Mērķi paši par sevi vēl negarantē virzību. Dažreiz cilvēks ļoti precīzi zina, ko grib sasniegt, pat ir to noformulējis pēc SMART principa, bet vienalga iestrēgst, atliek, zaudē interesi vai sāk just iekšēju smagumu. No malas viss it kā ir pareizi, bet iekšā nav vilkmes.
Tieši šeit sākas interesantā daļa. Problēma ne vienmēr ir disciplīnā vai gribasspēkā. Bieži problēma ir tajā, ka mērķis ir labi uzrakstīts, bet slikti savienots ar cilvēku. Tas nav līdz galam savienots ar jēgu, ar personīgo “kāpēc”, ar identitāti un reālo dzīves kontekstu.
Koučingā to redzam bieži. Cilvēks saka: “Mans mērķis ir konkrēts, izmērāms un termiņā ierobežots. Kāpēc es tik un tā nevirzos?” Atbilde parasti nav tabulā vai plānā. Atbilde slēpjas dziļākā jautājumā – kam man to vispār vajag, un kāds cilvēks es šajā ceļā kļūstu?
Kas ir SMART un kāpēc tas pats par sevi nav slikts
SMART metode palīdz mērķi padarīt skaidrāku. Tā aicina formulēt mērķi konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un laikā ierobežoti. Tas ir noderīgi. Īpaši brīžos, kad cilvēks dzīvo miglā un vispār nevar noformulēt, ko grib.
Piemēram, vēlme “gribu vairāk kustēties” kļūst precīzāka, ja to pārvērš par “trīs reizes nedēļā 30 minūtes iešu ātrā solī”. Tas jau ir tuvāk rīcībai.
Taču problēma sākas tad, ja SMART kļūst par vienīgo ietvaru. Tad mērķis kļūst tehniski korekts, bet emocionāli tukšs. Tas izklausās sakārtots, bet neiededz. Un tad cilvēks sāk domāt, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Patiesībā bieži nav kārtībā nevis cilvēks, bet mērķa konstrukcija.
Kāpēc SMART dažreiz nestrādā
- Mērķis ir pareizs, bet nav savs
-
- Dažkārt mērķis ir aizņemts no apkārtējās vides. “Man vajadzētu augstāku amatu.” “Man vajadzētu vairāk pelnīt.” “Man vajadzētu būt produktīvākai.” Tas var būt sociāli loģiski, bet iekšēji tukši. Cilvēks it kā skrien, bet jūt pretestību. Nevis tāpēc, ka būtu slinks, bet tāpēc, ka mērķis nav organiski viņa paša.
-
- Mērķim nav “WHY”
-
- Ja nav atbildes uz jautājumu “kam man tas ir?”, mērķis kļūst par uzdevumu saraksta punktu. Brīžos, kad būs nogurums, šāds mērķis neizturēs. Jo grūtos posmos cilvēku tur nevis perfekta formula, bet nozīme.
-
- Mērķis nav sasaistīts ar identitāti
-
- Ļoti liela atšķirība ir starp “es gribu noskriet 5 kilometrus” un “es kļūstu par cilvēku, kurš rūpējas par savu ķermeni un tur sev doto vārdu”. Pirmajā gadījumā ir tikai rezultāts. Otrajā ir identitāte. Identitāte dod noturību. Jo tad darbība vairs nav tikai piepūle. Tā kļūst par daļu no tā, kas es esmu.
-
- Mērķis neatbilst dzīves realitātei
-
- Ir cilvēki, kuri sev uzliek mērķus, it kā viņiem būtu 12 brīvas stundas dienā, nevis darbs, bērni, nogurums un dzīve. Mērķis var būt skaists, bet pilnīgi nesaistīts ar kapacitāti. Rezultātā nevis mērķis palīdz augt, bet rada vainas sajūtu.
-
- Mērķis ir pārāk ārējs
-
- Ja visa uzmanība ir tikai uz ārējo rezultātu, process kļūst smags. Piemēram, “dabūt 10 klientus mēnesī” ir saprotams biznesa mērķis. Bet, ja tam blakus nav dziļāka balsta, katrs atteikums sit pa pašvērtību. Koučinga pieejā ir svarīgi, lai mērķis balstās ne tikai rezultātā, bet arī attīstības procesā.
-
Kas trūkst SMART pieejai
SMART bieži labi atbild uz jautājumu “ko?”. Reizēm tas palīdz arī ar “kad?” un “cik?”. Bet tas reti pats par sevi atbild uz trim ļoti svarīgiem jautājumiem:
Kāpēc man tas ir svarīgi?
Kas manā dzīvē mainīsies, ja es to sasniegšu?
Kāds cilvēks es kļūstu ceļā uz šo mērķi?
Tieši te parādās koučinga vērtība. Koučings neapstājas pie formulējuma. Tas palīdz pārbaudīt, vai mērķis ir dzīvs.
Ko pievienot SMART vietā vai blakus tam
1. WHY jeb jēga
Mērķim vajag ne tikai formu, bet arī jēgu. Kad cilvēks saprot, kāpēc viņam tas ir svarīgi, parādās cita enerģija. Tad arī grūtības nešķiet tik nejaušas.
Piemēram: “Mans mērķis ir izveidot savu profesionālo blogu.”
Tas vēl ir tikai virziens. Bet, ja pievieno WHY: “Man tas ir svarīgi, jo vēlos skaidrāk noformulēt savu profesionālo balsi, kļūt redzamākai un radīt saturu, kas cilvēkiem patiešām palīdz.”
Te jau parādās cita kvalitāte.
2. Identitāte
Ļoti spēcīgs jautājums ir: kāds cilvēks es kļūstu, virzoties uz šo mērķi?
Šis jautājums noņem fokusu tikai no ārējā rezultāta un palīdz ieraudzīt personīgo izaugsmi. Pat ja gala punkts vēl nav sasniegts, process jau veido cilvēku.
Piemēram:
“Es gribu uzrakstīt grāmatu” var pārtapt par “Es kļūstu par cilvēku, kurš regulāri rada, pabeidz iesākto un negaida ideālo brīdi.”
Tas jau kļūst daudz stabilāks par pliku termiņu.
3. Iekšējā atbilstība
Labs mērķis nav tikai ambiciozs. Labs mērķis ir tāds, ar kuru cilvēks var veidot attiecības. Viņš to saprot, izjūt un ir gatavs tam veltīt dzīvu uzmanību. Dažkārt koučinga sarunā atklājas, ka īstais mērķis nav “mainīt darbu”, bet “atgūt ietekmes sajūtu pār savu dzīvi”. Un tas ir pavisam cits darbs.
Praktiski instrumenti darbam ar mērķiem
1. instruments: 5 WHY metode
Šis ir vienkāršs, bet jaudīgs instruments. Uzraksti savu mērķi un piecas reizes pēc kārtas pajautā sev: kāpēc man tas ir svarīgi?
Piemērs:
Mērķis: Es gribu attīstīt savu profesionālo Instagram profilu.
- Kāpēc?
Jo gribu būt redzamāka. - Kāpēc gribu būt redzamāka?
Jo vēlos piesaistīt klientus. - Kāpēc tas man ir svarīgi?
Jo gribu pelnīt ar darbu, kam ticu. - Kāpēc tas man ir svarīgi?
Jo gribu vairāk brīvības savā ikdienā. - Kāpēc tas man ir svarīgi?
Jo man ir svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi, nevis tikai pildīt citu gaidas.
Tagad mērķis vairs nav tikai par Instagram. Tas ir par brīvību un autentiskumu. Tā jau ir cita enerģija.
2.instruments: identitātes jautājums
Pieraksti savu mērķi un pabeidz trīs teikumus:
Kāds cilvēks es kļūstu, virzoties uz šo mērķi?
No kādiem veciem paradumiem man būs jāatsakās?
Kādas īpašības man sevī būs jāstiprina?
Piemērs:
Ja mans mērķis ir regulāri publicēt saturu, es kļūstu par cilvēku, kurš negaida ideālo iedvesmu, bet rada ritmā. Man, iespējams, jāatsakās no perfekcionisma un jāstiprina drosme būt redzamai.
Šis instruments labi strādā ar cilvēkiem, kuri zina, ko grib, bet netiek uz priekšu iekšējās pretestības dēļ.
3.instruments: mērķa ekoloģijas pārbaude
Šis ir koučingā ļoti vērtīgs jautājumu bloks. Tas palīdz pārbaudīt, vai mērķis der tavai dzīvei, nevis tikai kalendāram.
Pajautā sev:
Ko šis mērķis no manis prasīs?
Kas man būs jādara citādi ikdienā?
Ko man nāksies nepaspēt, atlikt vai pārskatīt?
Vai es šobrīd tam tiešām varu iedot vietu?
Kāda būs cena, ja es šo mērķi sasniegšu?
Kāda būs cena, ja nesasniegšu?
Šeit bieži parādās godīgums. Un godīgums ir daudz vērtīgāks par skaistu plānu, kuru pēc nedēļas pamet.
4.instruments: viena teikuma mērķa formula
Izmanto šādu struktūru:
Es vēlos [konkrētais mērķis], jo man tas dos [nozīme], un šajā ceļā es kļūstu par [identitāte].
Piemērs:
Es vēlos šogad uzrakstīt un publicēt savu profesionālo e-grāmatu, jo tas man dos skaidrāku balsi un lielāku profesionālo redzamību, un šajā ceļā es kļūstu par cilvēku, kurš sistemātiski rada un uzticas savām zināšanām.
Šeit ir gan skaidrība, gan jēga, gan identitāte.
Ko darīt, ja mērķis sāk kļūt par nastu
Šis ir ļoti svarīgs punkts. Daudzi cilvēki neatsakās no mērķa tāpēc, ka tas nav svarīgs. Viņi no tā attālinās tāpēc, ka attiecības ar to ir kļuvušas smagas.
Ja mērķis sāk spiest, ir vērts apstāties un pārskatīt nevis tikai progresu, bet pašu konstrukciju.
Uzdod sev šādus jautājumus:
Vai šis joprojām ir mans mērķis?
Vai tas joprojām atbilst manai dzīves situācijai?
Vai esmu sajaucis svarīgo ar steidzamo?
Vai man vajag nevis atmest mērķi, bet samazināt tā mērogu?
Vai problēma ir motivācijā, vai tajā, ka esmu sev uzlicis svešu gaidu slodzi?
Praksē bieži pietiek nevis ar “saņemties”, bet ar godīgu korekciju. Piemēram, nevis rakstīt trīs bloga rakstus nedēļā, bet vienu kvalitatīvu rakstu divās nedēļās. Tad mērķis no nastas atkal kļūst par ceļu.
Pārskati savu mērķi regulāri
Labs mērķis nav jāuzraksta vienreiz un tad jāaizmirst. Tas ir jāpārskata. Ne pārspīlēti bieži, bet regulāri.
Ļoti praktiski strādā īss iknedēļas vai ikmēneša pārskats. Nevis tikai “ko es izdarīju?”, bet arī:
Vai šis mērķis mani joprojām iedarbina?
Kas man šobrīd palīdz virzīties?
Kas mani bremzē?
Ko vajag pielāgot?
Ko es par sevi iemācos šajā procesā?
Šāda pārskatīšana palīdz uzturēt dzīvu saikni ar mērķi. Bez tās pat labs mērķis var pārvērsties par mehānisku pienākumu.
Neliela prakse 10 minūtēm
Ja vēlies savu mērķi pārskatīt jau šodien, paņem lapu vai atver piezīmes telefonā un atbildi uz šiem pieciem jautājumiem:
Kāds ir mans šī brīža mērķis?
Kāpēc man tas patiesībā ir svarīgs?
Kāds cilvēks es kļūstu, virzoties uz to?
Kas šobrīd ir mazākais nākamais solis?
Kas man būtu jāpārskata, lai šis mērķis nekļūtu par nastu?
Ar šo pietiek, lai no ārēji pareiza mērķa pārietu uz iekšēji jēgpilnu mērķi.
Noslēgumā aicinājums
SMART nav slikts. Tas ir noderīgs instruments. Taču tas nav viss attēls. Ja mērķis ir precīzs, bet bez nozīmes, tas ātri kļūst smags. Ja mērķis ir sakārtots, bet nav savienots ar identitāti, tas netur grūtos brīžos.
Koučinga pieeja palīdz paskatīties dziļāk. Ne tikai uz to, ko Tu gribi sasniegt, bet arī uz to, kāpēc tas Tev ir svarīgi un par ko Tu kļūsti šajā ceļā.
Tieši tur mērķis pārstāj būt par nastu un sāk kļūt par virzienu.
Ja jūti, ka Tavi mērķi ir noformulēti, bet ne līdz galam “dzīvi”, sāc nevis ar stingrāku disciplīnu, bet ar labākiem jautājumiem. Reizēm viena godīga koučinga saruna iedod vairāk skaidrības nekā desmit perfekti uzrakstīti plāni.
