Normāli? Nē, tas ir centrālās tendences efekts!

“Normāli…” šo vārdu bieži dzirdam ikdienā – darbā, mājās vai sarunās ar draugiem. Universāla atbilde uz gandrīz jebko: “Kā tev gāja darbā?” Normāli. “Kāda bija filma?” Normāla. “Vai kafija bija laba?” Atkal – normāli. Taču aiz šī nevainīgā atbildes var slēpties psiholoģiska parādība, kas ievērojami ietekmē mūsu lēmumus, darba vērtējumu un komandas dinamikas. Šo parādību sauc par centrālās tendences efektu.

Kas tas ir par efektu?

Centrālās tendences efekts ir psiholoģisks efekts, kad indivīdi izvairās no galējiem vērtējumiem vai lēmumiem un turās “viducī”. Tas nozīmē, ka mēs bieži dotam viduvējas atzīmes vai vērtējumus, pat ja situācija prasa kādu krasāku nostāju.

Piemēram, ja darba devējam jānovērtē darbinieka sniegums skalā no 1 līdz 5, kur 1 ir slikts un 5 – izcils, centrālās tendences efekta ietekmē vērtētājs var izvēlēties 3 pat tad, ja darbinieks objektīvi pelnījis 1 vai 5. Šīs efekts balstās uz vēlmi “neizcelties”, izvairīties no konflikta vai nepareiziem secinājumiem.

 

Kā tas izpaužas?

• • • • Darba novērtējumos vadītāji, kas baidās aizskart darbiniekus vai neuzticas savai vērtējuma spējai, var izvēlēties vidējas atzīmes neatkarīgi no patiesā snieguma.
      • Klientu apkalpošanā darbinieki bieži pieņem “vidējus” risinājumus, lai izvairītos no iespējamām pretenzijām vai konfliktiem. Piemēram, ja klients sūdzas par pakalpojumu, darbinieks var piedāvāt simbolisku atlaidi vai mazu bonusu, nevis risināt problēmu pilnībā, jo tas prasītu lielāku iesaisti un atbildību.
      • Lēmumu pieņemšanā komandās tas var radīt neizlēmību un „kompromisu kultūru”, kur lēmumi ir viduvēji un nerisina problēmas. Piemēram, izskatot jauna produkta ieviešanas stratēģiju, komanda var atteikties no drosmīgas un inovatīvas idejas tikai tāpēc, ka tā ir “pārāk riskanta” vai “ārpus normas”, un gala lēmums aizstāj potenciāli izcilu risinājumu ar viduvēju, kas neļojaunas izaugsmes iespējas.
      • Atmiņu izkropļojumi, jo cilvēki mēdz atcerēties vidējās vērtības labāk nekā specifiskas detaļas, kas var novest pie neprecizitātēm atmiņā.
      • Informācijas sagrozīšana kā sekas, jo efekts var ietekmēt to, kā cilvēki pieņem lēmumus, jo viņi var neapzināti noraidīt svarīgas informācijas daļas par labu vidējām vērtībām.
      • Sociālās normas kā sekas, kur indivīdi jūtas spiesti pielāgoties grupas vidējiem uzskatiem vai uzvedībai.

 

Kā tas ietekmē darba vietas?

• • • • Demotivē darbiniekus: Ja sniegums vienmēr tiek vērtēts kā vidējs, darbinieki var justies nenovērtēti vai neiedvesmoti uzlabot savu darbu.
      • Samazina precizitāti: Vadītāji nevar pieņemt izsvērtus lēmumus par algu pielikumiem, paaugstinājumiem, jauniem projektiem utt.
      • Izvairīšanās no konfliktiem: Centrālās tendences efekts bieži ir aizsardzības mehānisms, kas palīdz izvairīties no konfliktējošām situācijām, meklējot “vidus ceļu” nevis risinot situāciju.
      • Ierobežo attīstību: Drosmīgu izaicinājumu pieņemšana var tikt kavēta, jo “vidējais ceļš” tiek uztverts kā drošāks. Piemēram, organizācija var atteikties investēt jaunos, bet riskantos projektos, kas potenciāli varētu nest lielu atdevi, tā vietā izšķiroties par drošākiem, bet mazāk ienesīgiem variantiem.

Kā mazināt centrālās tendences efektu?

• • • • Skalas un kritēriju precizēšana: Veidojiet skaidrus un detalizētus kritērijus katram vērtējumam. Piemēram, nosakiet, ka “5” nozīmē sasniegt izcilus rezultātus ar ietekmi uz visu organizāciju, bet “1” – vairākārtējas nopietnas neveiksmes.
      • Izglītība un treniņi: Vadītājus un vērtētājus jāapmāca, lai atpazītu un izvairītos no centrālās tendences aizsprieduma. Piemēram, simulācijas vai lomu spēles var būt efektīvas.
      • Regulāras atsauksmes: Nodrošiniet biežākas un strukturētas atsauksmes, nevis tikai reizi gadā. Tas samazina spiedienu un “perfektā” vērtējuma gaidas.
      • Anonimizēti vērtējumi: Ja iespējams, var iesaistīt vairākus vērtētājus, lai izvairītos no individuālajiem aizspriedumiem.
      • Lēmumu kalibrēšana: Salīdziniet vērtējumus starp vairākiem vērtētājiem, lai identificētu tendences un nepieļautu viduvējības aizspriedumu.
      • Esi proaktīvs pareģotājs: Ja tu zini par šo efektu, tad vari pareģot cilvēku lēmumus. Centrālās tendences efekts bieži paredz, ka lēmumi tiks pieņemti drošā un vidējā spektra robežās. Piemēram, ja vadītājam ir iespēja apstiprināt drosmīgu projektu vai saglabāt esošo status quo, var pieņemt, ka tiks izvēlēts drošāks variants, jo tas mazāk apdraud organizācijas stabilitāti. Saprotot šo aizspriedumu, tu vari gan paredzēt, gan ietekmēt sarunu gaitu, piedāvājot skaidrus pierādījumus, kas motivē izvēlēties drosmīgu un inovatīvu ceļu.

Nobeigumā: nēnormālība ir atļauta

Dzīve nav tikai “normāla”, un ne vienmēr ir jāizvēlas vidusceļš. Iemācīties pieņemt drosmīgus un pamatotus lēmumus ir spēcīga prasme gan vadītājam, gan darbiniekam. Tādējādi mēs ne tikai izkļūstam no “normālā” apburtā loka, bet arī radām dinamisku, iedvesmojošu un taisnīgu darba vidi.

Neesi “normāls”!

 

 

Avoti: https://study.com/academy/lesson/mean-median-mode-measures-of-central-tendency.html; https://benjamin-enke.com/pdf/Perception.pdf;  https://www.britannica.com/topic/decision-making