Pašrefleksiju nevajadzētu uzskatīt kā vienkāršu domāšana par kādu situāciju, notikumu, aizvadītu sapulci, pieredzi vai sasniegumu personīgajā dzīvē, sportā vai darbā. Pašrefleksija ir prasme apzināti apstāties, paskatīties sevī un ieraudzīt vairāk – kas, kā, kāpēc, kur, kad notiek. Koučingā tā palīdz klientiem iegūt skaidrību, pamanīt ierobežojošus uzskatus un attīstīt domāšanu, kas balstīta uz mācīšanos un attīstību.
Ko rāda pētījumi par pašrefleksiju koučingā?
1. Palīdz labāk iepazīt sevi un mainīt skatījumu.
Refleksija ļauj klientam paraudzīties uz savām domām, emocijām un rīcību no malas. Tas palīdz ieraudzīt domāšanas un rīcības modeļus un izprast sevi dziļāk. Pētījumi rāda, ka šādas sarunas (kurās iekļauta pašrefleksija) palīdz cilvēkam pārdomāt pieredzi citā gaismā un veicina iekšējas pārmaiņas.
2. Uzlabo lēmumu pieņemšanu un pielāgošanos.
Kad cilvēks atskatās uz notikušo, viņš mācās. Mēs, cilvēki, mācāmies NEVIS no pieredzes, BET no refleksijas par piedzīvoto pieredzi. Refleksija veido prasmi pielāgoties, ieraudzīt, kas strādā, kas nē, un ko darīt citādi nākotnē. Tas uzlabo spēju pieņemt pārdomātus lēmumus.
3. Palīdz pārvaldīt emocijas.
Refleksija ir viens no veidiem, kā tikt galā ar trauksmi, šaubām un spriedzi. Tas palīdz cilvēkam nomierināties, paskatīties uz situāciju ar distanci un reaģēt pārdomāti. Tas noder gan klientiem, gan koučiem, īpaši stresa situācijās.
4. Stiprina pārliecību par savu domāšanu.
Kouči, kas regulāri izmanto refleksiju, kļūst pārliecinātāki par saviem lēmumiem un domāšanas procesiem. Tas uzlabo viņu darbu ar klientiem un paaugstina kvalitāti sesijās, kas attiecīgi veicina klientu sasniegtos rezultātus.
5. Veicina ilgtermiņa izaugsmi.
Refleksija palīdz cilvēkam mācīties no pieredzes un veidot ieradumus, kas balstīti uz apzinātību. Tā kļūst par tiltu starp izpratni, rīcību un noturīgām pārmaiņām.
Kā refleksiju izmantot praksē?
Uzdod dziļus un atvērtus jautājumus.
Palīdzi klientam ieraudzīt sevi. Piemēram, jautājums: “Kā vēl var paskatīties uz šo?” palīdz ieraudzīt situāciju plašāk un liek domāt par vēl papildus esošām iespējām un citām perspektīvām.
Izmanto refleksijas rīkus.
Rāmji kā DARN (Desire, Ability, Reasons, Need) vai OARS (Open questions, Affirmations, Reflections, Summarizing) palīdz strukturēt sarunu un padziļināt klienta izpratni par sevi.
Atspoguļo klienta teikto un emocijas.
Kad koučs atspoguļo klienta domas un emocijas, tas palīdz klientam tās ieraudzīt no malas. Tas veicina izpratni par saviem uzskatiem un atver ceļu uz jauniem risinājumiem.
Izmanto atmiņas atsaukšanas tehniku.
Palīdzi klientam atgriezties pie kāda konkrēta brīža vai lēmuma un paskatīties uz to vēlreiz. Tas nostiprina domāšanas prasmes un apstiprina klienta pieredzes vērtību.
Ievies ikdienas refleksijas kā ieradumu.
Rosini klientu rakstīt dienasgrāmatu vai izmantot tādus jautājumus kā “Kas notika?; Kāpēc tas notika?; Ko es varu no tā iemācīties?”. Ieradumi palīdz saglabāt refleksiju kā ikdienas daļu arī ārpus sesijām.
Secinājums
Refleksija nav prece un to nevar tā vienkārši paņemt un ielikt savā groziņā – tā ir nepieciešamība ikdienā personīgai izaugsmei. To var un ir iespējams trenēt. Tā palīdz domāt skaidrāk, pārvaldīt emocijas, pieņemt labākus lēmumus un augt ilgtermiņā. Kad koučs to iekļauj savā darbā apzināti un mērķtiecīgi, refleksija kļūst par klienta izaugsmes atslēgu, kas pēcāk sniedz klientam prasmes reflektēt un pielietot tās tālākajā dzīves ceļā.
Vai tu ikdienā izmanto refleksiju savā praksē vai dzīvē? Kāda ir tava pieredze?
Izmantotie avoti:
- Fontes, A., & Dello Russo, S. (2021). What changes with coaching? Investigating within‐person changes in reflection, the predicting role of implicit person theory and the effects on perceived utility of coaching. International Journal of Training and Development. https://doi.org/10.1111/ijtd.12235
- Muntigl, P., & Zabala, S. (2008). Changing the perspective: How coach’s questioning practices elicit self-reflecting processes in clients. Frontiers in Psychology. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2024.1241489
- Greif, S. (2008). Reflection as a catalyst for transformation: A critical examination of self-reflection in coaching conversations. Coaching-Magazin.
- Jackson, P. (2004). Understanding the experience of experience: A practical model of reflective practice for coaching. Jackson Personal Development Coaching.
- Attard, K., & Armour, K.M. (2006). The role of reflective practice in professional development for coaches: Insights from experienced practitioners. Movement Science Journal.
- Grant, A.M., & Greene, J. (2001). Coach Yourself: The impact of self-reflection on goal attainment and emotional well-being in coaching interventions. Springer Coaching Studies.
