Izvēloties kaut ko sasniegt dzīvē ir vajadzīga griba un darbība. Bieži vien iekšā griba ir, bet darbība ārā nenāk.
Vakar, kopā ar padziļinātā transformācijas koučinga dalībniekiem runājām par tām “lētajām atrunām”, kas ir bijušas katra dzīvē.
Katra no šīm atrunām slēpj sevī ierobežojošos uzskatus, kam mēs paši ticam. Uzskatus radām gan mēs paši sev, gan pārņemam no citiem.
Iepazīsties ar šo sarakstu un, ja atpazīsti kādu no teicieniem, ko pats lieto ikdienā, godīgi vari atbildēt uz jautājumu: “Kas patiesībā slēpjas zem šīs frāzes?”.
Populārākās atrunas, ko paši sev sakām ir:
– Man tam nav laika
– Man nav naudas/ resursu
– Es neprotu
– Man nav tādi apstākļi, lai to darītu
– Tas nav domāts man
Intersanti, ka, jo lielāka cilvēka iekšējā gudrība un inteliģence, jo virzuozākās atrunas cilvēks spēj sev izdomāt, piemēram:
– Ja man būtu…, tad gan es…
– Kad bērni izaugs
– Kad man būs mazāk pienākumu darbā
– Es nevaru izkāpt no savas komforta zonas
Retrogrāds Merkurijs vai vispār zvaigžnu stāvoklis debesīs.
Tāpat gribētos atbildību atdod kādam citam un izdomājam vēl šādus variantu, kāpēc mēs nevaram sākt un darīt:
– Es pieklauvēju pie durvīm un man neatvēra
– Man aizliedza to darīt
– Nebija instrukcija kā to darīt
– Man neviens nepateica, ka es to varu darīt
Atrodot savas “lētās atrunas” un pēc tam, ja atrodam arī patiesos iemeslus, mēs varam mainīt valodu un varam mainīt arī uzskatus un atrast to iekšējo dzirksti, lai sāktu darīt.
Ja pašam neizdodas, tad sirsnīgs ieteikums – ejiet pie kouča, jo tur būs atbalstoša un neitrāla vide, kā arī kouča profesionālie jautājumi, kas palīdzēs izprast sevi un mainīt ierobežojumus, kāpēc mēs kaut ko nedarām.
Par to, kas var slēpties zem “lētajām atrunām” – nākamajā rakstā.
Rakstu sagatavoja:
Joanna Kristīne Golubeva
