Kā sagatavoties mākslīgā intelekta ietekmei uz domāšanu

Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd vijas cauri visām mūsu profesionālās un personīgās dzīves šķautnēm – no ikdienas uzdevumiem līdz stratēģiskam lēmumu pieņemšanai. Taču, kā rāda jaunākie pētījumi, MI ietekme neaprobežojas vien ar mūsu darba rutīnu – tas ietekmē to, kā mēs domājam, kā mācāmies un kā pieņemam lēmumus. Šis bloga raksts sniedz pārskatu par jaunākajiem pētījumiem šajā jomā, izceļot gan iespējas, gan izaicinājumus — un to, kā organizācijas un indivīdi var pielāgoties, lai MI kļūtu par sabiedroto, nevis draudu.

 

Kā MI maina mūsu domāšanu

MI tehnoloģijas – sākot no meklētājprogrammām un viedajiem palīgiem līdz ģeneratīvajiem modeļiem – maina to, kā cilvēki apstrādā informāciju un risina problēmas. Šeit ir divi būtiski aspekti:

• • • Kognitīvā atvieglošana (cognitive offloading) – tas ir process, kurā mēs piesaistām tehnoloģijām mūsu atmiņas, aprēķinus vai spriedumus. Pētījumi rāda, ka, zinot, ka informāciju var ātri atrast vai uzdot MI, cilvēki mazāk cenšas to saglabāt atmiņā vai dziļi apstrādāt. (Nosta, 2025).
    • Domāšanas modeļu maiņa – Ja mēs regulāri deleģējam mentālos uzdevumus MI, tad mūsu smadzenes vairāk izmanto ārējos resur­sus. Pētījums ar 666 dalībniekiem atklāja spēcīgu negatīvu korelāciju starp biežu MI rīku lietošanu un kritiskās domāšanas prasmēm – šī attiecība bija mediēta ar kognitīvo atvieglošanu (Gerlich, 2025).

Pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka pārmērīga paļaušanās uz MI var būtiski vājināt cilvēka kritiskās domāšanas spējas. Ja cilvēks pierod pie tā, ka MI sniedz ātras un pārliecinošas atbildes, viņš retāk tās apšauba vai analizē dziļāk (Gerlich, 2025). Ilgtermiņā tas var radīt situāciju, kur cilvēks vairs neiesaistās spriešanā tik aktīvi kā agrāk, jo domāšanas process šķiet nevajadzīgs vai pat lieks.

Tāpat arvien nozīmīgāks kļūst algoritmiskās personalizācijas efekts. MI sistēmas pielāgo saturu mūsu iepriekšējai uzvedībai, un rezultātā cilvēks arvien biežāk sastopas tikai ar sev līdzīgiem viedokļiem vai domāšanas modeļiem. Tas rada “atskaņas kameras” efektu (Gesnot, 2025), kurā samazinās perspektīvu daudzveidība. Šāda vide var kavēt spēju saskatīt alternatīvus risinājumus un veicina vienpusīgāku realitātes uztveri.

Treškārt, vairāki pētījumi norāda, ka MI var samazināt nepieciešamību pēc mentālās piepūles, aizvietojot to ar automātiskiem rīkiem. Ja cilvēks ilgstoši paļaujas uz MI, viņš retāk trenē savas “domāšanas muskuļus”, kas var novest pie kognitīvās aktivitātes samazināšanās un iespējamas mentālās elastības zuduma (MitStudy, 2025). Šāda tendence var kļūt īpaši riskanta nākotnē, kad sarežģītu problēmu risināšana būs viena no svarīgākajām cilvēka priekšrocībām salīdzinājumā ar tehnoloģijām.

 

MI un mācīšanās

MI tehnoloģijas maina arī to, kā mēs mācāmies. Proti:

• • • Vienā pētījumā studenti, kas izmantoja ģeneratīvo MI esejas rakstīšanai, uzrādīja mazāku smadzeņu aktivitāti, vājāku atmiņu un retāk identificējamu “paša domāšanas” sajūtu, salīdzinot ar tiem, kas rakstīja pilnīgi patstāvīgi (MitStudy, 2025). 
    • Tai pašā laikā, ja MI tiek izmantots kā palīgs – pēc tam, kad cilvēks ir iesaistījies domāšanas procesā – mācīšanās rezultāti var būt labāki. Tas liecina: MI nevar būt aizvietotājs, bet gan sabiedrotais mācību ceļā.

Darba vidē MI var būt ārkārtīgi noderīgs – tas palīdz paveikt uzdevumus ātrāk, precīzāk un bieži vien arī kvalitatīvāk. Tomēr Harvard Business Review pētījumi rāda, ka šai efektivitātei ir arī ēnas puse. Darbinieki, kuri paļaujas uz MI, mēdz zaudēt daļu savas iekšējās motivācijas, jo darba process vairs neprasa tik daudz domāšanas vai personīgā ieguldījuma. Kad cilvēks nejūt nepieciešamību patstāvīgi analizēt vai radīt risinājumus, viņa interese par darbu un profesionālā izaugsme var mazināties.

Tāpēc HR speciālistiem un izglītības jomai ir būtiska loma līdzsvara veidošanā. Organizācijām jāveido tāda darba un mācību vide, kur MI nevis aizstāj domāšanu, bet paplašina to – kā instruments, kas palīdz, bet neatņem iespēju pašam risināt, domāt un radīt. Tieši šāds līdzsvars nodrošina, ka tehnoloģijas stiprina cilvēka spējas, nevis padara tās liekas.

MI un lēmumu pieņemšana

MI plaši tiek izmantots lēmumu pieņemšanai dažādās jomās – gan biznesā, gan ikdienā. Tomēr pētījumi rāda šādas tendences:

• • • Vienā eksperimentā ar drona operatora simulāciju dalībnieki lielākoties mainīja savu sākotnējo pareizo lēmumu, kad MI sniedza ieteikumu (kas patiesībā bija maldīgs). Lēmumu precizitāte samazinājās no ~70% uz aptuveni 50%. 
    • Tā sauktā “automatizācijas aizsprieduma” (automation bias) parādība – cilvēki uzticas tehnoloģijai vairāk nekā savām zināšanām vai intuīcijai. Tas apdraud cilvēka spriešanas autonomiju un var novest pie zemākas lēmumu kvalitātes.
    • Ja MI rekomendācijas tiek pieņemtas bez kritiskas pārbaudes, pastāv risks, ka tiek pārņemti algoritmiem iekodēti aizspriedumi vai kļūdas – un tas ietekmē gan individuālos, gan kolektīvos lēmumus.

Itālijas pētnieki (Riva u.c., 2024) piedāvā skatījumu uz MI kā uz “0. domāšanas sistēmu” — papildu domāšanas līmeni, kas papildina mūsu intuitīvo un analītisko domāšanu, nevis aizstāj to. Šajā pieejā MI tiek uzlūkots kā ārējs kognitīvais paplašinājums, kas var būt ārkārtīgi vērtīgs, ja cilvēks saglabā kontroli un kritiski izvērtē MI sniegtos ieteikumus. Šāda apzināta sadarbība ļauj izmantot MI jaudu kā atbalstu gudrākiem, pārdomātākiem lēmumiem, nevis nodot tiem savu spriestspēju.

 

MI, radošums un problēmu risināšana

Ģeneratīvais mākslīgais intelekts – gan tekstu, gan vizuālo ideju ģeneratori – spēj īsā laikā radīt plašu ideju klāstu. Tas padara MI par ļoti pievilcīgu rīku radošiem procesiem, jo tas sniedz ātrus impulsus, palīdz pārvarēt “tukšās lapas” sajūtu un piedāvā virzienus, kurus cilvēks pats varbūt neiedomātos.

Tomēr jaunākie pētījumi rāda, ka MI izmantošana komandās var radīt negaidītu efektu – ideju homogenizāciju. Ja vairāki cilvēki izmanto tos pašus MI rīkus, viņu radītās idejas mēdz kļūt pārsteidzoši līdzīgas. Tas notiek tāpēc, ka MI modeļi ģenerē risinājumus, kas balstās uz statistiski visbiežāk sastopamajiem datu paraugiem, tātad “vidējiem” un paredzamiem risinājumiem.

Šī tendence var ierobežot radošo domāšanu un samazināt ideju daudzveidību, kas savukārt ir būtiska inovācijas sastāvdaļa. Ja komandā rodas tikai līdzīgas variācijas, zūd iespēja saskarties ar patiesi neparastiem vai negaidītiem, neparedzamiem skatpunktiem, kas bieži vien ir pamats izrāviena idejām.

Lai saglabātu radošuma vitalitāti, ir ieteicams MI izmantot kā paplašinājumu, nevis kā sākuma punktu. Vispirms ir vērtīgi ļaut sev vai komandai domāt patstāvīgi, radīt savas unikālās idejas, un tikai pēc tam izmantot MI, lai tās paplašinātu, pārveidotu vai salīdzinātu. Šāda secība palīdz saglabāt cilvēka oriģinalitāti, vienlaikus ļaujot izmantot MI priekšrocības.

 

Prasmes nākotnes darbam

Lai MI kļūtu par mūsu domāšanas sabiedroto, nevis konkurentu, organizācijām un indivīdiem ir jāattīsta specifiskas prasmes. Šeit ir ceļvedis:

• • • Kritiskā domāšana – spēja neakli pieņemt MI rezultātus, uzdot jautājumus, pārbaudīt avotus.
    • Digitālā pratība – izpratne par to, kā darbojas MI, kādi ir tā ierobežojumi, kā atpazīt aizspriedumus.
    • Metakognitīvās prasmes (pašrefleksija) – spēja domāt par savu domāšanu: “Kad es izmantoju MI? Kad es domāju pats?”
    • Radošums un domāšanas daudzveidība – prasme ģenerēt vairākas idejas, nevis paļauties uz to, ko MI uzreiz piedāvā.
    • Kognitīvā elastība un mūžizglītība – spēja mācīties visu mūžu, pielāgoties MI laikmeta izmaiņām.
    • Sadarbība cilvēks-MI – vadītājos un HR vajadzīga izpratne, kā veidot vidi, kur MI tiek lietots kā palīgs, nevis aizvietotājs.

 

Noslēgumā

MI sniedz neticamas iespējas – tas var palielināt produktivitāti, paplašināt mūsu analītiskās un radošās iespējas, piedāvāt personalizētu mācīšanos un plašāku datu apskatu. Taču, kā uzsver jaunākie pētījumi, tajā pašā laikā pastāv būtīgs risks: ja cilvēks pārstāj domāt aktīvi, ļaujot tehnoloģijai to darīt, viņš pakāpeniski zaudē savas domāšanas, mācīšanās un lēmumu pieņemšanas kapacitātes.

Tādēļ izvēle nav “MI vai cilvēks”, bet gan “kā mēs ar MI sadarbojamies”. Organizācijās un izglītībā vajadzīga kultūra, kurā cilvēks paliek domājāmā un radošā spēkā, un MI kļūst par instrumentu cilvēka potenciāla attīstīšanai.

Kā vadītājs vai HR profesijā strādājošais, no jums ir atkarīgs, vai jūsu organizācija kļūs par telpu, kur MI stiprina cilvēka domāšanu, vai par vidi, kur cilvēks pakāpeniski zaudē savu domāšanas vietu.

Lai izdodas!

 

 

 

Avoti:

1. Gerlich, M. “AI Tools in Society: Impacts on Cognitive Offloading and Critical Thinking.” Societies, 15(1), 6, 2025. 
2. “Protecting Human Cognition in the Age of AI.” arXiv preprint, Feb 2025. 
3. “AI’s Cognitive Implications: The Decline of Our Thinking Skills?” IE Centre for Health & Well-being blog, Feb 26 2025. 
4. Chen, Y. “Effects of Generative Artificial Intelligence on Cognitive Effort.” PMC, 2025. 
5. Riva, G. et al. “System 0: Transforming Artificial Intelligence into a Cognitive Extension.” arXiv preprint, June 2025. 
6. “The Dark Side of AI: How It’s Impacting Human Cognitive Skills,” Forbes, Dec 18 2024. 
7. “Increased AI use linked to eroding critical thinking skills,” Phys.org, Jan 13 2025.
8. “Effects of generative artificial intelligence on cognitive effort and task performance: study protocol for a randomized controlled experiment among college students”, PubMed, Jul 11 2025.