Šodien pie mums ciemos ir Vita Vežanova – koučs krīzes situācijās. Vairāk nekā 20 gadu pieredze vadībā finanšu un izglītības vidē. Strādā ar cilvēkiem izdegšanā, identitātes un vecuma krīzēs, palīdzot atgūt skaidrību un izveidot jaunu dzīves posmu.
“Krīze nav sabrukums. Tā ir pārbūve.” – saka Vita sarunas sākumā. Ļoti vajadzīga un atbalstoša doma, vai nē? Ieskatīsimies dziļāk.
Vita, ar kādiem cilvēkiem Tu šobrīd strādā kā koučs?
Es strādāju ar cilvēkiem brīžos, kad dzīve vairs neiet pa vecam. Tie var būt izdegšanas posmi, attiecību sabrukums, identitātes vai nozīmīguma zudums, kā arī vecuma krīzes. Ļoti bieži tie ir cilvēki, kuri ārēji joprojām funkcionē – strādā, rūpējas par ģimeni, tur līmeni – bet iekšēji viņi ir zaudējuši skaidrību un balstu.
Tas ir ļoti specifisks punkts. No malas bieži nepamanāms, bet iekšēji ļoti smags.
Tu par krīzēm runā ļoti mierīgi. Vai tas nāk no personīgās pieredzes?
Pilnībā.
Manā dzīvē ir bijuši vairāki ļoti spēcīgi krīzes posmi. Viens no tiem – kad es paliku viena ar 7 mēnešus vecu bērnu un praktiski bez ienākumiem. Tajā pašā laikā meita smagi saslima. Tas bija izdzīvošanas režīms, kur Tu vienkārši ej cauri dienai.
No ārpuses man bija atbalsts – ģimene, draugi. Bet iekšēji tas bija ļoti dziļš kritiens. Un patiesībā pilnībā no šī posma es izgāju tikai pēc vairākiem gadiem, kad vērsos pie psihologa.
Vēl viens ļoti sarežģīts periods bija saistīts ar darbu – konflikts, kas noveda pie karjeras sabrukuma. Tajā brīdī bija sajūta, ka viss, ko esmu veidojusi, sabrūk. Bija bail par nākotni, par finanšu stabilitāti, par to, vai es vispār vēl kaut ko spēšu sasniegt.
Un paralēli tam – nopietna operācija. Stress bija tik liels, ka pirms tās es redzēju, ka ar mani runā, bet nespēju uztvert vārdus.
Kas tajos brīžos bija visgrūtākais?
Godīgi – ne tik daudz pati situācija, cik tas, kas notiek iekšā.
Bailes. Kontroles zudums. Kauns.
Īpaši kauns. Par to, ka es, kas vienmēr esmu bijusi spēcīga un kontrolējoša, pēkšņi esmu punktā, kur netieku galā.
Un vēl – vientulība. Pat ja apkārt ir cilvēki, Tu ne vienmēr vari vai gribi par to runāt. Es negribēju biedēt savējos. Negribēju rādīt, cik patiesībā man ir grūti.
Kas Tev palīdzēja iziet no šiem stāvokļiem?
Tas nebija viens lēmums vai viens pagrieziena punkts.
Tas bija process, kurā es pamazām pārstāju izlikties, ka viss ir kārtībā, un sāku skatīties patiesībai acīs.
Man palīdzēja cilvēki – pat ja es nespēju visu izstāstīt. Bija kolēģis, kurš zvanīja man katru vakaru un jautāja “Kā tu šodien jūties?”. Es ar viņu nedalījos visā, bet tas, ka kāds vienkārši ir, jau dod ļoti daudz.
Un, protams, darbs ar sevi. Vēlāk arī profesionāla palīdzība.
Vai ar laiku krīzes kļūst vieglākas?
Dzīve nekļūst vienkāršāka. Bet Tu kļūsti citādāks.
Kad manā dzīvē atnāca nākamais krīzes posms – jau saistīts ar vērtību nesakritību darbā – es rīkojos citādi. Es vērsos pie kouča.
Tas nepadarīja situāciju vieglu, bet tas padarīja to daudz skaidrāku. Ātrāku. Apzinātāku.
Un šeit ir būtiska lieta – krīze pati par sevi nav problēma. Problēma ir, kā cilvēks tajā rīkojas.
Ko Tu šodien zini par krīzēm, ko nezināji agrāk?
Ka izeja vienmēr ir.
Pat ja šķiet, ka viss ir bezizejā – tā nav. Bet izeja nav ārpusē. Tā vienmēr ir cilvēkā pašā.
Un vēl – krīze vienmēr beidzas. Jautājums ir, ar ko Tu no tās iznāksi un cik ilgi Tu tajā paliksi.
Un šeit ļoti palīdz profesionāls atbalsts. Tas var būtiski saīsināt šo ceļu.
Kādas kļūdas cilvēki visbiežāk pieļauj krīzē?
Viņi mēģina visu izturēt paši.
Viņi nesaprot, ka ir jāapstājas.
Viņi skrien darīt, pieņem daudz lēmumu no bailēm.
Viņi neuzdod sev jautājumu – kas man patiesībā ir svarīgi un kas man ir jāmaina.
Bez šī krīze vienkārši atkārtojas citā formā.
Kā Tu strādā kā koučs?
Es esmu ļoti tieša.
Es neradīšu ilūziju, ka viss atrisināsies pats. Un es neuzņemšos atbildību klienta vietā.
Es palīdzēšu ieraudzīt, kas patiesībā notiek, kur cilvēks pats sevi bremzē un kādus lēmumus atliek.
Es dodu telpu godīgai sarunai. Un no turienes sākas pārmaiņas.
Ar kādiem cilvēkiem Tu nestrādā?
Ar tiem, kuri nevēlas uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Ja cilvēks negrib mainīties, tad nekas nemainīsies.
Vai šobrīd Tavā dzīvē ir krīze?
Jā, ir.
Tas ir vecuma un identitātes posms. Jautājumi par to, kas būs tālāk, ko es atstāšu pēc sevis. Ir arī bailes – par mentālajām un fiziskajām izmaiņām.
Bet atšķirība ir tajā, kā es ar to strādāju.
Man ir instrumenti. Man ir izpratne. Man ir darbs ar sevi.
Fitness, ko sāku tikai pirms dažiem gadiem, koučings un mācības MetaCoach centrā ir devušas man ne tikai zināšanas, bet arī dziļu personīgu transformāciju.
Es zinu, ka esmu savā ceļā.
Ja Tev būtu jāpasaka īsi – kas ir krīze?
Krīze ir pārbūve.
Cilvēks krīzē visvairāk baidās no nezināmā un kontroles zaudēšanas.
Un, ja Tu šobrīd esi krīzē – svarīgākais ir nepalikt tajā vienam un būt gatavam mainīties.
Paldies, Vita, ka padalījies – godīgi un no sirds!
Ja minētais ir aktuāli Tev šobrīd un esi gatavs/-a ar to pastrādāt, piesakies pie Vitas uz sesiju.
Kontakti:
- Telefons: +371 29188823
- E-pasts: vita_vezanova@inbox.lv
- Mājas lapa: www.vezvita.com
