Lēmuma pieņemšana

Kas padara lēmuma pieņemšanu grūtu un kā veidot veselīgas attiecības ar dilemmām?

Bez lēmumiem neviens nespēj virzīties uz priekšu. Lēmuma pieņemšana ir apgrūtinošs darbs mūsu smadzenēm. Cilvēka smadzenes nesaprot atšķirību starp slikts iznākums un labs iznākums, savukārt pieredze gan. Veidot veselīgas attiecības ar lēmumu pieņemšanu var būt ļoti noderīgas ikdienas labklājības veicināšanai. Piedāvāju mazu ieskatu, kas padara pieņemšanu tik grūtu un kā sev palīdzēt, veidojot attiecības ar lēmumiem.

Lēmums prasa daudz cilvēka mentālo kapacitāti, jo tas izaicina cilvēka iekšējos aizspriedumus, emocijas un atmiņas, šie procesi parāda, ka mums ir brīva griba – neatkarīgi no rezultāta, cilvēkam vienmēr ir brīva griba izvēlēties. Biežākie traucēkļi ātrai lēmuma pieņemšanai ir trūkstoša informācija, termiņi, limitēti fiziskie un emocionālie resursi.

Savukārt, ātrus lēmumus mēs pieņemam, kad esam nonākuši pazīstamā situācijā vai lēmums ir līdzīgs, kas agrāk ir bijis pieņemts. Šādas situācijas cilvēkam palīdz izprast, un pat darboties automātiski, jo mēs zinām, kas notiks vai nenotiks.

 

Svarīgi, veidojot veselīgas attiecības, ar lēmumu pieņemšanu ir sākt ar izpratni, kā izvēle tiek pieņemta. Cilvēki ne vienmēr pieņem racionālus lēmumus, tamdēļ izvēles iedalās divās kategorijās.

Perspektīva racionalizācija – lēmums, kas balstās uz aizsardzības mehānismiem, kas palīdz cilvēkam atrast pašapziņai izdevīgāko izskaidrojumu nezināmajam, kas notiks pēc lēmuma pieņemšanas.

Retrospektīva racionalizācija – lēmums, kas balstās uz notikušas pieredzes analīzi.

 

Pilnīgi perfekts 100% algoritms veselīgai lēmuma pieņemšanai nav reāls, jo katrs cilvēks pārdzīvo sekas savādāk, bet izprast, kā lēmums iedalās starp pieredzi un iznākumu, kam cilvēks vienmēr iziet cauri pēc lēmuma pieņemšanas. Kritiskā domāšana ir labs instruments, kā sadzīvot ar lēmumu, izvērtēt divus pievilcīgus piedāvājumus. Iedalot tos būšu apmierināts neatkarīgi no iznākuma, pat ja tas būs pieņemts kļūdaini, vai maksimizējošs lēmums, kas liek pagaidīt un pārdomāt perfektāko lēmumu un samazināt potenciālos riskus.

Veselīgas attiecības ar lēmumu pieņemšanu ir veselīgas attiecības ar saviem aizspriedumiem, pagātnes pieredzi, kritisko domāšanu, uzvaru un zaudējumu apzināšanos un pieņemšanu.

Nereti psihologi, terapeiti un kouči, dod klientam laiku un telpu izgulēt domu, izgulēt lēmumu, lai mazinātu un apzinātu visus iespējamos iznākumus un riskus.

Lēmuma pieņemšana ir māksla, un šis prasmes nevar iegūt dažu dienu laikā, tās ir jāuztur tonusā, bet par cik cilvēkiem lēmumi ir jāpieņem katru dienu mums visiem ir resurss un iespējas šis prasmes attīstīt ikdienas līmeņos. Iekšējo aizspriedumu izprašana, kā emocijas atstāj ietekmi uz situāciju, kā arī nevajadzētu aizmirst par pieredzi un, kas tajā slēpjas, dažreiz pieredze pati pasaka priekšā ko darīt.

Lēmuma pieņemšanas izpratne (kāds ir šis lēmums) + kritiskā domāšana (ieguvumi un zaudējumi) + pieredze (atpazīstamas situācijas) = veselīgs lēmums.

 

 

Raksta autors:

Dāvids Puriņš,

Psihologs | Supervizors | MetaCoach Koučš

 

Raksta izmantoti avoti: 

1: “Decision-Making | Psychology Today” (no date). Available at: https://www.psychologytoday.com/us/basics/decision-making (Accessed: 28 January 2024).
2: Cherry, K. (2023) ‘Using Rationalization as a Defense Mechanism’, Verywell Mind. Available at: 1 (Accessed: 28 January 2024).

Please follow and like us:

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Scroll to Top