpēc bez tās nekas neturas
No uzvedības maiņas un neirozinātnes skatpunkta pašizziņa ir pirmais solis jebkurām noturīgām pārmaiņām. Nevar mainīt to, ko nepamani. Citiem vārdiem sakot: tas, ko mēs neapzinamies, vada mūs.
Cilvēks var zināt, ka:
-
-
- viņš izvairās no sarežģītām sarunām,
- viņš atliek lēmumus,
- viņš pārslogo sevi,
- viņš strādā pret savām vērtībām.
-
Taču zināšana vēl nav pašizziņa. Pašizziņa sākas tad, kad cilvēks pamana šo modeli tieši tajā brīdī, kad tas notiek, un spēj palikt kontaktā ar sevi, nevis automātiski “aizbēgt”.
Tieši šeit koučings strādā visdziļāk – nevis dodot padomus, bet palīdzot ieraudzīt sevi darbībā.
Kouča loma: nevis labot, bet izgaismot
Profesionālā koučingā koučs nav eksperts klienta dzīvē. Viņa galvenais uzdevums ir radīt telpu, kurā klienta pašizziņa var notikt.
Starptautiskās koučinga profesionālās organizācijas, piemēram, ICF, savās kompetencēs tieši izceļ spēju “rosināt apzināšanos”. Tas nozīmē:
-
-
- uzdot jautājumus, kas nevis virza, bet atver,
- pamanīt klienta neredzamās pretrunas,
- atspoguļot to, kas paliek starp rindiņām,
- palīdzēt klientam pašam nonākt pie atziņām.
-
Svarīgi ir tas, ka šis process nav iespējams bez paša kouča pašizziņas. Koučs, kurš nepazīst savas reakcijas, bailes un vajadzību “izskatīties kompetentam”, neizbēgami sāks vadīt klientu, nevis būt klātesošs.
Tāpēc profesionālā koučinga praksē pašizziņa ir ne tikai klienta mērķis, bet arī kouča profesionālais pamats.
Praktiskas pieejas pašizziņas veicināšanai koučingā
Pašizziņa koučingā netiek “izskaidrota”. Tā tiek piedzīvota. Zemāk – pieejas, kas praksē strādā visdziļāk.
- Reflektīvie jautājumi
Nevis “ko tu darīsi?”, bet:-
-
- “Ko tu par sevi šeit pamani?”
- “Kas tev šajā situācijā ir grūtākais?”
- “Ko šī reakcija par tevi atklāj?”
-
-
- Apzinātības pauzes
Īsi brīži sesijā, kuros koučs aicina klientu apstāties, ieelpot un pamanīt:-
-
- ķermeņa sajūtas,
- emocijas,
- iekšējo dialogu.
-
-
Šie brīži bieži ir vērtīgāki par jebkuru rīcības plānu.
- Atgriezeniskā saite un “aklās zonas”
Darbs ar to, ko klients pats par sevi neredz:-
-
- citu cilvēku uztveres.
- atkārtoti uzvedības modeļi,
- pretrunas starp nodomu un ietekmi.
-
-
Šeit koučs darbojas kā spogulis, nevis vērtētājs.
- Strukturēta pašrefleksija starp sesijām
Vienkārši, bet regulāri jautājumi:-
-
- Ko es par sevi pamanīju šonedēļ?
- Kur es rīkojos automātiski?
- Kur apzināti izvēlējos citādi?
-
-
Tieši starp sesijām notiek lielākā daļa iekšējā darba.
Pašizziņa kā ilgtermiņa process, nevis “projekts”
Svarīgi saprast: pašizziņa nav sasniedzams galamērķis. Tā nav arī “janvāra apņemšanās”. Tā ir dzīvs, dinamisks process, kas mainās līdz ar dzīves kontekstu, lomām un izaicinājumiem.
Cilvēks var būt ļoti apzināts vienā dzīves posmā un pilnīgi akls citā. Tieši tāpēc koučingā pašizziņa netiek “apgūta” vienreiz – tā tiek regulāri atjaunota.
Un tas, iespējams, ir viens no vērtīgākajiem koučinga ieguldījumiem cilvēka dzīvē: spēja nepazaudēt kontaktu ar sevi arī tad, kad viss kļūst sarežģīti.
Pašizziņa koučingā nav teorētiska koncepcija. Tā ir praktiska, ikdienā pārbaudāma prasme – pamanīt, saprast un uzņemties atbildību par sevi.
Bez pašizziņas nav brīvas izvēles. Bez brīvas izvēles nav attīstības. Tāpēc koučings sākas nevis ar mērķiem, bet ar godīgu skatienu uz sevi.
