No pieprasītāko prasmju 2023-2027 TOP10 (lasi šeit) šodien par prasmi Nr.5 – zinātkāre un mūža mācīšanās: kas tas ir, kas var traucēt attīstīt un kā šīs prasmes pilnveidot sevī.
Kas tas ir?
Zinātkāre un mūža mācīšanās ir jēdzieni, kas attiecas uz nepārtrauktu izglītību un prasmju attīstību visā cilvēka dzīves ceļojumā. Pašefektivitāte ir viena no prasmēm, kas ļauj cilvēkam sevi mācīt un pielāgoties, kā arī gūt pašapziņu par savu spēju pilnveidot sevi un sasniegt mērķus. Šeit ir vairāk informācijas par šiem jēdzieniem:
- Zinātkāre: Zinātkāre attiecas uz zināšanu iegūšanu un saprašanu par dažādiem jautājumiem vai priekšmetiem. Tas var ietvert gan teorētisko zināšanu iegūšanu, gan praksē gūtu pieredzi. Zinātkāre ir būtiska, lai saprastu pasauli, attīstītu analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes, kā arī piedalītos sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē.
- Mūža mācīšanās: Mūža mācīšanās ir filozofija vai pieeja, kas aicina cilvēkus mācīties visu savu dzīvi, neatkarīgi no vecuma vai dzīves situācijas. Tas nozīmē nepārtraukti attīstīt savas zināšanas, prasmes un kompetences. Mūža mācīšanās piedāvā iespēju uzlabot sevi personīgi, profesionāli un sociāli.
- Pašefektivitāte: Pašefektivitāte ir pašnovērtējuma un pašpārliecības jēdziens attiecībā uz savu spēju sasniegt mērķus un risināt uzdevumus. To izstrādāja psihologs Alberts Bandura. Augsta pašefektivitāte attiecībā uz konkrētu uzdevumu var motivēt cilvēku mēģināt, pielikt pūles un gūt panākumus. Tā ir svarīga prasme, lai sevi efektīvi vadītu un mācītu jaunas lietas visā mūža garumā.
Šie jēdzieni ir savstarpēji saistīti un var būt ļoti noderīgi personiskajā un profesionālajā attīstībā, ļaujot cilvēkiem turpināt mācīties un pilnveidot sevi visu mūžu, pamatojoties uz savu pašefektivitāti un izmantojot zināšanas un prasmes, ko viņi iegūst.
Kas var traucēt pielietot vai pilnveidot?
Pilnveidojot sevi, var rasties dažādi šķēršļi un traucēkļi, kas jāpārvar, lai sasniegtu savus mērķus un attīstītu sevi personīgi un profesionāli. Daži no galvenajiem traucēkļiem ietver:
-
-
-
- Bailes no neveiksmes: Bailes no neveiksmes ir viens no izplatītākajiem šķēršļiem. Cilvēki bieži uztraucas, kad nepieciešams sākt jaunu projektu vai iegūt jaunas prasmes, jo var neizdoties vai var būt arī neveiksmes. Šādas bailes var novest pie stagnācijas.
- Nepieciešamība pēc komforta: Dažreiz cilvēki izvairās no jaunām iespējām vai izmaiņām, jo pastāv nepieciešamība pēc komforta un atpazīstamības. Pielietojot vai pilnveidojot sevi, jābūt gatavam saskarties ar nepazīstamu un neērtu situāciju.
- Laika un resursu trūkums: Cilvēkiem viņu saistību un pienākumu pilnā dzīvesveidā var būt ierobežoti resursi, piemēram, laiks un nauda. Tas var ierobežot iespējas mācīties vai attīstīties jaunās jomās.
- Nepieciešamība pēc motivācijas: Motivācija var svārstīties, un dažreiz cilvēki zaudē interesi un enerģiju, lai turpinātu mācīties vai pilnveidot sevi. Nepieciešama pastāvīga pašmotivācija un disciplīna.
- Sociālā spiediena ietekme: Cilvēki bieži rūpējas par citu cilvēku viedokli un ietekmi uz viņu lēmumiem un darbībām. Sociālais spiediens var radīt šaubas par to, vai vajadzētu pilnveidot sevi.
- Nespēja pārvarēt neveiksmes: Ja neveiksme vai kļūda iestājas, daži cilvēki var zaudēt motivāciju un ticību sev. Svarīgi ir mācīties no kļūdām un turpināt iet uz priekšu.
- Pārmērīgi lielu mērķu nospraušana: Dažreiz cilvēki nosprauž pārāk lielus mērķus, kas var likt justies saspringtiem un neveiksmīgiem. Ir svarīgi izveidot reālistiskus un saistošus mērķus.
-
-
Lai pārvarētu šos traucēkļus, ir svarīgi strādāt pie savas pašmotivācijas, uzlabot laika pārvaldības prasmes, pieņemt neveiksmes kā iespēju mācīties, un izmantot atbalstu no draugiem, ģimenes vai kolēģiem.
Kā pilnveidot?
Pilnveidošanās process var būt ļoti individuāls, bet ir vairāki vispārīgi soļi un pieejas, kas palīdz attīstīties un uzlabot sevi personīgi un profesionāli. Šeit ir daži pamatsoļi, kā pilnveidot sevi:
-
-
-
- Izvirzīt konkrētus mērķus: Svarīgi ir nospraust skaidrus un konkrētus mērķus, ko vēlaties sasniegt. Mērķiem jābūt specifiskiem, mērāmiem, sasniedzamiem, nozīmīgiem un laika ierobežojumiem (t.i., “SMART” mērķiem).
- Regulāra un disciplinēta mācīšanās un zināšanu iegūšana: Mācieties jaunas lietas, gan lasot grāmatas, skatoties tiešsaistes kursus, apmeklējot seminārus vai apspriežoties ar ekspertiem. Pastāvīga zināšanu iegūšana ir galvenais elements pilnveidošanās procesā.
- Pieredzes gūšana: Novērtējiet praktisko pieredzi. Izmantojiet iespējas strādāt pie projektiem, piedalīties darba grupās un risināt reālus uzdevumus, lai attīstītu praktiskās prasmes.
- Attīstiet savas prasmes: Identificējiet prasmes, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu savus mērķus, un strādājiet pie to uzlabošanas. Tas var ietvert prasmes, kas ir saistītas ar darbu, komunikāciju, problēmu risināšanu, radošumu utt.
- Veidojiet “tīklus”: Veidojiet kontaktus un attiecības ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgi mērķi vai kuri var sniegt atbalstu jūsu pilnveidošanās procesā. Tīklošanās var būt ļoti noderīga profesionālajā attīstībā.
- Novērtējiet savu progresu: Periodiski analizējiet un novērtējiet savu progresu pret saviem mērķiem. Izvērtējiet, kas ir darbojies un kas nav, un pielāgojiet savu pieeju pēc vajadzības.
- Sniedziet sev īpaši atzinību: Pateicieties sev par sasniegtajiem rezultātiem un ieguldīto darbu. Pašapziņa un motivācija bieži rodas no pozitīvām pašnovērtējuma sajūtām.
-
-
Pilnveidošanās nav vienreizējs process; tas ir ilgtermiņa ceļš. Turpiniet mācīties, pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un meklējiet jaunas iespējas attīstībai. Svarīgākais ir apņemšanās un regulāra darbība, lai virzītos uz saviem mērķiem un turpinātu attīstīties visā savā dzīves ceļojumā. Ar to nāks arī zinātkāre un veidosies mūža izglītošanās filozofija kā ieradums 🙂
Lai izdodas!
