Pirmā līmeņa vadītāja loma ir viena no sarežģītākajām vadības lomām organizācijā. Vadītājs vienlaikus atrodas ļoti tuvu ikdienas darba procesam un ir atbildīgs par cilvēkiem, darba organizēšanu, rezultātu, komunikāciju un sadarbību ar citām struktūrvienībām. Tieši tāpēc pāreja no laba speciālista uz labu vadītāju nenotiek automātiski.
Situācijā, kad ir liela darba slodze, vadītājam bieži ir vieglāk pašam iesaistīties darba izpildē, pateikt priekšā risinājumu vai pārņemt uzdevumu. Īstermiņā tas palīdz darbu izdarīt. Ilgtermiņā var rasties pretējs efekts – vadītājs kļūst pārslogots, savukārt darbinieki mazāk domā patstāvīgi, gaida vadītāja iesaisti un uzņemas mazāku atbildību.
Tādēļ šīs programmas centrā nav jautājums: “Ko vadītājam vajadzētu zināt?” Programmas centrā ir cits jautājums: “Ko vadītājs savā ikdienas darbā dara citādi, lai cilvēki, komanda un kopējais process strādātu labāk?”
Programma veidota konkrētai pirmā līmeņa vadītāju darba realitātei – nepieciešamībai organizēt darbu, vadīt cilvēkus, attīstīt darbiniekus, vadīt 1:1 sarunas, deleģēt, sniegt atgriezenisko saiti, risināt sarežģītas situācijas un vienlaikus sadarboties ar citām nodaļām kopējā uzņēmuma rezultāta sasniegšanai.
Tā nav septiņu atsevišķu lekciju sērija. Tas ir secīgs vadītāju attīstības process aptuveni 5–7 mēnešu garumā, kurā katrai nodarbībai seko konkrēta prakse darba vidē.
PROGRAMMAS MĒRĶIS:
-
-
- Attīstīt pirmā līmeņa vadītāju praktiskās cilvēku un darba vadīšanas prasmes, palīdzot viņiem pāriet no galvenokārt operatīvas iesaistes un speciālista domāšanas uz apzinātu vadītāja lomu – organizēt darbu caur cilvēkiem, attīstīt darbinieku patstāvību un atbildību, veidot efektīvu sadarbību un redzēt savas komandas darbu plašākā uzņēmuma kontekstā.
- Programmas gaitā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai vadītāji labāk izprastu savu ietekmi – ne tikai to, ko viņi dara, bet arī to, kā viņu rīcība veido darbinieku un komandas uzvedību.
-
SASNIEDZAMIE REZULTĀTI JEB PĒC PROGRAMMAS DALĪBNIEKI SPĒS:
-
-
- skaidrāk definēt savu vadītāja lomu, atbildību un robežu starp “darīt pašam” un “vadīt darbu caur cilvēkiem”;
- sasaistīt savas maiņas un nodaļas ikdienas darbu ar plašākiem nodaļas un uzņēmuma mērķiem;
- apzināties savas vadības uzvedības ietekmi uz darbinieku iniciatīvu, patstāvību, motivāciju un atbildību;
- skaidri nodot uzdevumu, formulējot sagaidāmo rezultātu, prioritāti, atbildību, termiņu un nepieciešamos kvalitātes kritērijus;
- pārbaudīt, vai vienošanās ir vienādi saprasta, nevis paļauties uz principu “es taču pateicu”;
- izvēlēties situācijai un konkrētajam darbiniekam atbilstošu vadības pieeju;
- deleģēt darbu tā, lai vienlaikus saglabātu nepieciešamo kontroli un attīstītu darbinieka patstāvību;
- nepārņemt problēmu risināšanu situācijās, kur risinājumu spēj atrast pats darbinieks;
- mērķtiecīgi apmācīt un attīstīt darbiniekus pašā darba procesā;
- saprast, kad darbiniekam nepieciešama instrukcija, demonstrācija un ciešāks atbalsts, bet kad vadītājam jāatkāpjas un jādod lielāka patstāvība;
- izmantot jautājumus un klausīšanos kā praktisku vadības instrumentu;
- vadīt regulāras 1:1 sarunas ar skaidru mērķi un struktūru;
- sniegt konkrētu un izmantojamu pozitīvu un koriģējošu atgriezenisko saiti;
- prasīt un saņemt atgriezenisko saiti arī par savu darbu;
- profesionāli risināt situācijas, kurās darbinieks nepiekrīt, taisnojas, izvairās no atbildības vai reaģē emocionāli;
- efektīvāk sadarboties starp maiņām un nodaļām, skatoties uz procesu no kopējām uzņēmuma interesēm, nevis tikai savas struktūrvienības perspektīvas;
- analizēt savu vadības praksi un apzināti mainīt tos paradumus, kas traucē komandas efektivitātei.
-
PROGRAMMAS ARHITEKTŪRA (JA RODAS INTERESE, JAUTĀJIEM DETALIZĒTU APRAKSTU):
| Nodarbība | Fokuss | Izmaiņas vadītāja ikdienā |
| 1. No darītāja uz vadītāju: mana loma, atbildība un ietekme | Vadītāja loma, “darbinieka cepure” un “vadītāja cepure”, biznesa kopaina, vadītāja ietekme uz cilvēkiem un rezultātu | Vadītājs sāk apzināti izvēlēties, kad viņam pašam jādara un kad viņam jāvada. Ierauga, kā viņa ikdienas rīcība rada komandas paradumus. Sasaista savas maiņas darbu ar nodaļas un uzņēmuma kopējo rezultātu. |
| 2. Skaidra komunikācija ikdienas darbā | Uzdevumu nodošana, gaidas, prioritātes, atbildības robežas, sapratnes pārbaude, komunikācijas pielāgošana cilvēkam | Mazāk “es taču pateicu”, pārpratumu un atkārtota darba. Praktizējam, kā īsi un skaidri nodefinēt uzdevumu, rezultātu, kvalitātes kritērijus, termiņu un atbildību. |
| 3. Deleģēšana un cilvēku patstāvības veidošana | “Es pats izdarīšu ātrāk/labāk”, deleģēšanas līmeņi, kontrole pret atbildību, check-in, kļūdas kā mācīšanās daļa | Vadītājs pārstāj automātiski pārņemt darbu un sāk apzināti audzēt cilvēku spēju izdarīt pašiem. Tiek trenēts, ko deleģēt, kam, cik daudz brīvības dot un kā sekot līdzi bez mikrovadīšanas. |
| 4. Kā attīstīt cilvēku pašā darba procesā | Jauna darbinieka/apgūstamas prasmes mācīšana, instrukcija pret koučingu, kompetences un gatavības novērtēšana, individuāla pieeja | Vadītājs saņemt atbildi arī uz savu jautājumu “kā cilvēku apmācīt un cik ilgi?” un prot saprast, kad cilvēkam vajag parādīt, kad praktizēt kopā, kad uzdot jautājumus un kad jau atkāpties. |
| 5. 1:1, atgriezeniskā saite un atbildības sarunas | 1:1 jēga un struktūra, attīstības sarunas, pozitīva un koriģējoša atgriezeniskā saite, atgriezeniskās saites prasīšana un saņemšana | 1:1 pārstāj būt “parunāšana”. Vadītājs prot vadīt īsu, strukturētu sarunu, pēc kuras ir skaidrība un nākamā rīcība. Praktizējam arī situācijas, kad jāpasaka neērta informācija. |
| 6. Sadarbība komandā un starp nodaļām | Kopējais rezultāts pret “mana nodaļa”, nodošanas punkti, savstarpējās gaidas, konflikti, sadarbības vienošanās | Vadītāji ierauga sistēmu ārpus savas maiņas. Strādājam ar reālajiem starpnodaļu “berzes punktiem” un izveidojam praktiskas vienošanās, ko dara citādi pēc nodarbības. |
| 7. Vadītāja integrētā prakse: kā es vadu maiņu turpmāk | Reālu situāciju laboratorija, vadītāja reakcija zem spiediena, komandas atbildība, personīgās vadības sistēma | Te vairs nemācītu daudz jauna. Dalībnieki risinātu sarežģītus savas darba ikdienas gadījumus, integrējot iepriekš apgūto, un katrs izveidotu konkrētu 60–90 dienu vadības prakses plānu. |
MĀCĪBU PIEEJA UN METODES:
-
-
- Programma veidota pēc principa mazāk “zināt par vadību”, vairāk praktizēt vadīšanu.
- Aptuveni 70% nodarbību laika paredzēts praktiskam darbam:
- dalībnieku reālo vadības situāciju analīzei;
- vingrinājumiem pāros un trijniekos;
- vadības sarunu simulācijām;
- situāciju izspēlei;
- savstarpējai atgriezeniskajai saitei;
- individuālai refleksijai;
- konkrētu darba situāciju un procesu analīzei.
- Teorētiskie modeļi tiek doti koncentrētā veidā un tikai tādā apjomā, cik nepieciešams to praktiskai izmantošanai.
- Programmas laikā nav paredzēts strādāt tikai ar iepriekš sagatavotiem “pareizajiem” mācību piemēriem. Galvenais materiāls būs pašu dalībnieku darba situācijas.
-
DARBS STARP NODARBĪBĀM:
-
-
- Starp katrām divām nodarbībām dalībniekiem paredzēts viens neliels, konkrēts darba eksperiments.
- Uzdevumu mērķis nav palielināt dalībnieku noslodzi ar “mājasdarbiem”. Uzdevums vienmēr tiek integrēts darbā, kas vadītājam tāpat būtu jāveic. Piemēram: vadīt 1:1 citādi nekā ierasts; deleģēt konkrētu uzdevumu; uzdot jautājumu pirms risinājuma piedāvāšanas; mērķtiecīgi attīstīt vienu darbinieka prasmi; izveidot jaunu vienošanos ar citas nodaļas vadītāju.
- Nākamajā nodarbībā daļa laika tiek veltīta šīs pieredzes refleksijai: Ko izmēģināju? Kas notika? Kas nostrādāja? Kur atgriezos vecajā modelī? Ko nākamreiz darīšu citādi? Tieši šis cikls palīdz zināšanas pārvērst vadītāja ikdienas uzvedībā.
-
KĀPĒC PROGRAMMA DOS REZULTĀTU:
Šīs programmas spēks nav atsevišķos vadības modeļos. Rezultātu rada tās uzbūve.
-
-
- Pirmkārt, programma strādā ar reālu darba uzvedību. Dalībnieki nevis tikai apspriež deleģēšanu, komunikāciju vai 1:1, bet izmēģina konkrētu rīcību savā darba vietā.
- Otrkārt, mācības notiek ilgākā laika periodā. Starp nodarbībām ir 3–4 nedēļas, tādēļ rodas iespēja izmēģināt apgūto, kļūdīties, pamanīt savu ierasto reakciju un nākamajā nodarbībā saņemt atbalstu tās koriģēšanai.
- Treškārt, programmas tēmas ir savstarpēji saistītas. Skaidra komunikācija ietekmē deleģēšanu. Deleģēšana ietekmē darbinieku patstāvību. Darbinieku attīstība ietekmē vadītāja noslodzi. Savukārt vadītāja spēja redzēt ārpus savas nodaļas ietekmē uzņēmuma kopējo procesu. Tāpēc neveidojam septiņas atsevišķas tēmas – būvējam vienotu vadītāja darba sistēmu.
- Ceturtkārt, grupa pati kļūst par mācību resursu. Tā kā programmā piedalās dažādi vadītāji, iespējams strādāt ar reālām savstarpējās sadarbības situācijām un vienoties par konkrētām izmaiņām jau programmas laikā.
-
Rezultātā programmas mērķis nav panākt, lai dalībnieki pēc septītās nodarbības spētu nosaukt septiņus jaunus vadības modeļus. Mērķis ir, lai viņu darbinieki pēc vairākiem mēnešiem varētu pamanīt: “Mans vadītājs ar mani strādā citādi.” Un lai pats vadītājs redzētu, ka komanda pakāpeniski kļūst patstāvīgāka, komunikācija skaidrāka un viņam pašam arvien retāk jābūt cilvēkam, kurš atrisina visu.
FORMĀTS UN DALĪBNIEKI:
-
-
- Mērķauditorija: pirmā līmeņa vadītāji.
- Dalībnieku skaits: līdz 12-15 cilvēkiem.
- Programmas apjoms: 7 klātienes nodarbības pa 3 stundām, kopā 21 stunda.
- Nodarbību regularitāte: aptuveni reizi 3–4 nedēļās.
- Programmas ilgums: aptuveni 5–7 mēneši atkarībā no saskaņotā nodarbību grafika.
- Norises forma: klātienē pasūtītāja telpās (nepieciešamības gadījumā var izmantot MetaCoach telpas Katrīnas ielā 16A, Rīgā)
- Starp nodarbībām: praktisks darba vidē integrēts uzdevums.
-
VADĪTĀJU VADĪTĀJA IESAISTE:
Lai veicinātu apgūtā pārnesi uz darba vidi, ieteicama arī vadītāju vadītāja iesaiste programmā, vienlaikus saglabājot dalībniekiem drošu telpu atklātam darbam ar savām vadības situācijām (“sponsor” dalības forma).
Ieteicamais formāts:
-
-
- pirms programmas – īsa saskaņošanas saruna par galvenajiem mērķiem, sagaidāmajām pirmā līmeņa vadītāju uzvedības izmaiņām un organizācijas kontekstu;
- programmas sākumā – vadītāja īsa dalība, formulējot, kāpēc šī programma uzņēmumam ir nepieciešama;
- programmas gaitā – nepieciešamības gadījumā īss starpposma check-in ar pasūtītāju, neapspriežot individuālu dalībnieku konfidenciālo saturu;
- programmas noslēgumā – vadītāja iesaiste sarunā par programmas turpinājumu darba vidē un to, kā organizācija var atbalstīt jauno vadības paradumu nostiprināšanu.
-
Vadītāju vadītāja pastāvīga klātbūtne visās nodarbībās nav nepieciešama, jo daļa mācīšanās notiek, dalībniekiem atklāti analizējot savas kļūdas, šaubas un sarežģītas vadības situācijas. Dalība tiek ieteicama “sponsor” līmenī – caur īsām sarunām parādot un atbalstot nepieciešamību uz pilnveidošanos.
TRENERE:
- Agnija Šmite – drosmes un vadītprasmju integrālā trenere, ICF sertificēta profesionālā līmeņa koučs (PCC) un sertificēta supervizore. Agnijai ir vairāk nekā 20 gadu praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadībā, biznesa attīstībā un komandu vadībā. Savā darbā viņa apvieno praktisku vadības pieredzi ar koučinga un supervīzijas pieejām, īpašu uzmanību pievēršot vadītprasmju, līderības, sadarbības un profesionālās drosmes attīstībai. Strādā gan individuāli ar vadītājiem, gan ar komandām un grupām. Agnija ieguvusi maģistra grādus medicīnā, biznesa vadībā (MBA), kā arī vadības psiholoģijā un supervīzijā.
Ja redzi, ka šī programma – pilnā vai pielāgotā formātā vai saturā – varētu būt piemērota tieši jūsu organizācijai, sazinies ar mums: info@metacoach.lv vai +371 29412983.