Kā metaforiskā domāšana palīdz attīstīt cilvēka potenciālu?

Kā metaforiskā domāšana palīdz attīstīt cilvēka potenciālu?

Cilvēka domāšana ir daudzveidīga un elastīga – tā ietver gan kritisko, gan radošo, gan arī metaforisko domāšanu. Šajā rakstā apskatām dažādus domāšanas veidus, īpaši izceļot metaforisko domāšanu, tās neirozinātnisko pamatu un praktisko pielietojumu koučingā, papildinot ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem.

Galvenie domāšanas veidi

        • Kritiskā domāšana – sistemātiska informācijas analīze un vērtēšana.
        • Laterālā domāšana – radoša pieeja problēmu risināšanai.
        • Sistēmiskā domāšana – spēja saskatīt kopsakarības starp dažādām sistēmas daļām.
        • Dizaina domāšana – inovāciju pieeja, kas fokusējas uz lietotāja vajadzībām.
        • Metaforiskā domāšana – spējas izmantot simbolus un līdzības, lai izprastu sarežģītas situācijas.

Metaforiskā domāšana: zinātniskais pamats un dati

Neirozinātniskie pētījumi rāda, ka metaforu apstrāde smadzenēs aktivizē gan kreiso, gan labo puslodi, īpaši tad, ja metaforas ir jaunas vai sarežģītas. Piemēram, funkcionālās magnētiskās rezonanses (fMRI) pētījumos 100% gadījumu, kad tika izmantotas jaunas vai neierastas metaforas, tika novērota arī labās puslodes aktivācija, savukārt ierastām, jau zināmām metaforām šī aktivācija tika novērota tikai aptuveni 0–20% gadījumu.

Turklāt pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri ikdienā biežāk izmanto metaforisku domāšanu, demonstrē augstāku pašrefleksijas un emocionālās regulācijas līmeni. Vienā eksperimentā, kur 50 dalībnieki nedēļu rakstīja par savām emocijām, tie, kuri izmantoja metaforas, uzrādīja par 23% lielāku depresijas simptomu un negatīvo emociju samazinājumu nekā tie, kuri aprakstīja savas sajūtas burtiski!!!

Izglītības jomā pētījumi rāda, ka metaforiskās domāšanas veicināšana uzlabo akadēmisko sniegumu. Piemēram, pēc mācību programmas, kurā tika integrēta metaforiskā domāšana, skolēnu problēmu risināšanas prasmes uzlabojās par 64,4%.

 

Metaforu loma koučingā

Metaforas koučingā kalpo kā tilts starp apziņu un neapzināto, palīdzot klientam izteikt sarežģītas sajūtas un atrast jaunus risinājumus. Pētījumi rāda, ka 77,6% gadījumu, kad koučinga procesā tiek izmantotas metaforas, klienti demonstrē paaugstinātu motivāciju un iesaisti mērķu sasniegšanā.

Praktiski ieteikumi koučinga profesionāļiem:

        • Sadzirdiet metaforas – pievērsiet uzmanību klienta spontāni lietotajām metaforām.
        • Piedāvājiet simboliskus jautājumus – “Kādu ceļu tu šobrīd ej?”.
        • Izmantojiet vizuālus rīkus – metaforu kartītes, attēlus, simbolus.
        • Attīstiet metaforas – aiciniet klientu paplašināt šo domāšanu (“Kas vēl ir uz šī ceļa, kuru tu ej?”).
        • Analizējiet metaforu nozīmi – palīdziet klientam apzināties, kā metafora ietekmē viņa domāšanu, kā tā var būt palīdzoša.

Metaforiskā domāšana uzlabo pašrefleksiju, emocionālo regulāciju un problēmu risināšanas prasmes. Integrējot šo pieeju savā koučinga praksē, tas var palīdzēt klientiem sasniegt augstākus rezultātus – jo, kā rāda dati, pozitīvas izmaiņas iespējamas pat 60–80% gadījumu, ja tiek izmantotas radošas domāšanas stratēģijas.

Attīsti savu profesionālo darbību, izmantojot metaforiskās asociatīvās kartītes (MAK) – radošu un intuitīvu instrumentu, kas palīdz dziļāk izprast domas, emocijas un iekšējos resursus. Šīs kartītes stimulē smadzeņu radošās un emocionālās zonas, veicinot pašrefleksiju un jaunu atziņu rašanos drošā un nekonfrontējošā veidā.

Apskati MAK mūsu mājaslapā:

🔗https://metacoach.lv/product-category/kartinas/

 

Izmantotie avoti

Chen, J., & Wang, Y. (2022). A study on the basic principles of metaphorical thinking in mythological language and the changes of emotional behavior. International Journal of Neuropsychopharmacology, 25(Supplement_1), A94. https://doi.org/10.1093/ijnp/25.Supplement_1.A941

Prat, C. S., Mason, R. A., & Just, M. A. (2011). An fMRI investigation of analogical mapping in metaphor comprehension. Frontiers in Human Neuroscience, 5, 1–13. https://doi.org/10.3389/fnhum.2011.001272

Putri, R. A., & Rahman, A. (2021). Pengaruh penerapan pendekatan metaphorical thinking terhadap kemampuan pemahaman konsep matematis siswa. Jurnal Sigma, 7(2), 112–120. https://journal.unismuh.ac.id/index.php/sigma/article/view/65663

Cardillo, E. R., Watson, C. E., Schmidt, G. L., Kranjec, A., & Chatterjee, A. (2020). The neural basis of metaphor comprehension: Evidence from left hemisphere degeneration. Frontiers in Human Neuroscience, 14, 1–14. https://doi.org/10.3389/fnhum.2020.001714

Reddy, S. (2016). Metaphorical thinking: Its link to neurochemistry of learning. Creative Education, 7(3), 377–389. https://doi.org/10.4236/ce.2016.73038

Please follow and like us:
Scroll to Top