Domām ir būtiska loma mūsu dzīvē — tās ietekmē ne tikai to, kā mēs uztveram pasauli, bet arī mūsu emocijas, uzvedību un pat fizisko veselību. Mūsdienu zinātne arvien vairāk apliecina domu spēku un to, kā apzināta domu pārvaldība var uzlabot dzīves kvalitāti.
Zinātniskie dati par domu ietekmi
- Katru dienu cilvēka prātā rodas grandiozs skaits domu, no kurām ap 95% ir neapzinātas, bet 5% atkārtojas un veido iekšējā pārliecības, kas būtiski ietekmē mūsu dzīvi.
- Negatīvas domas var izraisīt “nocebo efektu” — līdz pat 60% pētījuma dalībnieku, kuri gaidīja negatīvas blakusparādības, tās arī piedzīvoja, pat ja saņēma placebo.
- Cilvēki ar pozitīvu attieksmi pret novecošanu dzīvo vidēji par 7,6 gadiem ilgāk nekā tie, kuri domā negatīvi par vecumu.
- Aptuveni 80% no mūsu domām ir negatīvas, kas var radīt emocionālu izsīkumu un ietekmēt pašsajūtu.
Domas, emocijas un veselība
Domām ir tieša bioķīmiska ietekme uz organismu. Katrs domu impulss aktivizē nervu sistēmu un hormonu izdalīšanos, kas ietekmē emocionālo stāvokli un imūnsistēmu. Piemēram, pastāvīgas negatīvas domas palielina stresa hormona kortizola līmeni, kas ilgtermiņā vājinās organisma aizsardzību. Savukārt pozitīvas domas veicina labāku emocionālo labsajūtu un veselīgāku dzīvesveidu.
Praktiski padomi domu pārvaldībai
- Apzināta domu novērošana Velti dienā 5–10 minūtes, lai novērotu savas domas. Dienasgrāmatas rakstīšana vai meditācija palīdzēs apzināties domas un mazināt pārlieku lielu domāšanu (overthinking). Jāpiebilst, ka ar domu novērošanu vien var nepietikt un palīdzošas var būt dažādas KBT tehnikas. Ar šo uzmanīgi, jo dažiem cilvēkiem domu novērošana var pasliktināt situāciju un vairāk ieslīgt domās. Palīdzoši var būt izmantot apzinātu pastaigu meditācijas vai meditācijas ar atvērtām acīm.
- Pozitīvu domu veidošana Apzināti aizvieto negatīvās domas ar pozitīvām. Pētījumi liecina, ka regulāra un apzināta pozitīvu domu atkārtošana var samazināt trauksmi par 30% un palielināt motivāciju.
- Vizualizācija Vizualizē jeb iztēlojies sevi veselīgu un laimīgu un attiecīgi nodarbojies ar aktivitātēm, kas sagādā prieku un pastirpina veselīga un laimīga cilvēka tēlu. Šī metode stimulē smadzeņu daļas, kas saistītas ar motivāciju. Vizualizācija pati par sevi nelīdzēs, ja netiks atbalstīta ar reālām un praktiskām darbībām, taču vizualizējot var pacelt motivāciju rīkoties.
- Emociju apzināšanās un regulēšana Atpazīsti un pārvaldi savas emocijas, pārslēdzot domas uz risinājumiem vai relaksējošām tēmām. Šī prakse var samazināt stresa hormona līmeni vidēji par 20%.
- Atbalsts un sociālā mijiedarbība Pozitīva sociālā vide un atbalsts palīdz uzturēt veselīgu domāšanu un samazina negatīvo domu ietekmi. Esot sociālā vidē, kur ir uz izaugsmi un veselību tendēti cilvēki, ir iespējams “aizņemties” un pārņemt viņu domāšanas ieradumus.
Noslēgumā
Zinātniskie pētījumi apliecina, ka domas spēcīgi ietekmē mūsu emocionālo un fizisko veselību, kā arī dzīves ilgumu un kvalitāti. Apzināta domu pārvaldība, pozitīva attieksme un regulāra pašrefleksija palīdz veidot veselīgāku un laimīgāku dzīvi. Lai gan domu spēks nav vienīgais veselības faktors, tas ir nozīmīgs instruments, ko var izmantot kopā ar pašpalīdzības tehnikām un citiem labbūtības veicināšanas līdzekļiem. Galu galā, nekas nenotiks, ja tikai domāsim par kaut kā notikšanu, taču viss sākas ar vienu domu, vai ne?
Mūsu pašu radītās domas un pārliecības var bremzēt personīgo izaugsmi un attīstību. “Blusas” grāmatā ir aprakstītas dažādas tehnikas, tostarp koučinga jautājumi, apzinātības prakse un radošās pieejas, kas palīdz veidot jaunus, atbalstošus domāšanas modeļus. Tā ir noderīgs resurss gan individuālai pašizaugsmei, gan profesionāļiem – koučiem, psihologiem un treneriem, un tās komplektā ietilpst arī 81 asociatīvi metaforiskā kartīte “Blusas”.
Apskati “Blusas” mūsu veikalā:
https://metacoach.lv/product/blusas-gramatina-mak/
Izmantotie avoti:
Fredrickson, B. L., Tugade, M. M., Waugh, C. E., & Larkin, G. R. (2003). What good are positive emotions in crises? A prospective study of resilience and emotions following the terrorist attacks on the United States on September 11th, 2001. Journal of Personality and Social Psychology, 84(2), 365–376. https://doi.org/10.1037/0022-3514.84.2.365
Segerstrom, S. C., & Miller, G. E. (2004). Psychological stress and the human immune system: A meta-analytic study of 30 years of inquiry. Psychological Bulletin, 130(4), 601–630. https://doi.org/10.1037/0033-2909.130.4.601
Levy, B. R., Slade, M. D., Kunkel, S. R., & Kasl, S. V. (2002). Longevity increased by positive self-perceptions of aging. Journal of Personality and Social Psychology, 83(2), 261–270. https://doi.org/10.1037/0022-3514.83.2.261
Geers, A. L., Wellman, J. A., Fowler, S. M., Helfer, S. G., & France, C. R. (2016). Nocebo effects and negative expectations in health and pain. Psychological Bulletin, 142(10), 1105–1130. https://doi.org/10.1037/bul0000062
Sweeny, K., Carroll, P. J., & Shepperd, J. A. (2006). Is optimism always best? Future outlooks and preparedness. Current Directions in Psychological Science, 15(6), 302–306. https://doi.org/10.1111/j.1467-8721.2006.00456.x
