Mēs visi esam dzirdējuši teicienu:
“Katram no mums ir milzīgs potenciāls, tikai jāatrod veids, kā to atklāt.”
Bet kā šo potenciālu patiesi ieraudzīt un vēl svarīgāk – attīstīt? Tieši šeit koučings kļūst par spēcīgu instrumentu, kas palīdz ne tikai saprast, kur slēpjas mūsu stiprās puses, bet arī pārvarēt šķēršļus ceļā uz izaugsmi.
Kas ir potenciāls un kāpēc tas bieži paliek apslēpts?
Potenciāla definīcija – tas ir daudzšķautņains jēdziens, kas ietver indivīdiem, sistēmām vai uzņēmumiem piemītošās spējas un spējas attīstīt un sasniegt jaunus stāvokļus vai rezultātus. To var saprast gan kā latentu spēju, kas gaida, kad tiks realizēta, gan kā resursu, ko var izmantot pareizos apstākļos. Vēl īsākā veidā: potenciāls attiecas uz indivīdos apslēptajām spējām, kas var izpausties, attīstoties un trenējoties (Sukatin et al., 2022).
Tātad, potenciāls ir mūsu slēptās spējas un talanti, kas, attīstīti pareizā virzienā, var novest pie ievērojamiem panākumiem gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Taču bieži vien mēs paši neredzam šo potenciālu, jo:
- Nav skaidrības par savām stiprajām pusēm: nereti cilvēki nezina, kādas prasmes vai spējas viņiem piemīt, jo ikdienas rutīnā nepievērš tam uzmanību.
- Ierobežojoši uzskati: frāzes kā “es to nevaru” vai “tas nav priekš manis” bieži vien bloķē iespējas augt.
- Bailes no neveiksmes: baidoties kļūdīties, cilvēki nereti izvēlas palikt komforta zonā, neapzinoties, ka tieši neveiksmes ir iespēja mācīties un augt.
Kā koučings palīdz ieraudzīt savu potenciālu?
Koučings nav tikai motivējošas sarunas starp kouču un klientu – tas ir strukturēts process, kura mērķis ir palīdzēt cilvēkam atklāt pašam sev, kas viņam patiesi rūp un kas viņu motivē.
- Pašrefleksija un apzinātība.
Koučings mudina cilvēku pievērst uzmanību savām domām, emocijām un rīcībai. Caur mērķtiecīgiem jautājumiem koučs palīdz ieraudzīt ne tikai stiprās puses, bet arī ierobežojošos uzskatus, kas kavē izaugsmi. - Mērķu definēšana.
Bieži vien cilvēki jūtas apmaldījušies savos mērķos, nezinot, kur virzīties tālāk. Koučings palīdz skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus, padarot izaugsmes ceļu pārskatāmu un sasniedzamu. - Atbalsts un motivācija.
Koučs ir kā atbalsta sistēma, kas ne tikai uzklausa, bet arī iedrošina, palīdzot noticēt savām spējām. Tas ir īpaši svarīgi brīžos, kad cilvēks sāk šaubīties par savām iespējām.
Kā koučings palīdz attīstīt potenciālu?
- Identificējot šķēršļus.
Koučings palīdz saprast, kas tieši kavē izmantot savu potenciālu. Vai tās ir bailes no neveiksmes? Vai varbūt nepietiekama motivācija? Identificējot šos šķēršļus, ir vieglāk tos pārvarēt. - Darbības plāns.
Pēc mērķu noteikšanas koučings palīdz izstrādāt konkrētu rīcības plānu. Tas var būt soli pa solim izstrādāts ceļvedis, kas palīdzēs virzīties uz priekšu bez lieka stresa vai haosa. - Pastāvīga atgriezeniskā saite.
Koučinga procesā ir svarīga regulāra atgriezeniskā saite, kas palīdz novērtēt progresu un pielāgot rīcības plānu, ja nepieciešams.
Praktiski piemēri no dzīves
Piemēram, cilvēks, kurš gadiem ilgi strādājis vienā amatā un juties neapmierināts ar savu profesionālo dzīvi, caur koučingu var atklāt sevī līdera spējas. Koučs palīdzēs identificēt šīs prasmes, uzlabot komunikācijas iemaņas un motivēt spert nākamos soļus karjeras izaugsmē. Tāpat arī cilvēki, kas saskaras ar radošuma blokiem, var atklāt sevī jaunas intereses un talantus, ko iepriekš nav pamanījuši.
Noslēgumā: Tavs potenciāls ir tuvāk, nekā domā
Katram no mums ir spējas, kuras vēl nav pilnībā izmantotas. Koučings ir kā ceļvedis šajā atklājumu ceļā – tas palīdz ieraudzīt to, kas līdz šim šķitis neredzams, un pārvērst šos atklājumus konkrētās darbībās.
Izmantotie avoti:
Sukatin, A., Wulandari, D., Fahira, E. G., Angraeni, F., & Sapitri, A. D. (2022). Potensi dan Karakteristik Tingkah Laku Murid. 1(1), 67–72. https://doi.org/10.57251/multiverse.v1i1.629Liske, M.-T. (2018). Potentiality in Rationalism (pp. 157–197). Springer, Dordrecht. https://doi.org/10.1007/978-94-024-1287-1_7Baron, R. A. (2023). How entrepreneurs turn the possible into the real—and sometimes change the world. 1(1–2), 9–14. https://doi.org/10.1177/27538699221145584
