Kā Koučings Maina Dzīvi: Pētījumu Atziņas

Koučings kļūst arvien populārāks attīstības veids, kā augt un attīstīties gan personīgi, gan profesionāli. Zinātnieki apliecina, ka tā ietekme sniedzas tālāk par vienkāršu mērķu sasniegšanu – tas uzlabo pašsajūtu, veicina pārliecību un atstāj pozitīvu ietekmi uz mentālo (psihisko) veselību. Šajā rakstā ieskatīsimies, kā tas darbojas un ko par to saka jaunākie pētījumi.

Galvenie koučinga ieguvumi

 

• Labāka pašsajūta. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri strādā ar kouču, jūtas apmierinātāki ar dzīvi un emocionāli stabilāki. Pozitīvās psiholoģijas žurnālā publicēts pētījums atklāja, ka koučings var ievērojami palielināt laimes sajūtu un mazināt emocionālo stresu.

Neirozinātnieki ir konstatējuši, ka koučings veicina smadzeņu spēju pielāgoties un veidot jaunus domāšanas modeļus, kas uzlabo emociju pārvaldību un elastīgāku domāšanu.

• Mērķu sasniegšana. Koučings sniedz skaidru struktūru, kas palīdz noteikt un sasniegt mērķus. Pētījumi apliecina, ka cilvēki, kuri saņem koučinga atbalstu, biežāk īsteno savus plānus un izjūt lielāku gandarījumu par paveikto.

Turklāt koučings palīdz attīstīt cerību kā psiholoģisku resursu, kas veicina neatlaidību un ticību savām spējām.

• Pārliecības stiprināšana. Viens no būtiskākajiem koučinga ieguvumiem ir pašpārliecības celšana. Pētījumi apliecina, ka koučinga procesā cilvēki iemācās efektīvāk pārvarēt šķēršļus un drosmīgāk virzīties uz saviem mērķiem.
• Uzvedības maiņa. Koučings palīdz veidot veselīgākus ieradumus, uzlabot laika plānošanu un darba efektivitāti. Piemēram, studenti, kas saņēma koučinga atbalstu, būtiski uzlaboja savas mācību prasmes un izturību pret stresu.

Pētījumi arī liecina, ka koučings pozitīvi ietekmē cilvēku spēju rīkoties mērķtiecīgi un pielāgoties dinamiskām situācijām.

• Mazāks stress un trauksme. Lai gan koučings neaizstāj terapiju, tas var palīdzēt samazināt stresu un trauksmi, koncentrējoties uz risinājumiem. Pētījumi liecina, ka koučings palīdz studentiem samazināt prokrastināciju un uzlabo viņu vispārējo psiholoģisko labsajūtu.
• Labākas attiecības. Strādājot ar kouču, cilvēki bieži uzlabo savas komunikācijas prasmes un kļūst apzinātāki attiecībās ar kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem. Tas ir īpaši svarīgi tiem, kuri ikdienā saskaras ar sarežģītām attiecību situācijām.

Ko vēl atklāj pētījumi?

 

• Dziļāka pašapziņa. Koučings palīdz cilvēkiem labāk izprast savas vērtības, stiprās puses un izaugsmes iespējas. Tas ļauj pieņemt gudrākus lēmumus un dzīvot saskaņā ar saviem mērķiem.
• Koučings un smadzenes. Izmantojot neiroattēlveidošanas tehnoloģijas, pētnieki ir konstatējuši, ka koučings veicina pozitīvas pārmaiņas smadzenēs, kas uzlabo emociju regulāciju un problēmu risināšanas prasmes.
• Ilgtermiņa efekts. Koučinga pozitīvā ietekme nav īslaicīga. Pētījumi liecina, ka izmaiņas, kas notiek koučinga procesā, saglabājas ilgtermiņā – cilvēki kļūst pārliecinātāki, apmierinātāki un labāk tiek galā ar dzīves izaicinājumiem.

Koučings kā atslēga uz pilnvērtīgāku dzīvi

 

Koučings nav tikai pieeja, lai sasniegtu mērķus – tas palīdz cilvēkiem kļūt apzinātākiem, pārliecinātākiem un prasmīgākiem dzīves pārmaiņās. Efektīvs koučings apvieno zinātniski pamatotas metodes ar empātisku pieeju, ļaujot cilvēkiem attīstīt sevi gan profesionāli, gan personīgi.

Ja esi koučs, kas vēlas uzlabot savu profesionālo darbību vai cilvēks, kas meklē izaugsmi, ir vērts iepazīt zinātniskos pamatus, kas padara koučingu tik efektīvu.

 

Kāda ir tava pieredze ar koučingu? Dalies ar saviem iespaidiem komentāros!

Izmantotie avoti:

1. Jarosz, J. (2016). What is life coaching? An integrative review of the evidence-based literature. International Journal of Evidence Based Coaching and Mentoring, 14(1), 34–36. Retrieved from International Journal of Evidence Based Coaching and Mentoring14.
2. Theeboom, T., Beersma, B., & van Vianen, A. E. M. (2014). Does coaching work? A meta-analysis on the effects of coaching on individual-level outcomes in an organizational context. The Journal of Positive Psychology, 9(1), 1–18. DOI:10.1080/17439760.2013.8374992.
3. Lefdahl-Davis, E. M., Huffman, L., Stancil, J., & Alayan, A. J. (2018). The impact of life coaching on undergraduate students: A multiyear analysis of coaching outcomes. International Journal of Evidence Based Coaching & Mentoring, 16(2), 69–83. DOI:10.24384/0005603.
4. Diller, S. J., Mühlberger, C., & Jonas, E. (2023). The empathy factor: An important aspect of success in every coaching session. Consulting Psychology Journal. DOI:10.1037/cpb00002593.
5. Gavin, J., & Bernardi, N. F. (2023). Are certain types of coaching more beneficial within different organizational cultures? The coach’s perspective. International Journal of Evidence Based Coaching & Mentoring, 21(1), 50–66. DOI:10.24384/z52p-60423.
6. Molyn, J., de Haan, E., van der Veen, R., & Gray, D.E. (2022). The impact of common factors on coaching outcomes. Coaching: An International Journal of Theory, Research and Practice, 15(2), 214-227. DOI:10.1080/17521882.2021.19588893.
7. Hardin, K., & Gehlert, K.M. (2019). Developing the ability to self-manage in coaching supervision. Coaching Psychologist, 15(2), 22-29. DOI:10.53841/bpstcp.2019.15.2.223.
8. Kazpoutzis, N., Whiley, L.A., Yarker, J., & Lewis, R. (2023). Coaching culture: An evidence review and framework for future research and practice. Coaching: An International Journal of Theory, Research and Practice. DOI:10.1080/17521882.2023.22504583.
9. LeBlanc, B.D., (2022). The technique of frame coaching – A brief life coaching goal-directed method.Technium Social Sciences Journal, 32, 445–451.DOI:10/47577/tssj.v32i165333.