Vai supervīzija ir tas pats, kas koučings? Vai kaut kāda terapijas forma? Ko dara supervizors? Kamdēļ un kam to vajag? Šos un līdzīgus jautājumus dzirdu, kad saku, ka esmu supervizore.
Supervīzija nav terapija, tajā nedod padomus un neiesaka labākos risinājumus. Risinājumus atrod un secinājumus izdara supervizējamais pats sarunas rezultātā ar supervizoru – kvalificētu un sertificētu speciālistu, ar kuru individuāli vai grupā/komandā apspriest ar profesionālo darbību saistītos jautājumus, problēmas un izaicinājumus.
Atšķirībā no koučinga, te izskata tikai ar darbu un profesionālo jomu saistītos jautājumus.
Supervizoru ieteicams meklēt, kad par darbu gribas teikt “Es vairs netieku galā!”, “Es nesaprotu, kāds ir labākais risinājums”, “Man nav spēka visu paveikt”, vai ir sajūta, ka darbs sagādā pārāk lielas raizes un stresu, nav skaidrības par lēmumiem, kāds notikums vai cilvēki darbā sagādājuši pārāk lielus emocionālos pārdzīvojumus un jau kādu laiku ir zaudēts psihoemocionālais balanss.
Arī izdegšanas risku mazināšanai un stresa profilaksei, īpaši tiem profesionāļiem, kam liela atbildība (dažādu līmeņu vadītāji) un ikdienas darbs saistīts ar cilvēkiem (psihoterapeiti, sociālie darbinieki, kouči, ārsti u.c.), regulāra supervīzija palīdz laicīgi pamanīt un novērst tos stresorus, kas ir no pašiem atkarīgi.
Supervīzijas process sākas ar supervizējamā aktuālu gadījumu vai jautājumu, ko individuālajā sesijā risināt. Tā ir droša, konfidenciāla vide, kur brīvi paust ar darba gadījumiem saistītās emocijas un pārdzīvojumus, nebaidoties, ka par tiem uzzinās kolēģi vai vadība.
Supervīzijas uzdevums ir arī palīdzēt supervizējamajam attīstīt pašrefleksijas iemaņas, spējot izprast savas rīcības iemeslus un sekas, kā arī ieraudzīt savu iekšējo resursu potenciālu un attīstīt vēlamās iemaņas.
Supervīzija grupā būs kolēģiem, kas nenāk no vienas komandas, piemēram, kouči vai psihoterapeiti, kas katrs strādā savā praksē. Teiciens “grupā ir spēks” pilnīgi atbilsts arī supervīzijas rezultātam pēc grupu sesijas. Kolēģi katrs no sava skatu punkta bez padomu došanas sniedz savu redzējumu par supervizējamā izvirzīto gadījumu, sniedz atbalstu, dalās pieredzē un zināšanās, palīdz ieraudzīt risinājumu, par kuru supervizējamais pats nebija iedomājies.
Es savā ilgajā vadītājas pieredzē par supervīzijas eksistenci uzzināju pārāk vēlu – tad, kad jau beidzu aktīvu darbību biznesā, un ilgstoši uzkrātais stress jau bija pabojājis veselību. Ja toreiz es zinātu, ko un kā darbiniekiem palīdz atrisināt supervīzija, man kā vadītājai ar multitaskinga elementiem ikdienā un lielu atbildību noteikti ik pa 2-3 nedēļām būtu šādas sesijas, kur reflektēt par aktuālākajām tēmām. Toties tagad sniedzu atbalstu citiem profesionāļiem, kas palīdz nepiedzīvot to, ko es toreiz.
Ja vēlaties pieteikties supervīzijas sesijai, sazinieties ar mani, rakstot uz vanderevija@gmail.com vai zvanot uz 29222127.
Ar cieņu,
Evija van der Beek, supervisore, profesionāls koučs, biznesa un koučinga trenere
