Pasniedzēja profesija ir daudzdimensionāla – tajā saplūst ne tikai zināšanas un ekspertīze tēmā, bet arī radošums, psiholoģija un tehniskās prasmes. Mūsdienu pasaulē no pasniedzēja tiek sagaidīts ne vien harizmātisks klātienes sniegums, bet arī spēja efektīvi darboties digitālajā vidē. Taču, vai nodarbību vadīšana un video lekciju ierakstīšana prasa vienas un tās pašas prasmes? Izrādās, ka nē. Par šo nesen diskutējām ar kolēģiem, līdz es secināju, ka vērts apkopot savus atklājumus.
Pasniedzēja loma – vairāk nekā tikai mācīšana
Pasniedzējam ir jābūt kā multifunkcionālam rīkam. Nodarbību vadītājs ir ne tikai orators, nereti arī pasākumu organizators, tehniķis, mārketinga speciālists, citreiz animators, līderis, mentors un draugs, dažkārt pat stilists sev pašam. Klātienes nodarbībās ir vieglāk veidot saikni ar auditoriju – izsekojamas mācību dalībnieku reakcijas, var izjust gaisotni, izpratnes līmeni un attiecīgi pielāgoties. Turklāt, ja labi sagatavojas, rokās ir viss instrumentu arsenāls – darba lapas, MAK kārtis, spēles, zīmuļi, lego, smilšu pulkstenis, zvans uzmanības piesaistīšanai vai pat lampiņas gaisotnes radīšanai. Līdzīgi ir vebināros, kur arī ir dažādi veidi iesaistīt auditoriju ar digitāliem rīkiem, virtuāliem kabinetiem un interakciju komentāros.
Savukārt, kad pienāk brīdis pāriet uz video ieraksta formātu, pēkšņi viss kļūst citādāk. Istabā klusums, pretī ekrāns un nepamet sajūta, ka runā pats ar sevi, ir tikai: balss, prezentācija un saturs.
No mijiedarbības līdz vientulībai kameras priekšā
Pirmā reize kameras priekšā var būt ne tikai izaicinoša, bet pat mulsinoša. Atceros savu pirmo mēģinājumu – biju gatava, saturs bija skaidrs, bet tiklīdz nospiedu “ierakstīt”, pēkšņi iestājās mulsums. Kur likt rokas? Pēc dažām minūtēm pamanīju, ka žestikulēju par daudz, un nācās sākt no jauna. Tas ir normāli! Pirmajās reizēs var likties, ka runāšana kameras priekšā ir kā saruna ar sienu, bet ar laiku tas kļūst dabiskāk.
Man pašai nesen bija izaicinājums – ierakstīt dizaina domāšanas lekciju. Likās vienkārši, jo šo tēmu pasniedzu jau kopš 2018. gada, taču ir viens “bet”. Vienmēr esmu strādājusi ar cilvēkiem, viņus iesaistot, izmantojot 90:20:8 principu: ik pēc 90 minūtēm mainot aktivitāti, ik pēc 20 – metodi, ik pēc 8 – interaktīvu elementu.
Vai tas nozīmē, ka video formātā nav iespējams panākt labu rezultātu? Protams, ka var, taču ir labi zināt dažus trikus, lai veiksmīgi sagatavotos un patstāvīgi ierakstītu video lekciju.
Padomi tiem, kas sāk ierakstīt savas lekcijas
Balss – galvenais instruments – Sagatavo balsi! Man ir vesels saraksts ar vingrinājumiem gan sev, gan mentorējamiem. Vokālie treniņi ir mans atklājums – kā nezaudēt balsi pēc 8 stundu lekcijas? Jāpārdomā, ko ēd jau iepriekšējā vakarā, jāvingrina artikulācija, prātīgi jāizvēlas dzērienus, un tā ir tikai daļa no veiksmes receptes.
Ieraksti pa daļām – Šobrīd dominē īsie formāti. Pat, ja lekcija aizņem 1.5 stundu, sadalot to loģiskos fragmentos, būs vieglāk gan lektoram, gan klausītājiem. Struktūra un scenārijs ir tas, ar ko būtu jāsāk vispirms, plānojot veidot ierakstu mācību nolūkam.
Izvēlies piemērotu video platformu – “Google Meet” un “Zoom” nav vienīgās videokonferenču platformas un ierakstu opcijas. Piemēram, “AnyMP4 Screen Recorder” ļauj ne tikai ierakstīt izcilā kvalitātē līdz pat 2K, bet arī pievienot interaktīvus elementus, mainīt kadrējumu un rediģēt video. Iesaku pārbaudīt ieraksta kvalitāti un iespēju saglabāt dažādos formātos jau pašā sākumā.
Izmanto piezīmes un atbalsta materiālus – Ja platforma atļauj, var izmantot piezīmju rīkus (piemēram, “Canvā” var pievienot tekstu). Tas palīdz saglabāt pēctecību un nepazaudēt galvenās domas, lai iekļautos laika rāmjos.
Daudzveidība – arī video formātā – Vēl viena ideja – mainīt runas tempu, izmantot pauzes, uzdot retoriskus jautājumus. Balss tonis un retorika var būt tas pats mijiedarbības elements. Tāpat dažādību var izmantot arī prezentācijas slaidos: viens slaids var būt informatīvs, otrs vizuāli piesaistošs, trešajā var būt shēma. Lielākā daļa cilvēku ir ar vizuālo uztveres tipu – to var izmantot, lai pastiprinātu teikto un klausītāji labāk uztvertu un atcerētos mācību vielu.
Pārbaudi tehnisko aprīkojumu – skaņa un attēla kvalitāte ir ļoti būtiska. Izmanto mikrofonu, nodrošini apgaismojumu un pārbaudi fonu, lai tas izskatītos neitrāli un piemēroti lekcijas tēmai. Daudzi pasniedzēji saskaras ar nepatīkamu pārsteigumu – pēc stundām ilga ieraksta atklājas, ka mikrofons nebija pieslēgts vai kamera nebija pareizi fokusēta. Lai no tā izvairītos, ieteicams sākumā uzņemt dažas testa sekundes un noklausīties ierakstu.
Metaforas un atribūti palīdz noskaņoties – Kas Tevi raksturo kā pasniedzēju? Veiksmes botas? Lukturītis? Zelta koferis? Pat virtuāli tas var palīdzēt iejusties lomā, noskaņoties un izstarot savu īpašo enerģiju.
Video lekcija nav tikai “runāšana kamerā” – tā ir jauna prasme
Viena no lielākajām priekšrocībām video formātā – iespēja veikt atkārtotus mēģinājumus. Ja kaut kas neizdodas, vienmēr var pārfilmēt, pielabot un uzlabot. Vēl viens bonuss – pilnīga laika brīvība. Sveiciens visām “pūcēm” un “cīruļiem” – vari veikt ierakstu tad, kad jūties vislabāk un enerģiskāk.
Jāatzīst, video ieraksta veidošana bez dalībnieku iesaistes man kļuva par izaicinājumu ar iespēju attīstīt savas prasmes, lai arī vebinārus un tiešsaistes mācības vadīju vairākus gadus. Svarīgākais ir saprast, ka video lekciju vadīšana paģēr vēl arī citas prasmes. Katram formātam sava īpaša pieeja un sagatavošanās. Tāpat kā mācīties vadīt nodarbības klātienē, arī šeit nepieciešama pieredze, pielāgošanās un drosme, kā arī vēlme nepārtraukti attīstīties un iet līdzi laikam.
Ja esi pasniedzējs un Tev vēl priekšā savas pirmās video lekcijas ierakstīšana – iedvesmojies, eksperimentē un galvenais – sāc! Jo labākais veids, kā iemācīties, ir darīt.
Droši sazinies ar mani, ja ir vajadzīga palīdzība un atbalsts, kāpjot uz virtuālās vai klātienes skatuves. Piesakies mentoringa sesijām un es labprāt padalīšos ar instrumentiem, kuri ir manā pasniedzējas “zelta koferītī”, lai pasniegšanas ceļš būtu drošāks, vieglāks un priecīgāks!
Raksta autore: Viktorija Buraka, Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) valdes locekle, radošuma un dizaina domāšanas mācību trenere un koučs
