🤔 Jaunie kouči sākot apgūt koučinga iemaņas, saskaras ar nelielu dilemmu – treniņa sesiju laikā vai nu atcerās par struktūru un tehnikām, bet nespēj sajust apkārtni un apzināti uzturēt kontaktu, vai arī “redz” klientu, bet visa koučinga teorija izlido no galvas un nespēj izmantot tās palīdzību.
🤓 Man galvā nāk viens salīdzinājums ar auto vadītāja iemaņu iegūšanu. Pirmajās reizēs mēs domājam tikai par pedāļiem, ātruma pārslēgšanu, stūri… Ceļa zīmes? Bedre uz ceļa? Diez vai vai arī jau pēdējā brīdī 🙂 Ja skatamies vairāk uz ceļa un uz tā notiekošā, tad piemirstam par ātrumu un pedāļiem…
Paiet kaut kāds laiks (katram tas ir individuāls) un mēs jau braucot labāk, nedomājam daudz par tehniskām darbībām, apzinātāk vērojot notiekošo apkārt. Dažam šajā posmā apzinātības līmenis ir jāsaglabā ar piepūli – var, piemēram, traucēt mūzika vai kāds aktīvs runātājs blakus.
🤩 Un visiem pienāk brīdis, kad iemaņas ir apgūtas pilnā apjomā un visas darbības – gan tehniskā auto vadīšana, gan reakcijas uz apkārt notiekošo, notiek automātiski.
Tā kā, mīļie jaunie kouči, pacietību! 😃 Koučinga iemaņu apgūšana ir ceļš jeb process, atkārtojumu virkne! Trenējieties un pienāks tas brīnišķīgais brīdis, kad jūs jūtīsieties tik komfortabli, ka koučinga sesijas laikā spēsiet pilnībā uzticēties sev un klientam, ļauties procesam. 👏👏👏
Komentāru sagatavoja Laila Snidzāne
