Halo efekts

Halo efekts: Kad pirmais iespaids kļūst par realitāti

Kāpēc harismātiski cilvēki šķiet gudrāki, bet labi ģērbti darbinieki – kompetentāki? Vai arī kāpēc, ja kāds izskatās jauks, šķiet, ka viņš arī ir godīgs un čakls? Hallo, tas ir Halo efekts! 🙂

Šis psiholoģiskais fenomens darbojas kā “filtrs”, caur kuru mēs redzam citus, bieži vien kļūdaini. un tas nozīmē, ka viens pozitīvs iespaids (piemēram, pārliecinoša balss vai stila izjūta) spēj “apspīdēt” pārējo, gluži kā gaismas oreols jeb halo ap galvu svētbildē. Vadītājiem šis efekts var būt īsta “mīnu lauka” situācija.

 

Kas tas ir par efektu?

Halo efekts ir kognitīvā aizsprieduma veids, kad viena pozitīva (vai negatīva) īpašība ietekmē mūsu kopējo viedokli par cilvēku vai situāciju. Šo terminu ieviesa Edvards Torndaiks (Edward Thorndike) 1920.gadā – viņa pētījumā armijas virsnieki mēdza vērtēt fiziski pievilcīgākus karavīrus kā gudrākus un kompetentākus – pat ja tam nebija nekāda pamata. 1946.gadā Solomons Ešs veica ievērojamu eksperimentu par šo fenomenu, kurā vajadzēja novērtēt dažādu cilvēku sejas fotogrāfijas. Dalībnieki novērtēja pievilcīgajās fotogrāfijās redzamās personas ar pozitīvākām personības iezīmēm nekā nepievilcīgajās fotogrāfijās.

Darba vidē faktiski tas nozīmē, ka ja vadītājam kāds darbinieks šķiet simpātisks, viņš var arī domāt, ka šis cilvēks ir gudrs, uzticams un efektīvs – pat ja patiesībā tā nav. Un otrādi – ja kādam ir slikta stāja vai viņš nerunā pārliecinoši, var šķist, ka viņš ir nekompetents. Bet vai tā vienmēr ir taisnība?

Kā Halo efekts ietekmē vadītāju un komandu?

        • Neobjektīva darbinieku novērtēšana, kas rodas no tā, ka vadītājs var pārvērtēt “šarmantu” darbinieku sniegumu un nenovērtēt kādu, kurš klusē un vienkārši dara savu darbu.
        • Nepareiza kandidātu izvēle– intervijās kandidāts, kurš labi izskatās, smaida un runā pārliecinoši, var šķist labāks par to, kurš ir biklāks, kaut arī tam otrajam varētu būt daudz labākas prasmes.
        • Favorītisms komandā! Ja vadītājs nesaprot, ka viņš zemapziņā dod priekšroku noteiktiem darbiniekiem, tas var radīt nevienlīdzību un demotivēt citus.
        • Vadītāja reputācijas risks, ja vadītājs “paļaujas” uz Halo efektu un nepamana reālās prasmes un trūkumus, viņš var pieņemt sliktus lēmumus, kas ilgtermiņā kaitēs komandai.

Vienkāršāk sakot, Halo efekts var likt vadītājam uzvilkt “rozā brilles” attiecībā uz vieniem cilvēkiem un “tumšās brilles” attiecībā uz citiem – un tas var dārgi maksāt!

Kā minimizēt Halo efektu?

        • Izmanto vairākus informācijas avotus: meklē informāciju dažādos avotos, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu par situāciju vai personu. Tas palīdz neitralizēt halo efektu, nodrošinot līdzsvarotāku skatījumu.
        • Fokusējies uz konkrētu uzvedību, nevis rakstura īpašībām, piemēram, nevis “Jānis vienmēr kavē”, bet gan “Pēdējās pirmdienās Jānis ir ieradies darbā vēlāk nekā paredzēts.” Atbalstot darbinieku izmaiņu procesā un piedāvājot praktisku palīdzību, viņa uzvedība uzlabosies ātrāk.
        • Apzinātība– Zināšanas par šo efektu jau ir pirmais solis tā pārvarēšanā. Pajautā sev: “Vai es vērtēju šo cilvēku objektīvi, vai mani iespaido viņa personība?”. Tas palīdz vadītājam apzināti atpazīt savas neobjektivitātes un pieņemt pārdomātākus lēmumus.
        • Strukturēta novērtēšana– Izveido skaidrus, objektīvus kritērijus darbinieku izvērtēšanai, nevis balsties tikai uz iespaidiem. Tas nodrošina godīgāku un caurskatāmāku darbinieku novērtēšanas procesu, kas mazina aizspriedumus.
        • 360 grādu atgriezeniskā saite– Lūdz citu kolēģu viedokli par darbinieka sniegumu, lai iegūtu plašāku skatījumu. Tas palīdz izvairīties no vienpusēja skatījuma un iegūt objektīvāku novērtējumu par darbinieka stiprajām un vājajām pusēm.
        • Regulāras snieguma pārbaudes– Balsti darbinieku vērtējumus uz konkrētiem rezultātiem, nevis uz subjektīviem iespaidiem. Tas sniedz darbiniekam skaidru izpratni par viņa attīstības virzieniem un veicina profesionālo izaugsmi.
        • Veicini “klusas pārdomas”: pirms kāda jautājuma apspriešanas palūdz komandas locekļiem klusumā pierakstīt savas domas un viedokļus. Tas palīdz nodrošināt, ka ikviena cilvēka viedoklis tiek ņemts vērā, pirms dominējošās balsis ietekmē grupu.
        • Apmācība vadītājiem– Iekļauj Halo efekta apzināšanos kā daļu no līderības attīstības programmām. Tas palīdz vadītājiem veidot objektīvākas un efektīvākas komandas, mazinot personīgo aizspriedumu ietekmi.

Un atceries – ne viss, kas spīd, ir zelts!

Jo pirmais iespaids var būt maldinošs, un, lai arī Halo efekts nav pilnībā novēršams, apzināta pieeja var palīdzēt vadītājiem pieņemt objektīvākus lēmumus. Nākamreiz, kad kāds kolēģis šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, varbūt ir vērts padomāt – vai es vērtēju realitāti, vai arī mani vada mana zemapziņa?

 

P.S.: Horn effekts ir pretējs efekts, kas rodas, ja negatīvs iespaids par cilvēku ietekmē to, kā mēs skatāmies uz citām viņa iezīmēm vai spējām. Šādā gadījumā, ja kāds uzrāda vienu nelabvēlīgu rīcību, mēs varam negodīgi pieņemt, ka viņam ir slikta darbība nesaistītās jomās, kā rezultātā tiek iegūti neobjektīvi vērtējumi.

 

Avoti:

Please follow and like us:
Scroll to Top