Ļoti bieži cilvēki zina, ko viņi grib sasniegt. Mērķi ir skaidri, plāni ir uzrakstīti, bet darbība nenotiek vai apstājas pēc pirmā mēģinājuma. Tad parasti secinājums ir – “man trūkst disciplīnas” vai “vajag vairāk motivācijas”.
Taču praksē bieži problēma nav cilvēkā, bet sistēmā. Piemēram, vadītājs vēlas regulāri dot atgriezenisko saiti komandai, bet viņa diena ir saplānota tikai operatīvajiem jautājumiem. Rezultāts – nodoms ir, bet sistēma to neatbalsta.
Šī nodarbība palīdz paskatīties uz mērķu sasniegšanu kā uz sistēmas rezultātu, nevis gribasspēka jautājumu.
Mērķauditorija:
-
-
- Vadītāji, komandu un projektu vadītāji, kā arī speciālisti, kuri strādā ar mērķu sasniegšanu un vēlas saprast, kāpēc progress bieži apstājas, neskatoties uz skaidriem nodomiem un plāniem.
- Cilvēki, kuri ir mēģinājuši “saņemties”, mainīt paradumus vai uzlabot rezultātus, bet redz, ka efekts nav noturīgs, un vēlas ieraudzīt, kā sistēma ietekmē viņu rīcību ikdienā.
-
Nodarbības mērķi:
-
-
- Attīstīt izpratni par atšķirību starp mērķi, plānu un sistēmu.
- Iemācīties identificēt, kur sistēmā notiek iestrēgums un kā tas ietekmē rezultātu.
- Attīstīt spēju izmantot sistēmas elementus kā sviras mērķu sasniegšanai.
-
Nodarbības izklāsts:
| Tēmas | Teorija + Praktiskie uzdevumi | Iegūstamais rezultāts |
| Mērķis vs. darbība | Teorija:
· Atšķirība starp mērķi, plānu un sistēmu. · Kāpēc skaidrs mērķis vēl nerada darbību. · Simptomi vs. sistēmas cēloņi “Es zinu, bet nedaru” kā sistēmiska, nevis personīgā rakstura problēma. · Kur cilvēki visbiežāk mēģina “labot sevi”, nevis sistēmu.
Praktiskais uzdevums: • Izvēlēties vienu mērķi, kur progress apstājies. • Noteikt: kurā sistēmas posmā notiek iestrēgums (sākšana, turpināšana, atkārtošana), identificēt vai tā ir sistēmiska vai cilvēka personiska problēma. |
Dalībnieks spēj atšķirt mērķa deklarāciju no reālas virzības un ieraudzīt, kas patiesībā notiek ikdienā
Spēja saskatīt mērķa sasniegšanu kā sistēmas rezultātu, nevis rakstura vai motivācijas jautājumu. |
| Sistēmas parametri, kas ietekmē mērķa sasniegšanu | Teorija: • Mērķi, kas rada pozitīvo vai negatīvo ietekmi sistēmā (balansējošās vai pastiprinošās atgriezeniskās saites). • Kāpēc ne visas izmaiņas dod vienādu efektu. • Mazas strukturālas izmaiņas ar lielu ietekmi – kādas tās var būt un kāpēc tām nepievēršam ikdienā uzmanību. • Vide, laiks, robežas kā galvenās sistēmas sviras, kas var radīt izmaiņas.Praktiskais uzdevums: • Identificēt vismaz vienu atkārtojošos ciklu, kas kavē mērķa sasniegšanu, sameklēt sistēmas sviras, izprast savu ietekmi uz sviru. |
Spēja pamanīt savas bremzējošās un pastiprinošās atgriezeniskās saites, Dalībnieki spēj pamanīt savus “bremzējošās atgriezeniskās saites” un definēt konkrētu pārraušanas punktu. |
Sagaidāmie rezultāti:
-
-
- Dalībnieki saprot atšķirību starp mērķi, plānu un sistēmu.
- Spēj identificēt, kur tieši process apstājas un kāpēc.
- Ir skaidrība, kā izmantot sistēmas elementus, lai atbalstītu vēlamo uzvedību.
- Veidojas praktiska pieeja, kā no “zināšanas” pāriet uz stabilu rīcību.
-
Formāts:
-
-
- 3 stundas tiešsaistē vai klātienē, ar praktisku darbu individuāli un grupās.
-
Pasniedzēja:
-
-
- Joanna Kristīne Golubeva – koučs un trenere, kas strādā ar vadītājiem un komandām, palīdzot ieraudzīt sakarības starp domāšanu, uzvedību un sistēmu, kurā cilvēks darbojas. Viņas pieejā svarīgi ir nevis “motivēt darīt vairāk”, bet palīdzēt sakārtot vidi un struktūru tā, lai vēlamā rīcība kļūst loģiska un noturīga. Nodarbībās viņa strādā ar reāliem piemēriem no dalībnieku ikdienas, palīdzot pārvērst teoriju konkrētos, pielietojamos risinājumos. Pieredzes apraksts: https://www.linkedin.com/in/joannagolubeva/
-