Kā saprast, kas man ir patiesi svarīgs?

“Kā saprast, kas man ir patiesi svarīgs?”

Šis jautājums bieži parādās brīžos, kad ārēji viss it kā ir kārtībā, bet iekšēji kaut kas neiet kopā. Darbs ir, pienākumi izpildīti, dzīve kustas uz priekšu, bet sajūta – tukša vai mehāniska. It kā dzīvotu “pareizi”, bet ne īsti savā virzienā.

Svarīgais parasti nepazūd. Tas vienkārši tiek apklusināts ar steigu, dzīves rutīnu, pienākumiem, gaidām un lomām. Un tad pienāk brīdis, kad gribas saprast: kas no visa šī man tiešām ir svarīgs, bet kas – tikai pierasts vai uzlikts no ārpuses?

Šodien par to, kā pie šīs skaidrības nonākt mierīgi, bez dramatiskām revolūcijām un gatavām atbildēm. Kā nonākt līdz savam personīgam un unikālam svarīguma kodolam…

 

Kāpēc šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt?

Tāpēc, ka mēs bieži jaucam:

• • • to, kas no mums tiek gaidīts,
    • ar to, kas mums pašiem ir būtiski.

Daudzi cilvēki dzīvo ļoti sakārtotu dzīvi, bet iekšēji ir noguruši. Ne tāpēc, ka dara par daudz, bet tāpēc, ka dara ne no savām vērtībām. Un ķermenis, emocijas, motivācija to agri vai vēlu parāda.

Svarīgais reti kliedz. Tas parasti runā klusi – caur sajūtām, vilšanos, aizkaitinājumu vai tieši otrādi – caur dzīvīgumu un klātbūtni.

Savu svarīgumu grūti vai pat neiespējami izdomāt, to var tikai novērot un saprast caur savām sajūtām, piedzīvoto, reakcijām. Tāpēc zemāk piedāvājam vairākus veidus un paņēmienus, kā ieskatīties sevī. Izvēlies kādu un nesteidzoties novēro, izjūtu, pieraksti, veidojot savu izpratni.

 

1. Skaties nevis uz vārdiem, bet uz savu enerģiju

Labs sākumpunkts nav jautājums “kas man ir svarīgs?”, bet gan: kur man šobrīd aiziet mana enerģija – un kur tā atgriežas?

Paņem lapu un sadali to divās daļās:

• • • Mani baro
    • Mani iztukšo

Pieraksti konkrētas lietas: sarunas, pienākumus, cilvēkus, situācijas, domas utt.

Neanalizē, nevērtē. Vienkārši piefiksē.
Tas, kas ilgtermiņā baro, ļoti bieži ir saistīts ar Tavām patiesajām vērtībām.

 

2. Pievērs uzmanību brīžiem, kad Tu kļūsti īpaši jūtīgs

Spēcīgas emocijas – gan pozitīvas, gan negatīvas – ir signāli.

• • • Kas Tevi visvairāk sadusmo vai aizskar?
    • Par ko Tu kļūsti īpaši aizsargājošs?
    • Kur Tu nespēj palikt vienaldzīgs?

Aiz katras spēcīgas reakcijas bieži slēpjas kaut kas ļoti svarīgs, kam ir uzkāpts uz kājas.

Piemērs no koučinga prakses:
cilvēks, kurš asi reaģē uz netaisnību darbā, ļoti bieži nes sevī spēcīgu vērtību – taisnīgumu vai cieņu, pat ja pats to nekad nav formulējis vārdos.

 

3. Atceries brīžus, kad juties patiesi “dzīvs”

Nevis veiksmīgs, ne atzīts, bet dzīvs.

• • • Kad Tu pēdējo reizi sajuti dziļu iesaisti?
    • Kurā brīdī pazuda laika izjūta?
    • Ko Tu darīji, pat ja par to nemaksāja vai neviens neredzēja?

Šie brīži bieži atklāj nevis mērķus, bet vērtību kvalitātes – jēgu, brīvību, radīšanu, attiecības, izaugsmi, patiesumu.

 

4. Paskaties uz savām grūtajām izvēlēm

Dažkārt svarīgais kļūst redzams tieši tur, kur bija grūti.

• • • Kuras izvēles Tev dzīvē ir bijušas visemocionālākās?
    • Ko Tu toreiz riskēji pazaudēt?
    • Ko – saglabāt?

Ja izvēle bija sāpīga, bet iekšēji pareiza, ļoti iespējams, ka tā balstījās Tavās dziļajās vērtībās, nevis komfortā.

 

5. Uzmanies no “vajadzētu”, “normāli” un “ir ok”

Vērtības nereti tiek aizstātas ar sabiedrībā pieņemtiem scenārijiem:

• • • “man vajadzētu gribēt vairāk”,
    • “normāli ir būt ambiciozam”,
    • “šajā vecumā jau jābūt skaidrībai”.

Ja vārds “vajadzētu” parādās pārāk bieži, ir vērts apstāties un pajautāt: kam tas patiesībā ir vajadzīgs – man vai citiem?

 

6. Vērtības atklājas rīcībā, ne vārdos un deklarācijās

Daudzi cilvēki saka: “ģimene man ir svarīga”, bet realitātē tai neatliek ne laika, ne klātbūtnes.
Ne tāpēc, ka viņi melotu. Bet tāpēc, ka dzīvo pēc inerces.

Paskaties godīgi:

• • • kam Tu patiesībā velti laiku?
    • par ko Tu domā, kad esi noguris?
    • ko Tu aizstāvi, pat ja tas maksā dārgi?

Tur ļoti bieži ir Tavas īstās prioritātes.

 

Divi jautājumi noslēgumā…

• • • Ja man būtu jāatsakās no visa liekā, kas paliktu kā būtiskākais?
    • Ja es šodien dzīvotu nedaudz tuvāk sem svarīgajam, kas būtu mazākais reālais solis?

Skaidrība par to, kas ir patiesi svarīgs, nerodas vienā vakarā. Tā atnāk pa slāņiem – caur novērošanu, godīgumu un drosmi nesasteigt atbildes. Un dažkārt pats fakts, ka Tu šo jautājumu sev uzdod, jau ir ļoti nozīmīgs solis.

 

Lai Tev izdodas dzīvot saskaņā ar savām vērtībām un svarīguma kodolu!