Ja tev ir jautājumi, tev ir ceļš.
Daudzās ikdienas situācijās mums ne tik daudz pietrūkst atbilžu, cik skaidrības. Mēs domājam, pārcilājam, analizējam, runājam ar citiem, bet joprojām paliek sajūta, ka stāvam uz vietas. Tieši šeit labi jautājumi var kļūt par pagrieziena punktu.
Koučingā jautājums nav vienkārši sarunas forma. Tas ir instruments, kas palīdz cilvēkam domāt skaidrāk, pamanīt izvēles, atšķirt faktus no pieņēmumiem un sajust, kur viņš pats sev traucē. Tāpēc labs jautājums nav “skaists”. Labs jautājums strādā.
Koučings ikdienā nenozīmē, ka katra saruna jāpadara par sesiju. Tas nozīmē ko vienkāršāku – iemācīties sev uzdot jautājumus, kas palīdz domāt dziļāk, redzēt plašāk un rīkoties apzinātāk. Nevis griezties pa apli vienās un tajās pašās domās, bet virzīties no miglas uz skaidrību.
Pētījumi rāda, ka koučings ir saistīts ar pozitīvu ietekmi uz mērķu sasniegšanu, labbūtību, noturību un darba sniegumu. Savukārt atsevišķi pētījumi par jautājumu tipu rāda, ka risinājumā vērsti jautājumi var uzlabot pašefektivitāti un emocionālo stāvokli, bet problēmu izpētoši jautājumi palīdz labāk saprast situācijas sakni. Tas nozīmē vienu vienkāršu lietu – jautājums nav sīkums. Jautājums maina domāšanas kvalitāti.
Piemēram par pašuzdotu jautājumu formai nozīmi: pētījumi par interrogative self-talk parādīja, ka jautājuma forma, piemēram, “Vai es to darīšu?” vai “Ko es darīšu?”, var veicināt iekšēju motivāciju un uzdevuma izpildi vairāk nekā vienkāršs apgalvojums. Savukārt distancēts skatījums uz situāciju – piemēram, sev pajautājot par sevi kā no malas vai pat lietojot savu vārdu – var palīdzēt ātrāk regulēt emocijas un domāt mazliet skaidrāk, neiekrītot tajā pašā emocionālajā bedrē.
Tāpēc jautājuma kvalitāte nav sīkums. Tā nosaka, vai cilvēks aizveras, sāk taisnoties un griežas uz riņķi, vai arī tiešām nonāk tuvāk skaidrībai.
Kas padara jautājumu par kvalitatīvu
Labs jautājums neveic darbu tavā vietā. Tas nepasaka, ko domāt. Tas palīdz domāt precīzāk.
Ikdienā cilvēki sev bieži uzdod jautājumus, kas viņus iesprosto. “Kas ar mani nav kārtībā?” “Kāpēc es atkal netieku galā?” “Kāpēc viss ir tik sarežģīti?” Šie jautājumi parasti neatver telpu. Tie rada spiedienu, vainu vai apjukumu.
Kvalitatīvs jautājums parasti dara vienu no šīm lietām:
-
-
- Tas paplašina redzējumu.
Piemēram, nevis “kāpēc man atkal nesanāca?”, bet “kas šoreiz man traucēja un ko es varu mainīt?” - Tas atgriež atbildību pie cilvēka.
Nevis “ko man vajadzētu darīt?”, bet “ko es izvēlos darīt šajā situācijā?” - Tas palīdz nošķirt faktus no interpretācijas.
Piemēram, “ko es zinu droši?” ir daudz vērtīgāks jautājums par “kāpēc viss ir tik slikti?” - Tas ved uz kustību.
Labs jautājums ne vienmēr nomierina. Reizēm tas mazliet savelk. Bet pēc tā parasti kļūst skaidrāks nākamais solis. - Tas nav manipulatīvs.
Jautājums nav kvalitatīvs, ja tajā jau ir ielikta atbilde. Piemēram, “vai tev neliekas, ka tev vienkārši jābūt stingrākai?” – tas nav jautājums, tā ir maskēta pamācība.
- Tas paplašina redzējumu.
-
Dažreiz cilvēki domā, ka kvalitatīvs jautājums ir sarežģīts vai ļoti dziļš. Parasti ir otrādi. Jo vienkāršāks jautājums, jo trāpīgāks tas var būt. Piemēram: “Ko es šobrīd zinu droši?” vai “Kas ir mans nākamais mazais solis?” Tie ir vienkārši jautājumi, bet praksē tie ļoti bieži dara vairāk nekā gari iekšējie monologi.
Kā izmantot šos jautājumus ikdienā
Nevajag iziet cauri visiem simts jautājumiem vienā piegājienā. Tas nedos tik daudz, cik viens īsti paņemts jautājums īstajā brīdī.
Labi darbojas trīs vienkārši veidi.
-
-
- Pirmais – izvēlies vienu dzīves jomu, kur šobrīd ir spriedze, un paņem 3 jautājumus no attiecīgās sadaļas.
- Otrais – paņem vienu jautājumu dienā un uzraksti atbildi ar roku. Rakstīšana palīdz ieraudzīt, kur beidzas automātiskas frāzes un sākas godīga domāšana.
- Trešais – izmanto jautājumus sarunā ar sevi, pirms pieņem svarīgu lēmumu vai pirms sarežģītas sarunas.
-
Tālāk atradīsi 100 jautājumus piecās ikdienas tēmās: lēmumi, attiecības, robežas, mērķi un stress.
Lēmumi: 20 koučinga jautājumi skaidrākai izvēlei
|
Attiecības: 20 jautājumi lielākai skaidrībai un kontaktam
|
Robežas: 20 jautājumi, kas palīdz nepazaudēt sevi
|
Mērķi: 20 jautājumi virzienam un kustībai
|
Stress: 20 jautājumi, kas palīdz atgūt skaidrību
|
Kā izvēlēties jautājumu tieši sev
Ja nezini, ar ko sākt, paskaties, kurā vietā šobrīd ir lielākais iekšējais troksnis.
-
-
- Ja galvā ir haoss un grūti izlemt – sāc ar lēmumu jautājumiem.
- Ja ir saspringums ar cilvēkiem – skaties attiecību sadaļu.
- Ja jūti aizvainojumu, pārslodzi vai sevis nodošanu – robežu sadaļa bieži ļoti ātri atklāj būtisko.
- Ja ir sapņi, bet nav kustības – ej pie mērķiem.
- Ja jūti, ka nervu sistēma ir uzvilkta – sāc ar stresa jautājumiem.
-
Nav jāmeklē ideālais jautājums. Pietiek ar jautājumu, pie kura tu apstājies un nepaslīdi tam garām.
Noslēgumā…
Koučings ikdienā nav par to, lai visu laiku dzīvotu pašanalīzē. Tas ir par spēju īstajā brīdī sev pajautāt to, kas atver, nevis to, kas saspiež.
Labs jautājums ne vienmēr uzreiz dod mieru. Bet tas ļoti bieži dod virzienu. Un ar virzienu jau var sākt kustēties.
Izvēlies 3 jautājumus un izmēģini šonedēļ.
Avoti:
Cannon-Bowers, J. A., Graesser, A. C., Salas, E., & Riggio, R. E. (2023). Workplace coaching: a meta-analysis and recommendations for advancing the science of coaching. Frontiers in Psychology. https://www.frontiersin.org/journals/psychology/articles/10.3389/fpsyg.2023.1204166/full
Solms, L., van Rijn, M. B., Koen, J., & Theeboom, T. (2022). Simply effective? The differential effects of solution-focused and problem-focused coaching questions in a self-coaching writing exercise. Frontiers in Psychology. https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC9435469/
Moser, J. S., Dougherty, A. E., Mattson, W. I., Katz, B., & Moran, T. P. (2017). Third-person self-talk facilitates emotion regulation without engaging cognitive control: Converging evidence from ERP and fMRI. Scientific Reports. https://bpb-us-w2.wpmucdn.com/voices.uchicago.edu/dist/d/1690/files/2019/10/56-Third-person-self-talk-facilitates-emotion-regulation-without-engaging-cognitive-control_-Converging-evidence-from-ERP-and-fMRI.pdf
Kross, E., & Ayduk, O. (2017). Self-distancing: Theory, research, and current directions. Advances in Experimental Social Psychology. https://sites.lsa.umich.edu/emotion-selfcontrol-psych/wp-content/uploads/sites/1322/2017/09/Self-distancing-theory-research-future.pdf
