Vadītājs pēc apmācībām saka: “Es jau tagad uzdodu vairāk jautājumu, tātad es koučoju.”
Pēc pāris nedēļām komanda ir apjukusi. Sarunas kļūst garākas, bet skaidrības nav vairāk.
Šī ir tipiska situācija. Jautājumi paši par sevi vēl nav koučings. Tie var būt pat traucējoši, ja aiz tiem nav struktūras, klātbūtnes un spējas strādāt ar cilvēka domāšanu.
Koučinga kvalitāti nosaka kompetences – konkrētas prasmes un attieksmes, kas veido, kā notiek saruna un kāds ir tās rezultāts. Šoreiz paskatīsimies uz kompetenču ietvaru un to, ko tas nozīmē praksē caur ICF (International Coaching Federation) skatu punktu*.
Kas ir koučinga kompetences
Koučinga kompetences var definēt kā prasmju kopumu, kas ļauj koučam veidot efektīvu, ētisku un uz klientu vērstu procesu. ICF modelī ir 8 kompetences, kas sadalītas četros blokos:
| Pamati | Kopā-radīšana attiecībās |
| 1. Demonstrē ētisku praksi
2. Iemieso koučinga domāšanas veidu |
3. Veido un uztur vienošanos 4. Veido uzticību un drošību 5. Saglabā klātbūtni |
| Efektīva komunikācija | Rezultāta veicināšana |
| 6. Aktīvi klausās 7. Rosina apzinātību |
8. Veicina klienta izaugsmi |
Šīs kompetences nav “soļi”. Tās notiek vienlaikus. Pieredzējis koučs sarunas laikā vienā brīdī klausās, tur telpu, reflektē un vienlaikus virza klientu uz rezultātu.
Kur rodas pārpratums – “koučings = jautājumi”
Daudzi pirmo reizi saskaroties ar koučingu pamana tieši jautājumus. Un tiešām – labs jautājums var atvērt domāšanu. Bet jautājums bez konteksta bieži ir tikai skaņa.
Reāls piemērs no darba ar vadītājiem:
Vadītājs uzdod darbiniekam: “Ko tu pats domā, kā to atrisināt?”
Darbinieks: “Nezinu.”
Vadītājs atkārto jautājumu vēl trīs reizes dažādās formās.
Kas šeit pietrūkst? Nevis “vēl labāks jautājums”, bet:
-
-
- izpratne par darbinieka domāšanas līmeni tajā brīdī,
- spēja nosaukt novērojumu,
- struktūra sarunai.
-
Koučings sākas nevis ar jautājumu, bet ar KĀ tu esi šajā sarunā.
Kompetenču skaidrojums praksē
1. Demonstrē ētisku praksi
Šī ir bāze, bez kuras viss pārējais kļūst nedrošs.
Tas nav tikai par konfidencialitāti. Tas ir arī par robežām un godīgumu pret klientu. Par to, ka tu nesāc “glābt”, “mācīt” vai risināt klienta dzīvi viņa vietā.
Praksē tas izskatās šādi: tu pasaki: “Šis jautājums jau vairāk izskatās pēc konsultācijas pieprasījuma. Vai tu gribi manu viedokli, vai turpinām koučinga formātā?”
Šeit parādās profesionalitāte – tu zini, ko dari, un arī to, ko nedari.
2. Iemieso koučinga domāšanas veidu
Tas nozīmē – tu uzticies, ka klientam ir resursi domāt un izvēlēties. Bet tas nenozīmē pasivitāti. Tu neesi tikai klausītājs. Tu palīdz strukturēt domāšanu.
Praksē tas izskatās šādi: nevis “ko tu darīsi?”, bet arī “kur tu šobrīd iestrēgsti?”
Šī kompetence bieži atšķir “tehniku” no reāla koučinga.
3. Veido un uztur vienošanos
Daudzi šo ignorē, un tad sarunas “izplūst”. Vienošanās nozīmē skaidrību:
-
-
- par ko šī saruna ir,
- ko mēs gribam no tās iegūt,
- kā mēs sapratīsim, ka tas ir noticis.
-
Piemērs: “Par ko tieši tu gribi, lai mēs šodien paskatāmies?”
un pēc tam: “Ja šī saruna būs vērtīga, kas būs mainījies?”
Tas uzreiz paceļ sarunas kvalitāti.
4. Veido uzticību un drošību
Ja šī nav, viss pārējais kļūst virspusējs. Cilvēks runā tikai tik dziļi, cik droši viņš jūtas.
Praksē tas nozīmē:
-
-
- nepieķerties pie kļūdām,
- nepārvērst sarunu par novērtējumu,
- ļaut cilvēkam būt arī neziņā.
-
Piemērs: “Tu vari šeit arī nezināt. Mēs varam kopā paskatīties.”
Un tajā brīdī cilvēks sāk domāt, nevis aizsargāties.
5. Saglabā klātbūtni
Klātbūtne nozīmē, ka tu esi sarunā, nevis savā galvā.
Tipiska situācija koučs dzird klientu, bet jau domā nākamo jautājumu. Rezultātā pazūd būtiska nianses.
Praksē klātbūtne bieži ir vienkārša: tu apstājies un pasaki: “Es dzirdu, ka tu šeit palēninājies. Kas tur notiek?”
Tas ir vairāk par kvalitāti, nevis tehniku.
6. Aktīvi klausās
Klausīšanās koučingā ir aktīvs process.
Tu klausies:
-
-
- vārdus,
- emocijas,
- struktūru,
- pretrunas.
-
Piemērs: “Tu saki, ka tas tev ir svarīgi, bet tu par to neko nedari.”
Šis teikums bieži ir spēcīgāks par jebkuru jautājumu.
7. Rosina apzinātību
Šeit notiek galvenais darbs. Tu palīdz klientam ieraudzīt to, ko viņš pats vēl neredz. Nevis iedot atbildi, bet radīt skaidrību.
Piemērs: “Tu vairākas reizes saki ‘man nav laika’. Kas īsti notiek aiz šī?”
Šī kompetence prasa precizitāti – kad iejaukties un kur.
8. Veicina klienta izaugsmi
Saruna bez rīcības bieži paliek tikai labs dialogs.
Šeit svarīgi ir:
-
-
- konkrētība,
- atbildība,
- saikne ar mērķi.
-
Piemērs: “Ko tu izdarīsi līdz nākamajai nedēļai?”
un pēc tam: “Kas varētu tev traucēt to izdarīt?”
Tas palīdz pārvērst domāšanu darbībā.
Ja paskatās uz visām 8 kopā, kļūst skaidrs – koučings nav par jautājumu uzdošanu. Tas ir par to, kā tu vadi domāšanas procesu. Un bieži lielākā izmaiņa nenotiek brīdī, kad uzdod jautājumu, bet brīdī, kad tu kaut ko precīzi pamani un nosauc.
Kā sākt praktiski attīstīt savas koučinga kompetences
Lielākā kļūda – mēģināt attīstīt visas kompetences uzreiz. Rezultātā rodas sajūta, ka “kaut kas nesanāk”, bet nav skaidrs, kas tieši.
Praksē strādā pretējais: paņemt vienu fokusu un trenēt to apzināti ikdienas sarunās.
1. Sāc ar klausīšanos, nevis jautājumiem
Ja šobrīd dari tikai vienu lietu – trenē klausīšanos. Pamēģini nākamajā sarunā apzināti noķert visus trīs līmeņus:
-
-
- Ko cilvēks saka (fakti)
- Kā viņš to saka (emocijas, tonis)
- Kas aiz tā slēpjas (vajadzības, bailes)
-
Nākamajās sarunās:
-
-
- nepārtrauc cilvēku,
- pēc viņa teiktā pasaki vienu refleksijas teikumu.
-
Piemērs: “Es dzirdu, ka tev šeit ir divas pretrunīgas lietas – gribi virzīties uz priekšu, bet baidies kļūdīties.”
Šis bieži dod vairāk nekā trīs labi jautājumi pēc kārtas.
Kāpēc tas strādā? Cilvēks sāk dzirdēt pats sevi. Un tajā brīdī rodas apzinātība.
2. Ievies sarunās struktūru (GROW mini)
Bez struktūras sarunas mēdz “izplūst”. Pamēģini vienkāršu rāmi:
-
-
- Ko tu gribi?
- Kas notiek šobrīd?
- Kādas iespējas tu redzi?
- Ko tu darīsi?
-
Svarīgais – neiziet visus punktus mehāniski, bet turēt virzienu.
Piemērs: vadītājs izmanto šo 10 minūšu sarunā ar darbinieku par termiņiem. Saruna kļūst īsāka, bet konkrētāka.
3. Trenē vienu kompetenci nedēļā
Nevis “attīstīt koučingu”, bet:
-
-
- šonedēļ – klātbūtne,
- nākamajā – vienošanās,
- vēlāk – apzinātības veicināšana.
-
Piemērs: ja fokuss ir “vienošanās”, tad katras sarunas sākumā uzdod sev vienu jautājumu: “Par ko mēs šodien tieši runājam?”
Tas uzreiz maina sarunas kvalitāti.
4. Ieraksti vai atceries vienu sarunu un izanalizē
Pēc sarunas sev uzdod 3 jautājumus:
-
-
- Kurā brīdī es patiešām klausījos?
- Kur es iegāju savās domās?
- Ko es būtu varējis nosaukt, nevis jautāt?
-
Šis ir viens no ātrākajiem veidiem, kā augt. No malas skatoties (vai klausoties ierakstu), kļūst ļoti skaidrs, kur pazūd klātbūtne.
5. Samazini tempu sarunā
Lielākā daļa cilvēku runā pārāk ātri, lai domāšana paspētu notikt.
Pamēģini:
-
-
- uzdot jautājumu,
- apzināti paklusēt 5–10 sekundes.
-
Sākumā tas šķiet neērti. Bet tieši šajā klusumā cilvēks sāk domāt dziļāk.
6. Iemācies pamanīt un nosaukt
Attīstība bieži sākas nevis ar jautājumu, bet ar novērojumu.
Piemērs: “Tu vairākas reizes saki, ka tas ir svarīgi, bet tu tam neatvēli laiku.”
Šis palīdz cilvēkam ieraudzīt pretrunu, ko viņš pats nepamana.
7. Praktizē ikdienā, nevis “gaidi ideālo situāciju”
Koučinga kompetences neattīstās tikai sesijās.
Tās attīstās:
-
-
- sarunā ar kolēģi,
- komandā,
- pat mājās.
-
Piemērs: nevis dot padomu, bet pajautāt: “Ko tu pats šobrīd gribi darīt šajā situācijā?”
Šādi veidojas ieradums.
Noslēgumā
Koučings nav tehnika. Tā ir kompetenču kombinācija, kas veido, kā tu strādā ar cilvēka domāšanu. Jautājumi ir tikai redzamā daļa. Zem tiem ir klausīšanās, klātbūtne, attieksme un struktūra.
Ja šie elementi ir vietā, pat viens teikums var mainīt sarunas virzienu.
Nākamajā sarunā uzdod sev jautājumus:
-
-
- Kurā brīdī sarunās tu “skrien uz nākamo jautājumu”?
- Ko tu varētu pamanīt, ja vienkārši apstātos un paklausītos vēl 10 sekundes?
-
* International Coaching Federation. (2020). ICF Core Competencies.: https://coachingfederation.org/credentials-and-standards/core-competencies
