Kad kāds kolēģis uzstājas agresīvi sapulcē vai bērns dusmās aizcērt durvis – mūsu pirmā reakcija bieži ir vērtēt: ‘tas ir slikti’. Bet kas notiktu, ja mēs pajautātu – kāds labums šajā uzvedībā ir paslēpts?
Ir arī dienas, kad mēs paši sevi nepazīstam. Sakām kaut ko asā tonī, atliekam darbu, kas sen jāizdara, vai kļūstam pārlieku kontrolējoši. Un bieži vien pirmais, ko darām – sevi kritizējam.
Bet koučinga skatījumā mēs apstājamies un jautājam citādi:
“Ko šai uzvedībai ir vēlme pasargāt vai panākt?”
Jo aiz katras, pat “nevēlamas” uzvedības, ir kaut kas labs – pozitīvs nolūks, kas vienkārši šoreiz izpaužas neveiklā vai neefektīvā veidā.
🌱 Kas ir “pozitīva nolūka sakne”?
Šī ideja nāk no dziļas izpratnes par cilvēka uzvedību.
Pat tad, kad cilvēks dusmojas, izvairās vai manipulē, aiz tā parasti slēpjas vajadzība pēc drošības, mīlestības, piederības vai kontroles sajūtas.
-
-
- Aiz dusmām bieži ir vēlme tikt sadzirdētam.
- Aiz izvairīšanās – bailes kļūdīties vai tikt kritizētam.
- Aiz kontroles – vēlme saglabāt drošības un stabilitātes sajūtu.
-
Kad mēs redzam uzvedības sakni, ne tikai tās formu, mēs kļūstam līdzjūtīgāki – gan pret sevi, gan pret citiem.
Un tieši šī izpratne rada iespēju pārmaiņām.
💡 Kā šo principu pielietot
Nākamreiz, kad saskaries ar grūtu situāciju – savu vai cita cilvēka reakciju –, mēģini pajautāt:
-
-
- Ko šī uzvedība mēģina aizsargāt vai panākt?
- Kāda vajadzība tajā ir paslēpta?
- Kā šo vajadzību var apmierināt veselīgākā, apzinātākā veidā?
-
Izmanto shēmu “Uzvedība → Nolūks → Jauns uzvedības veids”
| Uzvedība | Iespējamais pozitīvais nolūks | Jauns, veselīgāks veids |
| Kontrolēšana | Drošība, stabilitāte | Uzticēšanās un sadarbība |
| Aizvainojums | Vēlme tikt sadzirdētam | Atklāta saruna |
| Perfekcionisms | Atzinība, pieņemšana | Pašpietiekamība un līdzsvars |
| Izvairīšanās | Bailes kļūdīties | Mazie, drošie soļi uz priekšu |
Šī vienkāršā shēma palīdz koučiem un ikvienam cilvēkam pārvērst spriedzi izpratnē, bet reakciju – izvēlē.
🫶 Ar līdzjūtību pret sevi
Kad mēs sākam pamanīt pozitīvo nolūku savās grūtajās uzvedībās, notiek būtiska maiņa – mēs kļūstam maigāki pret sevi.
Aiz “man atkal nesanāca” var būt vēlme pēc miera.
Aiz “es visu gribu kontrolēt” – vēlme justies droši.
Šī apzināšanās ļauj pārstāt sevi sodīt un sākt sevi saprast.
Un tikai no šīs vietas var notikt īsta izaugsme — nevis “salabošana”, bet iekšējs līdzsvars.
Mēs ticam, ka pārmaiņas sākas ar izpratni.
Kad iemācāmies ieraudzīt labo pat tajā, kas šķiet sarežģīts, mēs kļūstam brīvāki — izvēlēties, reaģēt, būt cilvēcīgiem.
Un tas ir pirmais solis uz iekšējo skaidrību, līdzsvaru un jēgpilnu izaugsmi.
