Nedari citiem labu! Izdarot kādu pakalpojumu citam iekļūstam “lamatās”! Joks, protams, bet tikai daļēji… Kāpēc? Jo sāk strādāt Bedžamina Franklina efekts!
Kas tas ir par efektu?
Bendžamina Franklina efekts, saukts arī par Benu Franklinu, ir psiholoģiska parādība, kas ietver izmaiņas mūsu uztverē par kādu atkarībā no tā, kā mēs esam izturējušies pret viņu.
Būtībā šis efekts raksturo situāciju, kurā, ja mēs izdarām labu kādam, kurš mums sākotnēji nepatika vai vienkārši bija vienaldzīgs, viņš mums sāks patikt. Lai gan mūsu loģika liek mums domāt, ka esam jauki pret tiem cilvēkiem, kuri mums patīk, efekts ir tāds, ka ir pretēji: vispirms ir darbība un tad uztvere.
Termins radies no stāsta, ko pats Benjamin Franklins izstāstījis savā autobiogrāfijā. Franklins saskārās ar naidīgumu no sava politiskā konkurenta Pensilvānijas likumdevēju sapulcē. Lai mainītu šo dinamiku, viņš lūdza konkurentam aizdot retu grāmatu no viņa bibliotēkas. Konkurents piekrita, un Franklins izteica pateicību, atgriežot grāmatu. Šī lūgšana pēc labvēlības noveda pie uzlabotām attiecībām, un konkurents vēlāk sāka izturēties pret Franklinu laipni un galu galā kļuva par draugu.
Kognitīvā disonanse šajā efektā spēlē būtisku lomu. Kad kāds izdara labu darbu citam cilvēkam, viņa prāts var racionalizēt, ka viņam jāpatīk šim cilvēkam, lai pamatotu savu palīdzību. Tādējādi, pat ja sākotnēji viņi nepatika vai bija vienaldzīgi pret šo indivīdu, viņu uztvere pozitīvi mainās, kad viņi izlīdzina savas darbības ar savām jūtām.
Kā šo efektu izmantot savā labā?
- Veidojot attiecības ar darbiniekiem, vadītāji var panākt ciešāku un pozitīvāku saikni, vienkārši palūdzot palīdzību vai izdarot kādu labu darbu viņu labā. Tas rada piederības sajūtu un apliecina, ka ieguldījums tiek novērtēts, kas savukārt veicina uzticību un gandarījumu par darbu.
- Arī nelielu lūgumu izteikšana var motivēt darbiniekus strādāt efektīvāk, jo tas liek viņiem justies kā svarīgai komandas daļai. Ja darbinieks redz, ka viņa rīcībai ir tieša ietekme uz vadītāju un komandas darbu, tas var paaugstināt gan apmierinātību, gan produktivitāti.
- Sadarbība starp kolēģiem uzlabojas, ja tiek veicināta savstarpēja palīdzība. Kad cilvēki regulāri lūdz viens otram padomu vai atbalstu, veidojas ciešākas darba attiecības, un komanda kļūst saliedētāka.
- Turklāt vietās, kur labvēlība un atbalsts ir ierasta prakse, rodas pozitīvāka atmosfēra. Tas palīdz mazināt stresu, samazina konfliktus un veicina labāku mikroklimatu visā kolektīvā.
- Īpaši nozīmīga šī pieeja ir mentoru un mentee attiecībās – ja pieredzējušāks darbinieks lūdz jaunākajam palīdzību vai viedokli, tas rada ciešāku saikni un veicina savstarpēju cieņu.
Tomēr piesargies ar pārmērīgu pielietošanu!
- Ja vadītāji vai kolēģi pārāk bieži izmanto šo pieeju, lai panāktu sev vēlamo iznākumu, tas var novest pie manipulācijas un neautentiskām attiecībām. Ilgtermiņā darbinieki var sajust, ka viņu labvēlība tiek izmantota, kas var izraisīt neuzticību un cinismu pret vadību vai komandas biedriem.
- Ja cilvēks pastāvīgi tiek lūgts palīdzēt, viņš var sākt justies pienākuma vadīts vienmēr piekrist, pat ja tas rada pārmērīgu slodzi. Ilgtermiņā tas var novest pie izdegšanas, jo darbinieki nejūt robežas starp palīdzēšanu un savām tiešajām atbildībām.
- Ja palīdzība tiek lūgta vienpusēji – viens kolēģis vai vadītājs to prasa biežāk nekā sniedz pretī – darba attiecības var kļūt nevienlīdzīgas. Tas var radīt spriedzi un neapmierinātību, jo cilvēks, kurš pastāvīgi sniedz palīdzību, var sākt justies nenovērtēts vai izmantots.
Lai izdodas!
Avoti: https://thedecisionlab.com/biases/benjamin-franklin-effect https://psychologyfor.com/benjamin-franklin-effect-what-it-is-and-how-it-influences-our-relationships/
